Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

No Finanšu ministrijas gaida risinājumu kompromisam ar EK par nodokļu reformu

© Mārtiņš Zilgalvis/ f64 photo agency

Koalīcijas partneri no Finanšu ministrijas (FM) sagaida priekšlikumus par nodokļu reformas kompensējošajiem mehānismiem, lai panāktu kompromisu ar Eiropas Komisiju (EK) par iecerēto izmaiņu veikšanu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA uzsvēra, ka ar nodokļu reformas īstenošanu ir jāvirzās uz priekšu, panākot kompromisu ar EK. Pie sarunu detaļām jāstrādā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) kopā ar vadītās ministrijas un citiem jomas speciālistiem. Politiķis akcentēja, ka reformas īstenošana nevar tikt atcelta, jo ir īpaši svarīgi palīdzēt maznodrošinātiem cilvēkiem, piemēram, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja - ja EK norāda uz novirzēm no pieļaujamā budžeta deficīta, tad FM jāpiedāvā kompensējošie mehānismi. "Tas bija arī viens no "Vienotības" uzstādījumiem, ka reformu nevar īstenot uz mūsu bērnu nākotnes rēķina," piebilda politiķe.

Edmunds Brencis/ f64 photo agency

Āboltiņa uzskata, ka FM būtu jāpiedāvā koalīcijai jauni kompensējošie mehānismi, par kuriem politiķi tad arī diskutēs.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sagaida FM skaidrojumu saistībā ar EK vērtējumu. Pēc tam politiķi varētu diskutēt par turpmāko rīcību. Ja EK norāda, ka kompensējošie mehānismi varētu nebūt pietiekami, tad FM jānāk klajā ar priekšlikumiem, piebilda Bērziņš.

Kā ziņots, EK veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze, uzsver EK.

Ekonomikas padomnieks EK pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka EK ieskatā nodokļu reforma zināmā mērā ir pamatota un tur ir iekļautas vairākas labas lietas, bet tās ir dārgas un potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu. "Reforma ir procikliska, tā ir papildus stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondi. Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis šādai stimulācijai," norādīja Zemītis.