Vjačeslavs Dombrovskis norāda, kas nepieciešams emigrācijas apturēšanai

F64 Photo Agency
  • F64 Photo Agency
1 / 1

Lai apturētu emigrāciju, Latvijas ekonomikas pieauguma tempam ir jābūt straujākam nekā Eiropā vidēji, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

"No vienas puses, protams, ka izaugsme vienmēr ir laba - vairāk naudas, lielāki ienākumi, vairāk naudas budžetā, bet no otras puses nevajag aizmirst, ka tajā gadā, kad Latvijā nebija Eiropas fondu, proti, pagājušajā gadā izaugsme bija 2%, kas ir tikpat ātri jeb tikpat lēni kā pērējā Eiropā un tas ir iemesls nopietni aizdomāties," sacīja Dombrovskis.

Viņš skaidrija, ka tas ir iemesls nopietni aizdomāties, jo ienākumu atšķirības dēļ no Latvijas joprojām turpina aizbraukt daudz vairāk cilvēku, nekā iebrauc. "Līdz ar to secinājums ir samērā vienkāršs - vienīgais, kas to [emigrāciju] varētu nopietni apturēt, (...) ir, ja ienākumi šeit augs straujāk nekā Eiropā. Līdz ar to, ja mūsu izaugsme ir tāda pati kā Eiropā, tad cilvēki turpinās aizbraukt. Ja mēs vēlamies emigrāciju apturēt un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos, mums ir nepieciešams izaugsmes temps, kas būtiski pārsniedz Eiropas vidējo. Tas ir absolūti iespējams, bet tam ir nosacījums, ka mēs ekonomiku liekam pirmajā vietā, bet mums šobrīd ekonomika nav pirmajā vietā," uzsvēra Dombrovskis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nākamajā gadā par apmēram 3% ir sasniedzams mērķis un viens no galvenajiem iemesliem, ja ne pats galvenais iemesls, šādam ekonomikas pieauguma tempam ir Eiropas Savienības fondu ieplūde.

Savukārt, jautāts, kā Latvijas ekonomiku varētu ietekmēt sarūkošais kravu apmērs no Krievijas, Dombrovskis atzīmēja, ka tas būtu atkarīgs no tā, kāds scenārijs tiks īstenots, tostarp, ja kravu no Krievijas nebūs vispār, efekts uz ekonomiku varētu būtu mērāms 4-5% apmērā no IKP. "Mūsu dzelzceļš ir daudz lielākā mērā atkarīgs no tranzīta no Austrumiem nekā, piemēram, Lietuvas un Igaunijas, kurām ir iekšējās kravas, tad, vai nu vajadzēs pieaicināt lietuviešus, kuriem ļoti labi izdodas izjaukt dzelzceļu, vai arī vajadzēs tērēt milzīgas subsīdijas, lai dzelzceļu uzturēt, kā to dara faktiski visas citas Eiropas valsis," pauda Dombrovskis.

Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Jau vēstīts, ka piektdien Mālpilī notiek ikgadējs domnīcas "Certus" forums, kura fokusā šogad būs ekonomikas attīstības stratēģiskie virzieni.

Dombrovskis iepriekš atzīmēja, ka noteikt valsts stratēģiskas attīstības prioritātes ir liels izaicinājums, un, visticamāk, arī strīdu ābols. "Ir loģiski turpināt darbu pie jau sen iesāktā, vienlaicīgi saprotot, ka izrāviens tradicionālajās nozarēs, visticamāk, nenotiks. Izrāviens var notikt samērā jaunajās nozarēs, bet var arī nenotikt. Jaunajiem virzieniem parasti piemīt lielāks potenciāls, bet arī ir augstāks risks," viņš sacīja.

Vadoties pēc šiem principiem un, balstoties dažādu nozaru analīzē, "Certus" saskata sešus prioritāros stratēģiskās attīstības virzienus - bioekonomika, apstrādes rūpniecība, tranzīts, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta un veselības pakalpojumu eksports.

Komentāri [6]

 
opis no laukiem
Jā,lai jūs noķertu tālu priekšā skrienošo konkurentu jums jāskrien ātrāk par viņu,tik tālu viss būtu pareizi! Bet ko tālāk? Kur ņemt naudu? Ekonomikā izšķir tādas divas pozīcijas - naudas ārējo tērēšanu (imports) un ....naudas iekšējo apgrozīšanu un tāpēc situācijā, kad katastrofāli trūkst naudas, elementārā loģika prasa samazināt naudas ārējo tērēšanu un aktivizēt naudas iekšējo apgrozīšanu tirgojoties ar pašražotām precēm un pakalpojumiem,jo naudas iekšējai apgrozīšanai piemīt multiplikatorefekts - nauda valsti neatstāj ,bet viena un tā pati naudas zīme ļoti aktīvi n..tās reizes piedalās iekšējā apgrozījuma aktos un katru reizi atbilstošā daļa iet arī valdības budžetā,pretstatā importam ,kad naudas zīme derīga tikai vienam pirkumam. Tā ir atbilde uz jautājumu - kāpēc Latvijā trūkst naudas! Liberālā ideoloģija un globalizācija ir vainojama pie naudas trūkuma. Valdība ļoti labi iemācījusies naudu aizņemties un tērēt,bet tam ir jāpieliek punktu un turpmāk valdību nāksies piespiest organizēt naudas iekšējo apgrozīšanu ar pašražotām precēm un pakalpojumiem,jo tā ir pēdējā iespēja atgriezt atpakaļ ekonomiskos emigrantus un apturēt Latvijas valsts pilnīgu sabrukumu.
13.oktobris, 14:18 Atbildēt
Ezis UK
Piedod opi ,bet Latvijā "valsts"ir 16% no VISIEM iedzīvotājiem,2013 gads ,286 000,bet 2015 jau 304 000,tagad ap 330 000 siles strēbējiņu,kas neko nerada ,bet tikai paterē. Salīdzinājum"UK tikai 8% valsts darbinieku,tātad Latvijā ar 150 000 būtu gana. Birokratija UK 10X mazāka un ,lai samaksātu uz rokas darbiniekam 100 naudas ( UK dienā) UK vajag 120 ,bet Latvijā 175! Aprēķins atšķiras kā augstākā maķene no aritmētikas! Ieņēmumi,pamatoti izdevumi( ne s...% no PVN,bet reāli) starpība mīnuss neapliekamais ,maksā. Strādāju Latvijā celtniecībā ļoti ilgi un starpība papīru smērēšanā ir 1/20 UK labā.Latvijas valsts izmanto iedzīvotājus savā labā ,bet demokrātiskās valstīs iedzīvotāju labā. Tāds murgs ,ka VID uzspiež elektronisko laika uzskaiti UK nav iedomājams,jo tur nav komunisti pie varas,kam valsts ir primāra ,bet iedzīvotāji kaut kas traucējošs.
30.oktobris, 22:52 Atbildēt
Madara
Bet kaut kā dzīvē nejūt tos lielos pieaugumus...toties milzīgos cenu kāpumus it visam,tos ļoti labi jūt.Tāka nevajag te tukšus salmus kult un makaronus bāzt ausīs cilvēkiem.
13.oktobris, 12:08 Atbildēt
chjbvk
duraks, bljin ekonomists... kamer alga nebus ka eiropas attistitajas valstis nihrena nebus, iznjemot emigrāciju...
13.oktobris, 11:54 Atbildēt
Skatīt visus 6 komentārus >

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!