Ministru kabinets, ārkārtas sēdē lemjot par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem 2018. gada budžetā, tostarp nolēma piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Ja arī Saeima atbalstīs šo ieceri, tad nākamgad, piemēram, kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm veikalos vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.
Lielākajā daļā valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme. Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots šis nodoklis. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tajā skaitā Latvijā (izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku). Ungārija, Rumānija un Slovākija salīdzinoši nesen ir ieviesušas samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem. Šo valstu pozitīvā pieredze ir bijis pamats tam, ka gan Rumānija, gan Ungārija no 2015. gada ir paplašinājušas samazināto PVN likmju piemērošanu pārtikas produktiem. Iespējams, arī Latvijai būs līdzīga pieredze, jo Ministru kabinets nolēmis, ka, sākot ar 2018. gadu, Latvijā augļiem, ogām un dārzeņiem vajadzētu piemērot 5% PVN likmi. Šo ieceri vēl vērtēs Saeima.
Tiesa, samazinātā likme attiektos vien uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, pārējiem tāpat kā šobrīd piemērotu 21% PVN likmi. Līdz ar to samazināto 5% likmi varētu piemērot kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, rabarberiem, lācenēm, mellenēm, kā arī pircējiem mazāk zināmām dārza balodenēm, puravlapu plostbāržiem un citiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tā būs audzēta Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi - 21%.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, pēc PVN likmes pazemināšanas augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%-12%. No tā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kilogramus kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro kilogramā, bet pēc PVN samazināšanas - 0,30 eiro kilogramā. Savukārt ķiploku cena varētu sarukt par 38 centiem kilogramā (no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā).
Ekrānšāviņš no avīzes
ZM cer, ka, samazinoties cenai veikalā, cilvēki vairāk pirks augļus, dārzeņus un ogas un rezultātā no tā iegūs arī vietējie zemnieki, kuri savu produkciju pārdod lielveikalos. ZM paredz, ka līdz ar samazinātās PVN likmes ieviešanu lauksaimniecības produktu pārstrādātāji būs ieinteresēti vairāk iegādāties Latvijas augļus, ogas un dārzeņus, jo neveidosies tik lielas cenu atšķirības, iepērkot šo produkciju no Latvijas ražotāja ar 5% PVN likmi vai iepērkot šo pašu produkciju no kādas citas ES valsts augļu, ogu vai dārzeņu ražotāja ar 0% PVN likmi. Tādējādi ir paredzams, ka palielināsies vietējās produkcijas īpatsvars pārtikas ražošanā.
Tāpat lielas cerības tiek liktas uz ēnu ekonomikas samazināšanos, jo, cenai veikalos kļūstot līdzvērtīgai tai precei, ko Latvijā tirgo, apejot nodokļus, pircēji vairāk izvēlēsies veikala produkciju. Eurostat datu izvērtējums liecina, ka augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā varētu būt ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Piemēram, Latvijā importēto zemeņu un tomātu kopējā vērtība, kas nesakrīt ar citu valstu norādītajām eksporta vērtībām, no 2015. gada līdz 2016. gadam veidoja 12,4 miljonus eiro, kas rada aizdomas par ēnu ekonomiku.
