Ziedošana ir katra cilvēka un uzņēmuma labprātīga sociālā iniciatīva. Vienlaikus nodokļu atlaižu kompensācijas ir atbalsts uzņēmējiem, kas savus finanšu līdzekļus novirza labdarībai. Valdībai ir nepieciešams rast kompromisa risinājumu, kas atbilst ne tikai nodokļu reformas mērķiem, bet arī uzņēmumu un nevalstiskā sektora interesēm.
Pie šī brīža lēmuma zaudētāji būs visi
Publiskajā telpā jau ir izskanējusi informācija, ka valdība nodokļu reformas paketes ietvaros, sākot no 2018. gada, plāno samazināt nodokļu kompensāciju uzņēmumiem un organizācijām, kas nodarbojas ar labdarību un sponsorēšanu. Šī brīža plānā valdība ir apstiprinājusi kompensāciju samazinājuma apmēru, kas radījis ievērojamas bažas nevalstisko organizāciju, sportistu un uzņēmēju vidū.
Iesaistīto pušu satraukums ir saprotams, jo pastāv risks, ka atsevišķi uzņēmumi varētu samazināt finanšu apjomu, kas ik gadu tiek atvēlēts dažādām bezpeļņas organizācijām, kultūras projektiem un pasākumiem, kā arī sportistiem, kas pārstāv valsti starptautiskajā arēnā. Raugoties no uzņēmumu perspektīvas, kompensāciju samazinājums daudziem varētu likt pārvērtēt savu finansiālo rīcību un pārdefinēt konkrētus atbalstāmos virzienus. Skaidrs, ka konkurējošā un augošā tirgū uzņēmēju iespējas radīt papildus budžeta resursus, ko atvēlēt sociālās atbildības projektiem, nav bezgalīgas.
Nodokļu reforma ir nepieciešama, taču ne uz labdarības rēķina
“4finance” ir uzņēmums, kas ik gadu ziedo ievērojamus finanšu un laika resursus, atbalstot gan sociālās iniciatīvas, gan sportistus, gan ziedojot mazāk aizsargāto sabiedrības grupu vajadzībām. Šobrīd valdība uzņēmumus nostāda neērtā pozīcijā, kurā nāktos izvēlēties starp diviem risinājumiem, kuros ieguvēju nav - iedragāt savu sociālās atbildības politiku, samazinot labdarības apjomu vai apdraudēt uzņēmuma budžetu, kas var tikt investēts attīstībā. Rezultātā no uzņēmuma sekmīgas saimnieciskās darbības valsts budžets nodokļos varētu iegūt vēl vairāk.
Nodokļu reformai nebūtu kritiski jāietekmē uzņēmēju brīvo gribu nodarboties ar labdarību un sponsorēšanu. Tās rezultātā vitāli nepieciešamo atspaidu var zaudēt visdažādākās atbalsta grupas, sākot no bērniem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, beidzot ar valsts nozīmes kultūras un sporta pasākumiem. Jāatzīst, ka arī uzņēmumiem tā zināmā mērā ierobežotu iespēju realizēt savu sociālo atbildību, vērtības un pārliecību, kas ir katra labdarības projekta pamatā.
Labdarības iniciatīvu veicinoša vide
Uzņēmumi ir gatavi reālam kompromisa piedāvājumam, ja valdība ar tādu nāks klajā. Labdarība ir laba un vajadzīga lieta, taču jāatzīst, ka uzņēmumiem nav obligāts pienākums nedraudzīgā nodokļu vidē atbalstīt tās sfēras, kuras valsts ierobežotā budžeta dēļ nespēj pilnvērtīgi atbalstīt pati.
Ja valdība ir pieņēmusi vispārīgu lēmumu samazināt nodokļu kompensāciju likmi, tad, iespējams, būtu vērts diskutēt par konkrētu atbalstāmo jomu kategorizāciju, kuru ietvaros kompensāciju politika varētu saglabāties līdzšinējā apjomā. Tās varētu būt nozares, kurās vitāli pietrūkst valsts finansējums un atbalsts, piemēram, jauniešu sporta aktivitātes, zinātne, sabiedriskā labuma organizācijas, savukārt samazināt kompensāciju apmēru sfērās, kurās valsts atbalsts ir pietiekams. Šāds risinājums varētu uzņēmējus mudināt atbalstīt tieši kritiskās jomas, kā rezultātā sabiedrība iegūtu vēl vairāk.
