PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Andris Račs: Astrologiem uzticības rādītājs ir diezgan augsts

Andris Račs astroloģiju iepazina īsi pirms 29 gadu vecuma, kas cilvēka dzīvē ir svarīgs periods, kurā var parādīties jaunas intereses un citas vērtības. /F64
  • Andris Račs astroloģiju iepazina īsi pirms 29 gadu vecuma, kas cilvēka dzīvē ir svarīgs periods, kurā var parādīties jaunas intereses un citas vērtības. /F64
1 / 1

Žurnāla jubilejas numurā uz sarunu aicinām pirmo Latvijas Astrologu asociācijas prezidentu Andri RAČU, vienu no neatkarīgās Latvijas pirmajiem un aktīvākajiem astrologiem, kurš turpina popularizēt šo mācību.

- Kā jūs raksturotu būtiskākās izmaiņas Latvijas astrologu vidē pēdējo divdesmit, divdesmit piecu gadu laikā?

- Ja vērtējam kopumā, tad bija un joprojām pastāv astroloģijas imports, vairāk no Krievijas. Būtiskākais ir tas, ka tagad Latvijā ir izskolojušās un veidojušas savus priekšstatus par astroloģiju jau vairākas astrologu paaudzes. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka attīstība notiek, un tirgus ir attīstību veicinošs faktors, jo kā caur sietu izsijā ilgtspējīgus pasniedzējus un konsultantus. Var uz īsu brīdi kļūt par pazīstamu personu astroloģijā, bet, ja prognozes nepiepildās, tad popularitāte nebūs ilga. Daudzi no tiem, kas bija redzami deviņdesmito gadu sākumā, ir zināmi joprojām. Man šķiet, ka šajā nodarbē pieredzei ir vērtība, tāpēc cienu kolēģus, kuri aizvien strādā. Tātad viņi strādā labi. Vēl esmu novērojis, ka klientu pieprasījumi kļuvuši daudz kvalitatīvāki, vēršoties pie astrologa, viņiem ir skaidri definēti mērķi. Tas ir gan atsevišķu astrologu, gan asociācijas, gan astrologu skolu nopelns - cilvēki tiek informēti. Tagad informētību veicina arī internets, kas nebija deviņdesmitajos. Tam gan redzu arī ēnas puses, bet domāju, ka tā ir visās sfērās.

- Bijāt pirmais Latvijas Astrologu asociācijas prezidents, ilgus gadus vadījāt asociāciju, tātad palīdzējāt veidot astrologa mundiera godu. Kāds tas, jūsuprāt, ir pašlaik?

- Uzskatu, ka mundiera gods ir ļoti būtisks. Asociācijas veidošanā es piedalījos šī iemesla dēļ - lai mūs cienītu. Aptauju dati liecina, ka uzticēšanās astrologiem konkurē vai pat stipri pārspēj uzticēšanos dažādām institūcijām Latvijā. Cilvēki, pēc mentalitātes, Latvijā neuzticas tikpat kā nekam, tāpēc uzskatu, ka astrologiem rādītājs ir diezgan augsts. Vairāki desmiti procentu cilvēku uzskata vai viņiem ir pieredze, ka astroloģija ir palīdzējusi. Simt procentu jau nebūs.

Par laimi, kopš divtūkstošā gada, kad asociācija dibināta, atceros divus trīs gadījumus, kad pret astrologiem vērsās ētikas komisijā. Bet mūsu mundiera godu stipri bojā mediji (smejas).

- Ar to domājat popkultūras horoskopu publicēšanu?

- Es arī esmu grēkojis prakses sākumā, īpaši deviņdesmitajos gados, bet apzināti atteicos no šādu horoskopu sastādīšanas. Lai saprastu - man kā ģimenes cilvēkam, kuram jāapgādā bērni, tas nozīmēja atteikties no ienākumiem ikmēneša algas apmērā. Vairs nespēju tiražēt populāro žanru. Tā nav recepte visiem. Bet vairums cilvēku šodien nejauc horoskopus un astroloģiju.

