Šo piektdien, 23.martā, Jelgavas klubā "Melno Cepurīšu Balerija" notiks smagroka komandas "aPēdājs" jaunā albuma prezentācijas koncerts.
Šis ir trešais grupas studijas albums, tajā iekļautas deviņas dziesmas latviešu valodā. Ieraksts tapis “Sounpark” studijā kopā ar grupas ilggadējo cīņu biedru Māri Brensonu.
Ielūgumā uz koncertu minēts ka grupa “atgriežas pēc mazas pauzes”, lai gan patiesībā “apēdāji” priekš smagās mūzikas žanra pārstāvjiem bijuši visai ražīgi: debijas albums „Mana vārna” izdots 2012. gadā, bet nākamais ieraksts “Sēras” nāca klajā 2016. gadā. Tiesa, „aPēdāja” oficiālajā biogrāfijā minēts, ka grupa pastāv jau no 1996. gada, līdz ar to šis ražīgums attiecas tikai uz pēdējo desmnitgadi, kad šajā blicē bez tās līdera Artūra Jakovļeva (balss, ģitāra) sākuši darboties arī „dzelzs vilku” kādreizējais oriģinālā sastāva mūziķis un pašreizējais Mārča Judža līdzgaitnieks projektā “Ryga” Armands Butkevičs (bass), kā arī Lauris Polinskis (bungas), kurš spēlē arī grupā „Frailty”. “Šis albums ir pilnīgi kaut kas cits un jauns no mūsu puses. Tas ir konceptuāls, bet tajā pašā laikā katrs var saprast un uztvert to pēc saviem ieskatiem. Mēs ļoti gribējām saglabāt savu “netīro” skanējumu un izklausās, ka tas ir izdevies. Papildus dziesmu tekstiem būtu jārada ļoti drūma un neērta noskaņa. Tāds šobrīd ir “aPēdājs”,” tā grupas dalībnieki komentē savu jaunāko veikumu.
PAR. Smagā seksuāli norūpējušos cilvēku paģirroka pārstāvji no grupas “aPēdājs” pārliecinoši turpina mīt iepriekšējos albumos iesākto taciņu, ar katru savu nākamo darbu paliekot aizvien spēcīgāki un labāki. Tekstos - nāve un nolemtība pāri visam, mūzikā - brutālas un ausis plosošas skaņas ar griezīgām ģitārām un zarnas drebinošām bungām. “Laimes nav, ir tikai paģiras” (no dziesmas “Karogs nav sarkans un balts”). Noklausoties šo albumu, ar labā nozīmē skarbām un kādu nožņaugt tīkojošām emocijām gribas doties uz “apēdāju” koncertu. Un piedzerties. Labākās dziesmas - traktorīgā “Simulē”, apokalipsi vēstošā “Nāve pieskārās pārbaudīt pulsu” un balsī a’la Edgars Rakovskis izpildītā “Zāles netīrās”.
PRET. “Apēdāju” ierastā slimība - frāžu un piedziedājumu neskaitāmā atkārtošanās, bet to nav vērts pat pieminēt, te pat ārstēšana ar elektrību nelīdzēs. Bez apnicīgās dziesmas “Eņģels” pilnīgi droši varēja iztikt, labi, ka tā albumā ievietota kā pati pēdējā. Pats lielākais mīnuss - nav nevienas tādas dziesmas, kas iesēstos galvā uz visu dienu, kā tas bija ar iepriekšējos albumos rodamajām “Viegla laime” un “01” ar “brīdinājuma šāvienu galvā - trīsreiz”.
