Pievienotās vērtība nodokļa (PVN) samazināšana pārtikai no pašreizējā 21% līdz 5% pieļaujams tikai Latvijā izaudzējamiem dārzeņiem, augļiem un ogām, līdz ar to veicinot vietējās, nevis importa produkcija noietu, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu darba grupas sanāksmē.
Sanāksmē Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz nozari, uzsvēra, ka samazināta nodokļa likme pie nosacījuma, ka mazumtirgotāji to godprātīgi ievēros, veicinās vietējo ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to - Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Turklāt, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.
Jau iepriekšējā darba grupas sanāksmē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis apliecināja, ka gadījumā, ja pārtikai tiktu samazināts PVN, samazinātos arī tās cenas mazumtirdzniecībā. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija to varētu apliecināt, parakstot vienošanos par godīgu samazinātā PVN ieviešanu.
Sēdē arī nolemts, ka saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots konkrēts priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% vietējiem dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS).
Jau ziņots, ka iespējas izvērtēšanai samazināt PVN pārtikai Zemkopības ministrija februārī izveidoja ekspertu darba grupu, kurā strādā Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības “Latvijas dārznieks”, Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas eksperti.
Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN ieviešanas ietekmi uz ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu. Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu. Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu.
Jau vēstīts, ka lauksaimnieku organizācijas vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikai no standarta 21% līdz 12% vai 5%. Tomēr Finanšu ministrija līdz šim to vērtēja piesardzīgi, argumentējot, ka budžeta ieņēmumi, piemēram, 2015.gadā būtu samazinājušies par 194,8 miljoniem eiro. Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas - budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.