- Visam ir savs laiks un gaita. Popkultūras horoskopus varētu salīdzināt ar pusaudža gadiem, no kuriem izvairīties nevar.

- Tam, kurš raksta horoskopus, tā ir ļoti laba prakse. Es to dēvēju par rīta skrējienu, ikdienas treniņu pirms sacensībām, ko astrologs varētu salīdzināt ar konsultācijām. Tā ir laba sevis uzturēšana formā, vārdu meklēšana, kas astroloģijā ir ļoti svarīgs faktors, lai saprastu, vai saruna izdosies. Ir zināšanas, un ir māka tās pasniegt interesanti un saprotami. Pieaugot sociālo tīklu attīstībai, pēdējos gados vērojama interesanto pasniedzēju popularitāte. Prognozi var publicēt bez maksas, to bez maksas var arī izlasīt, un, lai panāktu, ka lasa, vajadzīga ļoti laba valoda, tekstā var daudz ko iepīt - nezinu, ar jēgu, bez jēgas, bet lai ir interesanti. Ja man prasītu, tas ir daudz labāk nekā zīmju horoskopi. Daudz labāk. Es savulaik cīnījos par to, ka zem šiem horoskopiem jābūt astrologa parakstam, un es parakstījos. Rakstīju arī ievaddaļu, kurā mēģināju izteikt dažbrīd pat pretvalstiskus ierosinājumus, piemēram, ka nevajag karot Irākā. Tas bija pretrunā ar tā laika politiku. Izmantoju horoskopus kā ruporu. Protams, lielajā informācijas gūzmā tā bija peļķīte vien.

- Gan jau līdzīgi domājošie pamanīja.

- Manuprāt, šodien ir grūti izvēlēties starp daudziem pat labi domātiem un zinošu cilvēku rakstītiem ieteikumiem. Jābūt ļoti gudram, lai saprastu sakarību starp šodien izdarīto un sekām. Redzam, ka Irākas kara sekas pēc sazin cik gadiem ir bēgļi, bet vai atceras, ka kādreiz kāds kaut ko tādu teica? Domāju, ka neatceras. Mūsu darbā atgriezeniskā saikne ir ļoti svarīga, jo kāda jēga no prognozēm, ja nezini, vai tās piepildās. Manuprāt, šodien informācijas gūzmā uzvar tie, kas prot interesantāk pasniegt - atrod citātus vai gudras frāzes, pašradītas vai «copy-paste», un tā ir ejoša prece. Par to deviņdesmitajos varēja tikai sapņot. Es nenosodu, jo pats kaut ko līdzīgu rakstu žurnālā «Mistērija» - par visādiem simboliem, kas, kā man likās, tajā dienā parādās.

- Vai interesi par ezotērisko, okulto, mistisko pieredzi var izskaidrot ar grūtiem laikiem, krīzi, Ūdensvīra laikmetu, zināšanu, mierinājuma, glābiņa meklējumiem? Un vai saskatāt beigas šādai interesei?

- Beigas neredzu gan. Esmu uzklausījis daudz skeptiķu, varu teikt, ka interesei nav sakara ar grūtiem vai labiem laikiem. Cilvēki domā, ka paši iet meklēt Dievu, ka nevajag apvienoties draudzē vai institūcijā, viņi grib apiet institucionālo posmu. Manuprāt, indivīda līmenī tas ir ļoti labi, sabiedrībai - slikti. Šajā tendencē es redzu sabiedrības izšķīšanu, man kā Latvijas pilsonim tas nepatīk. Cilvēki nav vienoti, nav vienas idejas. Viens tic eņģeļiem, otrs - Budam, trešais Krišnam, ceturtais netic nekam. Savās nodarbībās vēroju, ka telpas ir pilnas, bet kad jāsāk darīt pašam...

- Cilvēks ir slinks.

- Tas parāda reālo tā saucamo interesi par ezotēriku - tā ir liela, bet darītāju nav daudz, kas šo ceļu iet. Jo katrā ceļā ir dažādi etapi, arī grūtības. Mani neiepriecina, ja izvēle var būt par labu tam, kas ir patīkamāks savā procesa daļā, bet aizmirst par elementāru līdzību: vai var būt tā, ka, kalnā kāpjot, ir vieglāk nekā nekāpjot? Tas nav savienojams, vai ne?

