Latgales uzņēmēji gatavojas streikam
©AP/ Scanpix

Ņemot vērā valdības attieksmi pret pērn gada nogalē Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā "Biznesa vide Latgalē" pieņemto tai adresēto rezolūciju, vairāki uzņēmēji Latgalē gatavojas streikam, pastāstīja biedrības "Tautsaimnieks" valdes loceklis Raimonds Nipers.

"Pērn 22.decembrī saņēmām atbildi, ka dokuments reģistrēts un nodots izskatīšanai Ekonomikas, Labklājības un Satiksmes ministrijās, un ar to viss arī beidzies," teica Nipers. Viņš pieļāva, ka pašreizējai valdībai nav plāna kā ekonomisko situāciju Latgalē un arī visā valstī uzlabot, un diez vai līdz Saeimas vēlēšanām tā spēs ko izdarīt lietas labā.

Akcijas rīkotāji pieļauj, ka savu protestu uzņēmēji varētu paust ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu uz kādu laiku, piketiem pilsētās, novados un pagastos noteiktā laikā. No iepriekš izskatītās iespējas īstenot nodokļu maksas moratoriju, protesta akcijas rīkotāji ir atteikušies.

Kā viens no iespējamajiem protesta akcijas datumiem tiek minēts 30.aprīlis. Pirms tam plānots sarīkot informatīvo kampaņu, salīdzinot reālo nodokļu slogu Latvijā un citās ES valstīs, kur ir daudz augstāks neapliekamais minimums.

Pēc protestētāju rīcībā esošās informācijas, pēc nodokļu reformas uzņēmējdarbības apjoms Latgalē jau pirmajā mēnesī ir samazinājies par 15% līdz 20%.

Nipers uzsvēra, ka kaut cik sakarīgu nodokļu reformu nevar veikt nesamazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu. Latvijā sabiedriskajā sektorā patlaban nodarbināti pāri par 300 strādājošajiem uz vienu tūkstoti darbaspējīgo. Eiropā šis skaitlis vidēji ir divas reizes mazāks. Savukārt pašvaldībās strādājošo skaits vidēji ir četras reizes lielāks nekā vidēji Eiropā, bet salīdzinot ar Vāciju vai Japānu, atšķirība ir vēl lielāka.

pixabay.com

Mainot šo attiecību, fiskālais efekts varētu sasniegt pat vairākus miljardus eiro. Tāpat šīs izmaiņas pozitīvi ietekmētu darba tirgu, risinot darbaspēka deficītu privātajā sektorā.

Jau vēstīts, ka pērn decembra sākumā Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā "Biznesa vide Latgalē" tika pieņemta valdībai adresēta rezolūcija, kurā pieprasīts veikt tūlītējas un būtiskas izmaiņas, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību un "nodrošinātu izdzīvošanu Latgales iedzīvotājiem".

Rezolūcijā pieprasīts samazināt kopējo nodokļu un nodevu slogu līdz ES vidējam līmenim, būtiski vienkāršojot nodokļu sistēmu. Tāpat pieprasīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā, piemērot samazinātu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi Latgalē noteikt 12% apmērā, kā arī turpmāk uzņēmumiem nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

Tāpat pieprasīts divos gados samazināt sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu Latgalē līdz 17 000, radot iespējas publiskā sektora darbiniekiem pārkvalificēties atbilstoši privātā sektora vajadzībām, kā arī pakāpeniski sasniegt publiskā sektora ES vidējo rādītāju - 172 nodarbinātie uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem.

Uzņēmējdarbības veicināšanai dokumenta autori iesaka samazināt energoresursu tarifus, tai skaitā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes.

Tāpat pieprasīts veikt izglītības reformas, ieviešot inovatīvus un modernus izglītības risinājumus vidējā un augstākajā izglītībā, pārtraukt Nodarbinātības valsts aģentūras īstenoto ilgstošo bezdarbnieku programmu, tam paredzēto finansējumu novirzot mācību iestādēm darbinieku pārkvalifikācijas nodrošināšanai pēc uzņēmumu pieprasījuma, ieviešot apmācāmo atbildību.

Infrastruktūras stiprināšanai pieprasīts samazināt autotransporta nodevu slogu Latgales uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu, atjaunot ceļa fondu un novirzīt tajā 90% no iekasētajiem ar autotransportu saistītajiem nodokļiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas mērķiem.

Izmaiņas ir nepieciešamas tūlītējas, jo situācija Latgales uzņēmējdarbībā ir absolūti kritiska, norāda rezolūcijas autori.

 
Komentāri 5 Skatīt [5]
Skatīt komentārus [5]