2.lapa
Melnais 2009. gads
Jaunākā statistika ir šāda: pērn tika slēgtas 14, šogad - 16 izglītības iestādes. Tā kā šis bija pašvaldību vēlēšanu gads, liela daļa vietvaru neatļāvās slēgt skolas. Dažviet deputāti skaidri un gaiši pauduši: skolu tīkla optimizācijas jautājumus sāks cilāt pēc vēlēšanām. Ne viena vien vietvara pieļāvusi, ka jau nākamgad slēgto un reorganizēto skolu saraksts varētu būt krietni garāks. Vislielākais bums gan tika piedzīvots 2009. gadā: tad tika likvidētas 36 skolas, bet 68 reorganizētas (nereti zem šā vārda patiesībā slēpjas tā pati slēgšana). Tas notika pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas un ministres Tatjanas Koķes laikā, kad 2010. gadā tika ieviests modelis «nauda seko skolēnam», kas krietni sarežģīja savstarpējos pašvaldību norēķinus un ir par pamatu vēl līdz šim brīdim nerimstošajai cīņai par katru skolas bērnu. Tas arī lēmis ne vienas vien mācību iestādes likteni, jo pēc šā principa ieviešanas saruka tās apmeklējušo blakus pašvaldību bērnu skaits.
Kā atcerējās Rēzeknes novada ilggadējā izglītības darba speciāliste Lilija Žukovska: toreiz novadā tika slēgtas astoņas skolas, un tas bijis patiešām smags periods, kas krietni pabojājis nervus gan pašvaldībai, gan pedagogiem, jo daudzi zaudējuši darbu. Vēl ilgi pēc tam nācies uzklausīt smagus pārmetumus par skolu slēgšanu. Patiesībā vecākiem un skolotājiem bija jādusmojas uz IZM, jo tā saskaitīja un piešķīra «tik daudz» naudas, ka pašvaldība ar grūtībām spēja uzturēt arī tās skolas, kuras izdevās saglābt. Arī no tām četrām, kas tika pārvērstas par citu skolu filiālēm (Liepu, Zarečnajas, Rikavas un Kruķu skolas), vienas vairs nav, arī par divu citu tālāku pastāvēšanu šobrīd īstas pārliecības nav. Patlaban Rēzeknes novadā ir septiņas pamatskolas, sešas vidusskolas un četras filiāles. Lai uz tām aizvestu skolēnus, izveidoti 48 autobusu maršruti, kas novadam kopumā izmaksā gadā aptuveni 521 000 eiro.
