Aivars Lembergs prognozē, ka ostām arī šis gads nebūs viegls
 
©Dmitrijs Suļžics/f64

Krievijas noteikto ierobežojumu dēļ šis gads, tāpat kā iepriekšējais, Latvijas ostām, domājams, nebūs viegls, šodien preses konferencē atzina Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Lembergs atgādināja, ka Krievijas dzelzceļš pērn ierobežoja kravu izvešanas grafikus, atļaujot nosūtīt uz Latviju tikai noteiktu vagonu skaitu - vasarā tie bijuši 1000 vagonu, bet pašlaik gan vairāk - 1800 vagonu diennaktī. "Ir ļoti liels pieprasījums no komersantiem strādāt caur Latviju, un Krievijā ir ierobežotas jaudas, arī organizācija un serviss ir vājāks nekā pie mums. Līdz ar to visu laiku ir tāda stīvēšanās starp Krievijas oficiālo varu, kas ierobežo, un komersantiem, kas vēlas strādāt," sacīja Lembergs.

Vienlaikus Krievijā būvē jaunus termināļus, izvirzot mērķi 2020.gadā tikai 5% no Krievijas kravām apkalpot caur Baltijas valstu ostām, norādīja Ventspils mērs.

"Gaidāms, ka labam gadam vajadzētu būt graudu eksportā, jo Krievijā ir rekordraža. Ar naftas produktiem būs slikti un, iespējams, pat ļoti slikti. Akmeņoglēm vajadzētu būt apmēram iepriekšējā gada līmenī, varbūt arī mazāk," pieļāva Lembergs.

Ventspils ostā 2017.gadā kravu apgrozījums sasniedzis 20 miljonus tonnu, kas ir par 1,2 miljoniem tonnu jeb 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr Lembergs vērsa uzmanību, ka pieaugums bijis, pateicoties dažiem veiksmīgiem mēnešiem gada sākumā, bet gada otrajā pusē situācija nav bijusi labvēlīga. "Varētu likties, ka mana skepse, ko izteicu 2016.gada rudens pusē, nav piepildījusies, bet šis rezultāts ir pateicoties trim mēnešiem - janvārim, kad bija 2,5 miljoni tonnu, martam, kad bija 2,6 miljoni, un aprīlim, kad bija 2,4 miljoni tonnu. Tas bija brīdis, kad strauji pieauga ogļu cena pasaules tirgū un Krievija vēl nebija ieviesusi tiešus ierobežojumus kravu nosūtīšanai uz Latviju. Pēc tam Krievija šos ierobežojumus ieviesa, un tad tie rezultāti gada otrajā pusē, jau sākot no maija, bija kritiski zemi. Tas attiecas ne tikai uz Ventspili, bet arī uz pārējo Latvijas ostu termināļiem," skaidroja Ventspils mērs.

Pēc Lemberga domām, Ventspils ostas termināļu darba rezultātus būtiski pasliktina apstāklis, ka atsevišķu termināļu vadībā ir Ģenerālprokuratūras ieceltais pārstāvis Rūdolfs Meroni, kurš, "neprazdams veikt šo komercdarbību, būtiski kaitē Ventspils brīvostā esošo termināļu darbībai."

"Krimināli slikti strādājis ir "Kālija parks". Termināļa jauda ir 7,5 miljoni tonnu. Pirms Ģenerālprokuratūra iejaucās saimnieciskajā darbībā, terminālis krāva ap pieciem miljoniem tonnu gadā. Pagājušajā gadā pārkrauti 200 000 tonnu, kas vecajos laikos bija ļoti slikts viena mēneša rezultāts," vērtēja Lembergs.

Ar labiem rezultātiem pērn nav izcēlusies arī "Ventspils tirdzniecības osta" - pērn pārrauti divi miljoni, bet normāli būtu četri miljoni tonnu, norādīja Lembergs. "Galvenā krava ir akmeņogles. To kravu apjomu "Ventspils tirdzniecības ostai" un "Baltic Coal Terminal", kur pārkrauti gandrīz trīs miljoni tonnu, nodrošināja tas, ka Rīgas termināļi nespēja pārkraut visu apjomu, līdz ar to daļa kravas tika pāradresēta uz Ventspili. Rīgā plāno būvēt jaunu termināli, tā kā situācija būs tikai par sliktu gan "Ventspils tirdzniecības ostai", gan "Baltic Coal Terminal"," atzina Lembergs.

"Dīvaini rezultāti ir "Ventspils Grain Terminal" - tikai 340 000 tonnu, bet viņu jauda ir pusotrs miljons tonnu. Pārējie graudu termināļi uzrāda rekordlielus pārkraušanas apjomus. Kāpēc "Ventspils Grain Terminal" tik slikti strādā, man nav saprotams. Pie tam "Ventspils Grain Terminal" nodeva jaunu noliktavu un jaudu palielināja līdz 2,5 miljoniem tonnu. Kāda jēga palielināt jaudu? Protams, privāts terminālis dara kā grib, svešu naudu mēs neskaitām, taču, ja krauj maz tonnu, tas nav izdevīgi Ventspils brīvostas pārvaldei un Ventspils domei," sacīja Lembergs.

Ar pozitīviem rezultātiem pērn Ventspils ostā izcēlusies prāmju satiksme. Prāmju līnijā no Ventspils uz Nīneshamni Zviedrijā pasažieru pārvadājumu apjoms pērn palielinājies 1,3 reizes, pārvadāto vieglo automašīnu skaits - 1,4 reizes, bet pārvadāto kravu skaits - 1,2 reizes. Rezultātā sasniegts jauns pasažieru rekords - 210 000.