Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide

19 gadus vecā modele no Latvijas stāsta, kā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Īrijā

© Ekrānšāviņš/www.independent.ie

Laikraksts "Irish Independent" publicējis stāstu par Īrijas modelēm, kuras nav īrietes, bet gan ieradušās valstī dzīvot un strādāt no dažādām Austrumeiropas valstīm, tostarp arī no Latvijas, ziņo portāls Baltic-Ireland.ie.

Deviņpadsmitgadīgā latviete, bijusī kuldīdzniece Laura Majore laikrakstam stāsta, ka Īrijā ieradās, kad bija astoņus gadus veca.

Viņa stāsta, ka uz Zaļo Salu viņas mamma izvēlējas braukt ne tikai tāpēc, ka šeit ir jauki cilvēki, bet galvenokārt tāpēc, ka Īrija sniedza iespējas. Laura skaidro, ka viņas mātei Latvijā bija jāstrādā veselu mēnesi, lai varētu atļauties meitai nopirkt pāri skolas kurpju.

Mamma paņēma bērnus un ieradās šeit, nezinot ne vārda angliski, apņēmusies sameklēt labāku dzīvi.

“Tā kā Latvijā biju mācījusies angļu valodu, es zināju pamatus - “yes”, “no”, “puppy”. Es atceros pirmo skolas dienu. Mana māsa bija sestajā klasē, es - ceturtajā klasē. Pusdienlaikā es turējos kopā ar viņu. Es vispār īsti nevarēju kaut ko saprast, vajadzēja nedaudz pierast,” stāsta Laura.

Viņa saka, ka tagad Īriju sajūt kā savas mājas, jo bija ļoti maza, kad uz šo valsti pārcēlās, bet joprojām ar prieku dodas uz savām otrajām mājām - Latviju.

“Kad es mācījos sākumskolā, dažas no meitenēm teica: “Atgriezies savā valstī, ārzemniece!”. Kad kļuvu vecāka, man šķita, ka cilvēki mani labāk saprot un ir vairāk pieņēmuši. Tajā laikā tas bija briesmīgi.Kad es biju jaunāka, es nekad īsti neturējos kopā ar īru meitenēm. Mani labākie draugi bija no Lietuvas vai Polijas un mēs joprojām, līdz šai dienai esam labākie draugi. Es nesauktu sevi par īrieti, bet domāju, ka es šeit iederos un nejūtos atstumta.

Īrija ir mājas, to es noteikti zinu. Līdz šim mēs vismaz divas reizes gadā centāmies doties uz Latviju, bet nesen nomira mana vecmāmiņa, tāpēc tas vairs nenotiks tik bieži.

Manai mammai bija darbs Latvijā, bet daudziem citiem cilvēkiem darba nebija, jo valstī vienkārši nebija darbavietu. Es labprāt vēlētos atgriezties, ja es tur varētu izdzīvot, bet tas nav iespējams, tāpēc es nevaru atgriezties. Tagad es labāk runāju angliski un šeit ir daudz vieglāk,” norāda jaunā sieviete.

Avots: baltic-ireland.ie