Pētījums: Lielākā daļa iedzīvotāju, pērkot mājokli, vēlas būtu vērīgāki
 
©f64

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (69%), kuriem ir savs nekustamais īpašums, norāda, ka, vēlreiz iegādājoties mājokli, atsevišķām lietām noteikti pievērsu lielāku vērību, liecina Swedbank veiktā aptauja*. Visbiežāk cilvēki rūpīgāk izvērtētu iegādājamā īpašuma tehnisko stāvokli (24%). Tam seko mājokļa izmērs, jo teju piektdaļa (18%) atzīst, ka otrreiz ģimenes vajadzībām pirktu platības ziņā lielāku mājokli, bet 16% lemtu par labu citam mājokļa veidam - dzīvokļa vietā izvēlētos māju vai otrādi.

Tāpat iedzīvotāji norāda, ka otrreiz ejot cauri mājokļa iegādes procesam, noteikti raudzītos pēc dzīvesvietas zaļākā vietā (12%), pievērstu lielāku uzmanību apkārtnes infrastruktūrai (11%), kā arī piesaistītu interjera dizaineri mājokļa iekārtošanai (9%).

Zīmīgi, ka Rīgā dzīvojošie izteikti biežāk pievērstu uzmanības tam, lai mājoklis atrastos zaļākā rajonā (norāda 20% rīdzinieku), kā arī apsvērtu lielāka mājokļa iegādi (29% pretstatā vidēji 15% citviet dzīvojošo). Savukārt daļa iedzīvotāju (6%), kuriem ir pieredze mājas būvniecībā, norāda, ka otrreiz apsvērtu gatavas mājas iegādi, turpretī (8%), kuri ir iegādājušies māju, otrreiz drīzāk būvētu paši pēc individuāla projekta.

“Šobrīd redzam, ka pieprasījums pēc mājokļu iegādes stabili aug. Pavasarī interese par sava mājokļa iegādes iespējām ir pieaugusi par 60%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vairāk nekā 900 mājsaimniecības jau ir tikušas pie sava mājokļa, visbiežāk iegādājoties dzīvokli Rīgā, taču arī darījumu skaits Pierīgā ir salīdzinoši liels. Kopumā jāsaka, ka mājokļa iegādes procesam ir gan racionālā, gan emocionālā puse. Domājot par racionālo, mēs iesakām primāri izvērtēt, kāda būs jaunā mājokļa funkcija - tā būs vieta, kur gūt atpūtu pēc garas darba dienas, vai tā būs ģimenes mājvieta ilgstošam laika posmam. Cik būtiska ir platība, plānojums, pilsēta, rajons, pieejamā infrastruktūra, vai remonta svaigums? Mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem, ko cilvēki savā dzīvē veic, tāpēc īpaši svarīgi lēmumu pieņemt atbildīgi un pārdomāti, domājot par savu dzīvi šajā īpašumā vairāku gadu perspektīvā, ne tikai tuvāko gadu laikā, jo gadu gaitā gan ģimenes sastāvs mainīsies, gan nepieciešamā apkārtnes infrastruktūra. Kā piemērs būtu vajadzība pēc tuvējā sporta kluba jaunietim, vai bērnudārza atrašanās vieta, kad ģimenē parādīsies pirmās atvases. Esmu pārliecināts, ka šajā cīņā uzvarēs otrais

Iespējams, ka visu vēlmju sarakstu nebūs iespējams piepildīt, tāpēc ir jāizvērtē prioritātes, pēc kurām vadīties, lūkojoties pēc savas jaunās mājvietas. Tas, ka līdz šim daudziem iedzīvotājiem vilšanos ir sagādājusi nekustamā īpašuma tehniskais stāvoklis, norāda - iedzīvotāji nereti pakļaujas vairāk emocionālajai pusei, pilnībā neizvērtējot papildu izmaksas, ko prasīs mājokļa remonts, mēbeles, siltināšana vai citi labiekārtošanas darbi,” norāda Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Lai realizētu ieceri par sava mājokļa iegādi, lielākoties (70%) iedzīvotāji papildus saviem uzkrājumiem piesaista finansējumu bankā, un sadarbības procesu ar banku vērtē kā labu un saprotamu (norāda 79% iedzīvotāju), savukārt pārējie nav rēķinājušies, ka mājokļa iegādes process ir vairāk nekā “divu dienu jautājums”, kas attiecīgi sagādājis zināmu pārsteigumu.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, teju par 25% pieaudzis izsniegto kredītu apjoms nekustamā īpašuma iegādei Swedbank. Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, ir 59 000 eiro ar atmaksas termiņu uz 23 gadiem. Visbiežāk savu mājokli iegādājas trīsdesmitgadnieki ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1000 līdz 1500 eiro. Zīmīgi, ka no visiem šogad kredītā iegādātajiem mājokļiem, 47% bijuši tieši jauno profesionāļu veiktie pirkumi.