Latvijā otrajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.
Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta pārpalikums aprīlī-jūnijā bija 1,6% no IKP. Lielāks tas bijis vien Maltā (+2,3%) un Čehijā (+1,9%).
Mazāks budžeta pārpalikums reģistrēts Luksemburgā (+1,5%), Zviedrijā (+1,3%), Nīderlandē (+1,2%) un Lietuvā (+0,7%).
Pārpalikums bijis desmit valstīs, par kurām pieejami dati, bet 12 valstīs otrajā ceturksnī reģistrēts budžeta deficīts.
Lielākais budžeta deficīts otrajā ceturksnī bijis Rumānijā (-4,1% no IKP), Apvienotajā Karalistē (-3,4%), Francijā (-2,8%) un Portugālē (-1,6%).
Igaunijā otrajā ceturksnī budžetā reģistrēts deficīts 0,1% no IKP apmērā.
Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni valsts budžeta bilance otrajā ceturksnī uzlabojusies desmit valstīs, par kurām pieejami dati, bet pārējās 12 valstīs bilance pasliktinājusies.
Lielāko valsts budžeta bilances uzlabojumu piedzīvojusi Luksemburga (+4,4 procentpunkti), Čehija (+1,7 procentpunkti), Somija (+1,4 procentpunkti) un Latvija (+1,3 procentpunkti). Lietuvā valsts budžeta uzlabojums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu bijis par 0,2 procentpunktiem, bet Igaunijā - par 0,1 procentpunktu.
Viskrasāk budžeta bilances situācija pasliktinājusies Ungārijā un Apvienotajā Karalistē (-2,3 procentpunkti), kā arī Austrijā (-1,2 procentpunkti).
Otrajā ceturksnī sezonāli izlīdzinātais vispārējās valdības deficīts ES bija 1,3%, bet eirozonā tas bija 1,2% no IKP. Pirmajā ceturksnī tas bija 1,1% ES un 1% eirozonā.
Nav pieejami dati par Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Kipru un Spāniju.
