Ekonomikas ministrija (EM) starpinstūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro un viena darbinieka maksimālo atalgojumu 900 eiro mēnesī.
Patlaban mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums noteikts 100 000 eiro apmērā, bet viena darbinieka maksimālais atalgojums - 720 eiro mēnesī.
Ar izmaiņām likumā EM rosina saglabāt vienkāršotu maksāšanas principu un vienotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Papildus tam, tiek pilnveidotas nodokļa deklarēšanas un maksāšanas iespējas, paredzot kā izvēles iespēja tiem uzņēmumiem, kuri izmanto tikai bezskaidras naudas norēķinus, nodokļa automātiska uzskaite un apmaksa pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļa rēķina vai nodokļa iekasēšana no kopējā konta nodokļu vajadzībām, atsakoties no deklarācijām vispār.
EM iesaka noteikt turpmākajam MUN maksāšanas režīmam noteikt pieļaujamo apgrozījumu, kas būtu vienāds ar pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni, kas patlaban ir 50 000 eiro gadā.
Patlaban no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% tiek novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Lai risinātu jautājumu par darbinieku sociālo garantiju problēmas, EM rosina novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā vismaz 95% no MUN maksājumiem. Turklāt darbiniekam ir jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju jāietver darba līgumā.
EM iesaka saglabāt ierobežojumus, kuros gadījumos uzņēmumam zūd tiesības izmantot īpašo maksāšanas kārtību, kā arī, kas nepieļautu nodokļu optimizāciju, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides ierobežojumus, personāla noma ierobežojumus, maksimālo darbinieku skaitu, maksimālo darba algu.
Likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu uz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Vienlaicīgi, nepieciešami papildu ierobežojumi, ka mikrouzņēmumā gūto ienākumu attiecina uz darbinieka gada ienākumiem, kas atbilstu gada vidējai darba algai valstī. Ienākumiem virs gada vidējās darba algas valstī būtu nosakāms līdzvērtīgs nodokļu slogs ar vispārējā režīmā strādājošiem darbiniekiem.
"Nav efektīvi ierobežot darbiniekiem iespējas strādāt vairākos mikrouzņēmumos vai noteikt darba devējam pienākumu sākt piemērot nodokļus darbiniekam vispārējā kārtībā, ja tas piemēram strādā trešajā mikrouzņēmumā. Darba devējs var nezināt, kādos vēl uzņēmumos darbinieki strādā, vai darba ņēmējs var negribēt, ka darba devējs to zina. Šādu ierobežojumu būtu apgrūtinoši izkontrolēt, tas sarežģītu MUN maksāšanu un deklarēšanu, kā arī tas ierobežotu darbinieku rīcību brīvajā darba tirgū. Tādēļ, kā iespējamais risinājumu ir aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā taksācijas gada ienākumu tiem darbiniekiem, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniedz 10 800 eiro taksācijas gadā," atzīst EM.
Papildu nodokļu slogs novērstu optimizācijas iespējas, bet tas neierobežotu darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos, piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus utt. par samērīgu samaksu.
EM arī norāda, ka MUN režīmu turpmāk varēs izmantot ne tikai esošie šī nodokļa maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem. Kopā to varētu izmantot ap 27 000 esoši MUN maksātāji, kuros nodarbināti ap 68 000 darbinieku. Ministrijā prognozē, ka, pieaugot ekonomiskajām aktivitātēm, pieaugs arī budžeta ieņēmumi. Turklāt, mainot valsts budžetā iemaksātā MUN ieņēmumu sadalījumu, palielināsies valsts speciālā budžeta ieņēmumi.
Iecerēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
