Pasaules biržās vakar valdīja optimistisks noskaņojums, bet dolāra vērtība paaugstinājās – šādi biznesa aprindas reaģēja uz ziņu, ka vismaz pagaidām izdevies izvairīties no ASV un Ķīnas tirdzniecības kariem.
Savus draudus noteikt importa nodevas Ķīnā ražotajām precēm, kam sekotu analoģiski atbildes pasākumi no Pekinas puses, Vašingtona atsaukusi pēc tam, kad sarunās panākta vienošanās par pakāpenisku ASV tirdzniecības deficīta mazināšanu attiecībās ar Ķīnu.
AFP atgādina, ka ASV prezidents Donalds Tramps, kurš jau kopš priekšvēlēšanu kampaņas laikiem regulāri sūdzējies par Ķīnas agresīvo tirdzniecības politiku, negodīgo konkurenci un milzīgo ASV deficītu divpusējā tirdzniecībā (pērn - 375,2 miljardi dolāru), martā paziņoja par papildu nodevu uzlikšanu no Ķīnas importētajām precēm - sākumā tēraudam un alumīnijam, bet pēc tam arī citām.
Ķīnas vicepremjera Ļu He vadītās delegācijas vizīte Vašingtonā un sarunas ar ASV finanšu ministra Stīva Mnučina un tirdzniecības ministra Vilbura Rosa vadītajām delegācijām nesušas savus augļus. «ASV un Ķīnas ekonomiskās sarunas noved pie pamiera tirdzniecība karos,» norāda ziņu aģentūra AP, savukārt Ķīnas laikraksts China Daily uzsver, ka abas puses «veiksmīgi izvairījušās no konfrontācijas, kas vienubrīd šķita neizbēgama».
AFP atgādina, ka ASV prezidents Donalds Tramps, kurš jau kopš priekšvēlēšanu kampaņas laikiem regulāri sūdzējies par Ķīnas agresīvo tirdzniecības politiku, negodīgo konkurenci un milzīgo ASV deficītu divpusējā tirdzniecībā (pērn - 375,2 miljardi dolāru), martā paziņoja par papildu nodevu uzlikšanu no Ķīnas importētajām precēm - sākumā tēraudam un alumīnijam, bet pēc tam arī citām. ASV prezidenta administrācija bija iecerējusi ik gadu ar nodevām aplikt Ķīnas importu 150 miljardu dolāru vērtībā, turklāt pirmajiem importa tarifiem vajadzēja stāties spēkā nākamajā nedēļā. Savukārt Ķīna jau bija paziņojusi par plānotajiem atbildes soļiem, gatavojoties uzlikt importa nodevas no ASV iegādātajām automašīnām, lidaparātiem un virknei pārtikas preču - vissmagāk amerikāņu lauksaimnieki izjustu sojas pupiņu aplikšanu ar importa nodevu.
Lai gan D. Tramps ir bravūrīgi paziņojis, ka «tirdzniecības kari ir labi, jo tajos iespējams vienkārši uzvarēt», par laimi, prezidenta administrācijā tā domā ne visi, norāda AP. Beidzamo nedēļu laikā sarunas starp ASV un Ķīnas amatpersonām ne reizi vien nonākušas strupceļā, taču tās allaž izdevies atsākt un galu galā vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu. No S. Mnučina izteikumiem var saprast, ka Ķīna lai gan negribīgi, tomēr piekritusi rīkoties, lai kaut nedaudz līdzsvarotu savstarpējās tirdzniecības balansu. ASV finanšu ministrs sarunā ar Fox izteicies, ka Ķīna paudusi gatavību importēt par trešdaļu vairāk ASV ražotās lauksaimniecības produkcijas un energoresursu. D. Trampa administrācija iepriekš uzsvērusi, ka tās mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt tirdzniecības deficītu par aptuveni 200 miljardiem dolāru gadā. Nedz Ķīnas, nedz ASV amatpersonas konkrētus skaitļus nav komentējušas, daudznozīmīgi norādot, ka darbs, lai mazinātu domstarpības tirdzniecības jomā, vēl turpinās. Tādēļ pašreiz pareizāk ir sacīt, ka tirdzniecības karu iespējamība nevis pilnībā novērsta, bet tikai samazinājusies, raksta AP, taču piebilst - labā ziņa esot tā, ka abas puses, šķiet, skaidri apzinās, ka šāda konfrontācija nebūs izdevīga nevienam.
Interesanti, ka satraukumu par ASV un Ķīnas vienošanos paudis Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs, kurš intervijā televīzijas kanālam CNEWS sacījis, ka tā varētu būt panākta uz Eiropas Savienības rēķina. Deutsche Welle atgādina, ka jau jūnija vidū ASV varētu sākt piemērot paaugstinātus importa tarifus no ES ievestajam tēraudam un alumīnijam, uz ko Brisele gatava atbildēt ar savu nodevu noteikšanu ASV ražotajām precēm.