- Dzīvē esat gājis vairākus ceļus, arī astroloģijā mēģinājis un meklējis, mācījies. Kas jūs aizvien spēj pārsteigt?

- Joprojām pārsteidz dzīves atbilstība astroloģijai, tas sajūsmina un dod lielāku pārliecību par šī ceļa izvēles pareizību. Atrodos dzīves posmā, kad skats ir vērsts uz vienkāršību, nevis ko jaunu, neparastu un nebijušu. Lielās patiesības ir ļoti vienkāršas, bet ir jādara. Es negaidu jaunu planētu atklāšanu, bet gaidu, ka esošajā planētā atklāšu to, ko līdz šim neesmu redzējis, un tas notiek.

- Jūsu interese par astroloģiju bija pēkšņa, vai iegājāt šajā mācībā solīti pa solītim?

- Nevarēju ieiet solīti pa solītim, tikko astroloģija Latvijā parādījās, viss notika pēkšņi, lēcienveidīgi. Tas notika pēkšņi, jo tas kļuva iespējams pēkšņi. Tāpēc man grūti spriest, kā būtu bijis, ja astroloģija būtu pieejama no mana dzimšanas brīža. Kad sāku interesēties par astroloģiju, man tuvojās zīmīgais divdesmit deviņu gadu vecums. Ar tagadējām zināšanām astroloģijā esmu ļoti priecīgs, ka neiepazinu to agrāk. Bet interese par cilvēku un iespējām mainīt, izzināt sevi un citus, rast atbildes ir bijusi vienmēr, kopš bērnības. Taču astroloģija ir tikai metode. Joprojām uzskatu, ja atrastu labāku metodi, es pārietu uz to, bet pagaidām neesmu atradis.

- Kāds jūsu Liepājas laika paziņa stāstīja, ka astroloģiju apguvāt aizrautīgi, ar sirdi un dvēseli.

- Fanātiski, ja runājam par to periodu. Atceros, kā man spīdēja acis katrā nodarbībā, kā kritu uz nerviem apkārtējiem, tas ir fakts. Es uzdevu vairāk jautājumu nekā visi apkārtējie kopā. Jutos kā cilvēks, kurš ticis pie skābekļa un sācis elpot. Līdz tam personiskās krīzes un šie slavenie divdesmit deviņi gadi, kas ir pārejas un lielo jautājumu laiks, bija kā katalizators. Paldies dievam, ka bija iespēja saņemt atbildes.

- Zināšanas astroloģijā jums ir atvieglojušas dzīvošanu? Cilvēkam var būt zināšanas, taču emocijas, kas pārņem konkrētā situācijā, lai cik būtu zinošs un sagatavots, ir spēcīgākas, un tik un tā jāizdzīvo.

- Sākumā šķiet, ka zināšanas palīdz. Pēc tam saproti, ka ir vairākas fāzes, ko tik un tā izdzīvosi. Tagad varu atbildēt, ka zināšanas man ļoti palīdz. Nevis tādā veidā, ka zinu, kas notiks rīt vai parīt, un no tā izvairīšos, bet palīdz ar prieku izdzīvot labos posmus, ko dzīve dod, jo saprotu, ka viss pāriet. Es priecājos par labo, zinot, kāds ir bijis sliktais laiks. Vismaz mani astroloģija diezgan ātri ir aizvedusi pie pilnīgas pārliecības par Dieva esamību, tas dod mieru: kāds esmu, tāds esmu, emocijas, kas manī atnāk, ir foršas, jo tās ir manas. Pēdējo gadu moto ir: revolūcijas nav jātaisa, ir jādzīvo, pakāpeniski attīstoties. Mēs esam Dieva bērni, kāds vecāks un gudrāks ar mīlestību skatās uz mani, kurš tikai aug. Tas ļauj vieglāk pieņemt sevi. Sevis pieņemšana ir lielā laimes atslēga.

- Kāds vēl ir sevis pieņemšanas rezultāts?

