Jau vairākkārt mediji ir vēstījuši, ka paņemto "ātro kredītu" dēļ cilvēkiem nācies saskarties ar dažādām nebūšanām. Pēc pastiprinātas sabiedrības un mediju uzmanības, politiķi un atbildīgās amatpersonas izmainīja virkni likumu, lai aizsargātu aizņēmēju intereses. Latvijas Televīzijas raidījuma "de facto" izpētītais liecina, ka viens no nebanku aizdevējiem atradis jaunu, nekontrolējamu veidu, kā nopelnīt.
Raidījums noskaidrojis, ka kāds vīrietis nonācis naudas grūtībās. Tieši tajā brīdī viņš e-pastā saņēmis vēstuli no nebanku aizdevēja "Latvijas Hipotēka." Viņš atsaucās piedāvājumam un drīz vien jau sēdās pie uzņēmuma galda birojā Rīgā.
Piedzīvoto raidījumam "de facto" izklāstīja vīrieša tuviniece. Sieviete vēlējās palikt anonīma. Līdz ar to turpmāk minētie aprēķini būs ilustratīvi. Taču raidījuma veidotāji pārliecinājās par informācijas patiesumu. Turklāt notikušais atklājis jaunu kreditētāju izmantotu viltību, kas liek domāt par pelnīšanu uz lētticīgākās sabiedrības daļas rēķina vai pat iespējamu krāpšanu.
"Viņš bija vērsies arī citās bankās. Viņam atteica. Viņš bija iestidzis parādos un viņš gribēja apvienot visus savus parādus vienā iestādē. Tā piedāvātā aizdevuma summa bija tik, cik viņam bija nepieciešama nauda. Tā nebija salīdzinoši liela," stāsta radiniece.
Vīrietim piederēja dzīvoklis. Tā kadastra vērtība - apmēram astoņi tūkstoši eiro. Dzīvokļa tirgus vērtība, visticamāk, būtu vēl lielāka. Taču vīrietim bija nepieciešami tikai četri tūkstoši eiro.“Latvijas Hipotēka” no vīrieša par četriem tūkstošiem eiro dzīvokli nopirka. Tajā pašā brīdī noslēdza arī Finanšu līzinga nomas līgumu. Proti, desmit gadu laikā samaksājot trīskārtīgi - nu jau apmēram 12 tūkstošus eiro, vīrietim dzīvokli bija iespējams atgūt. Visu šo laiku maksājot nomas maksu par sev reiz piederējušo dzīvokli. Taču vīrietis dzīvokli varēja zaudēt. Piemēram, ja būtu kavējis maksājumu vairāk par diviem mēnešiem, vai neievērojis kādu citu līguma nosacījumu.
REUTERS/ SCANPIX
"Viņš bija pārdevis savu dzīvokli par grašiem," secina "Latvijas Hipotēka” bijušā klienta tuviniece.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kas nonācis raidījuma "de facto" rīcībā. Iespējams, paši cilvēki vainojami tajā, ka parakstījuši neizdevīgos līgumus.
Konkrētajā gadījumā vīrietis līgumus lauza un īpašumu atguva, piesaistot advokātu biroju. Taču ne visiem ir tuvinieki, kuri var apmaksāt papildu izdevumus.
"de facto" rīcībā esošā informācija liecina, par vairākiem gadījumiem, kad "Latvijas Hipotēka" esošie vai bijušie klienti vērsušies policijā.
"Latvijas Hipotēka" īpašnieki ir Edgars Tālums un Ņikita Gončars. Tiesa, neviens no viņiem nepiekrita tikties ar raidījuma veidotājiem. "Tikšanās diemžēl nebūs iespējama. Atsūtiet, līdzu, jautājumus. Ar prieku atbildēsim rakstiski." Atbilžu vietā raidījuma veidotāji saņēma garu vēstuli no "Latvijas Hipotēkas". Tajā norādīts, ka pērn 90% klientu maksājumus veikuši bez kavējumiem. Tāpat uzņēmuma pārstāvji esot nobažījušies, ka viņus cenšas nomelnot: "Kriminālprocesu uzsāk, lai noskaidrotu lietas apstākļus, vai noticis noziedzīgs nodarījums. Šādos gadījumos uzņēmums sadarbojas ar policiju, sniedz visu pieprasīto informāciju, mūsu prakse liecina, ka pēc dokumentu un darījumu procedūras izpētes, process tiek izbeigts, nesaskatot noziedzīgu nodarījumu. Pret uzņēmumu policijā vai tiesā pārkāpumi nav secināti. Daļa no darījumu veidiem ir augsta riska darījumi un tādēļ tiek slēgti pēc noteiktām un kopīgi ar PTAC izstrādātām vadlīnijām ievērojot visus nosacījumus un pārliecinoties par klienta brīvo gribu."
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pērn visvairāk sūdzību par nebanku kreditētājiem saņēma tieši par "Latvijas Hipotēku".
Avots: Raidījums "de facto"