- Domāju, ka daudz ir izdarīts arī agrāk, bet sāku just, ka kļūst vienkāršāk dzīvot. Arī plānošana nav slikta lieta. Es zinu, kāds periods gaidāms, un pieņemu to mierīgi.

- Jūtaties drošāk?

- Jā, zinu, kā ir bijis, un apmēram zinu, kā būs. Vēl ir kaut kas, kas droši vien nemaz nav astroloģija. Atļaušos teikt, ka esmu paspēris dažus soļus tajā, kur ļauju, lai notiek nevis mans prāts, bet augstāks. Domāju, ka tie ir tikai daži soļi, bet ar katru soli kļūst vieglāk dzīvot.

- Mājaslapā esat ievietojis Rača likumus. To ir četri. Vai nepapildināsiet?

- Tās ir dažas atziņas, kas veidotas pēc Mērfija likumu stila (smejas). Vai ir kāds jauns likums? Domāju, ka citam pret citu jāizturas pielaidīgāk, ja vien tās nav valsts amatpersonas, no kurām jāprasa vairāk nekā no pārējiem. Es priecājos par katru cilvēku, kuram ir labi nodomi, bet...

- Ar tiem tiek bruģēts ceļš uz elli?

- Es piedodu to, ka visi labie nodomi netiks realizēti. Tas ir piedošanas likums. Kāda jaunkundze, ar kuru gribēju sadarboties, man atrakstīja, ka viņa var kaut ko darīt, ja ir laimīga. Es strādāju un tad kļūstu laimīgs, bet ir cilvēki, kuri grib kļūt laimīgi un tad kaut ko darīt. Kad sāku strādāt kā astrologs, prasīju trīs latus par divām konsultācijas stundām, tagad jaunieši uzreiz grib lielu honorāru. Labs nāk ar laiku. Tas ir pacietības likums (smejas). Divdesmit gadus atkārtoju: jo man tā mācīja. Kad man palika piecdesmit, es uzdrošinājos pateikt, ka es tā domāju.

- Tā ir patīkama sajūta?

- Ļoti laba sajūta. Man ir jāpārbauda, jāpārliecinās, tikai tad uzdrošinos pateikt, ka es tā domāju.

- Aprīļa beigās Rīgā semināru vadīs britu astrologs Džons Froulijs. Kādēļ viņu uzaicinājāt?

- Interesējos par cilvēkiem, kuri savā profesijā pazīst drēbi, ir praktiķi. Viņš ir pasaulē zināms astrologs, viņa grāmatas ir dižpārdokļi. Es viņā saskatu cilvēku, kurš saprot dzīvi. Džons Froulijs ir slavens ar savām prognozēm horārajā astroloģijā, prognozē sporta spēļu rezultātus, taču tā ir tikai viena šaura joma. Ļoti gribēju, lai Latvijā būtu pieejams viņa seminārs, un tagad tāda iespēja ir.

- Kā rīkojaties pats - uzkrājat zināšanas un dalāties?

- Man ir ļoti svarīgi atdot zināšanas. Ja ir cilvēki, kuri daudz zina, bet ar zināšanām nedalās, tad kāpēc viņi tā dara? Man liekas, ka tas nav pareizi. Dažus īpašos trikus neatklāju, tas gan, bet neesmu slēpis to, ko zinu, saražodams diezgan daudz konkurentu (smejas). Tādā nozīmē esmu vecvectētiņš, jo pirms gadiem pieciem uzzināju, ka manu skolnieku skolnieki jau māca astroloģiju. Man patīk uzkrāt zināšanas, lai vērtīgās lietas nepazūd interneta dzīlēs. Patīk informācijas kārtība. Ja jautājums bija tiešs, vai uzkrāju zināšanas un nedalos, tad atbilde ir tikpat tieša: tā nav. Mana sirdslieta ir īpašas nodarbības - iztēles astroloģija, performance, sajūtu pasaule. Pēc ilgiem laikiem vakar izvilku pat ģitāru, jo ierakstā nebija tas, ko gribēju atskaņot. Vajadzēja spēlēt pašam.

- Arī fotoaparātu neesat pametis novārtā?

- Man ir ideja, kas nav materializējusies - kalendāra formāts. Neuzskatu sevi par tik labu fotogrāfu, lai varētu veidot ilustrācijas grāmatai. Bet, kā teiktu kāds komponists, man neviens nav pasūtījis (smejas). Daudzas lietas nav notikušas tāpēc, ka strādāju astrologa praksē.

- Nākamo grāmatu negrasāties rakstīt? «Mana mīlestības astroloģija» ir lasītāju labi ieredzēta.

- Šodien tāda diena, kad varētu arī pateikt. Īsi atbildot, grasos. Tā bija pietiekami vispārīga atbilde.

- Kad grāmata gaidāma, vai šogad?

- Vai, pateikšu, un tas uzreiz uzliks žņaugus. Manā horoskopā redzams, ka man nepietiek ar ideju, nedarīšu, ja neredzēšu iespēju, kā to realizēt. Ja nebūs īpašu likteņa šķēršļu, tad grāmata ir iespējama.

- Jums ceļš uz rezultātu ir mazāk svarīgs nekā iznākums?

- Man svarīgs ir rezultāts, bet neizmantojot neētiskas metodes.

- Un kā ar Latvijas jaunāko laiku astroloģijas vēsturi? Varbūt ir laiks sākt apkopot arī to, kas noticis kopš deviņdesmitajiem?

- Būtisks jautājums, ko asociācijā varētu apspriest. Māra Ošuroka daļu bija ierakstījusi savā grāmatā («Iepazīsti astroloģiju!» - red.). Manuprāt, jāraksta ir tādam cilvēkam, kurš ir neitrāls un harismātisks, vairāk rakstnieks nekā astrologs. Es tas nebūšu, jo man ir sava pozīcija.

- Ko pats uzskatāt par autoritāti vai skolotāju Latvijas mērogā, kurš spējis noturēt vai radīt interesi par astroloģiju?

- Atbilde atduras ne tik daudz pret personībām, kā pret virzienu, ko pārstāvu. Strādāju ar Rietumu un vēdiskās astroloģijas metodēm, pārstāvu tradicionālo virzienu. Man īsti nav domubiedru, esmu tāds kā baltais zvirbulis. Atbildot uz jautājumu, varu nosaukt Ati Zariņu, jo viņš runā tieši un nelaipo, Ediju Spāri, Ainaru Gaidi.

Saprotu, kuri ir mani cilvēki, mācīšos pie tiem, kas pārzina jomu, kura mani interesē. Man labākais pierādījums ir rezultāti. Uzskatu, ka svarīgi ir, vai metode darbojas, nav pat būtiski, vai tā ir astroloģija. Esmu atradis dažus autorus, kas domā līdzīgi: nav jānovelk striktas robežas starp astroloģijas novirzieniem. Astroloģijā svarīgākais ir planētas, un planētas visiem ir vienas.

- Astroloģijā pastāv modes tendences?

- Mode ir, bet es tai nesekoju. Mani interesē pārbaudītais. Nevienam skolotājam skolniekus atņemt nevar, jo katrs atrod savu skolotāju. Mācos no dzīves, no katra klienta.

ANDRIS RAČS

No 1992. gada astrologa privātā prakse. No 1993. gada Astroloģijas skolas vadītājs. No 2000. gada līdz 2007. gadam pirmais Latvijas Astrologu asociācijas prezidents. Latvijas Astrologu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, sertifikācijas komisijas eksperts.

Grāmatas: «Astroloģiskais savedējs», «Mana mīlestības astroloģija», «Astroloģijas gadagrāmata 2017 Andra Rača sastādījumā».

Par sevi: strādāju tikai ar labi pārbaudītām Rietumu un vēdiskās astroloģijas metodēm.

Avots: www.astrologos.lv

Komentāri [2]

 
gf
Varētu padomāt, ka Rača pasakas par naudu sievietēm piepildās...
22.aprīlis, 18:25 Atbildēt
daudz balinātu muļķu
zinām jau
20.aprīlis, 19:39 Atbildēt

Horoskopi Vairāk >

Kaut kas traks!