Salakas ir sīkas zivtiņas, kuru gatavošana prasa pacietību, tas tiesa. Savā ziņā labi, jo, kad maltīte izdodas, tu vari izjust, ka esi ticis galā ar kārtējo virtuves mēroga varoņdarbu un sapratis, ka nemaz jau tik traka tā knibināšanās nebija.
Var atkārtot vēl kādreiz, ja tirgū gadīsies ieraudzīt labas kvalitātes salakas. Un nekas cits neatliks, ja ģimenē kāds zemledus makšķernieks būs atkal pamanījies tās saķert, un ledus šogad pārmaiņas pēc ir.
Salakas piederīgas lašveidīgajām zivīm un sastopamas daudzās pasaules valstīs. Mūsējās savus brieduma gadus vada jūras ūdenī, bet nārstot dodas upēs. Salakas ir plēsīgas, tās ēd zooplanktonu, citu zivju ikrus un pavisam mazas zivtiņas, bet arī pašas kļūst par barību lielākām zivīm. Ir arī ezeru salakas, vēl mazākas, sauktas par sņitkām vai sniedzēm. Kurzemnieki salakas dēvē no vācu valodas pārņemtā vārdā par stintēm, savukārt krievi vārdu salaka attiecina uz reņģēm, bet jūras salakas sauc korjuška, un ezeru salaka ir sņetok. Krievijas ziemeļrietumos šīs zivis ir cieņā, sevišķi Pēterburgā. Tur reizi gadā svin Salaku dienu, savukārt mūsu pašu Liepājā notiek Stinšu svētki. Līdzīgi ir Palangā, bet arī citur pasaulē salakām netrūkst cienītāju, piemēram, Somijā, ASV vai Dienvidkorejā. Salakas angliskais vārds ir smelt, arī Amerikas latvieši mēdz teikt - smeltes.
Ķidāt vai neķidāt
Tie, kuri dažādas sīkzivtiņas gatavo bieži, ķidāšanu veic autopilotā, tikmēr ne mazums domu izdomājot vai omulīgas sarunas risinot. Daži iztiek bez ķidāšanas, zivis vienkārši sasāla un cep sakarsētā eļļā brūnas un kraukšķīgas. Tam vislabāk der mazākās salakas, kuras nepavisam negribas ķidāt. Citi norāda, ka zivju iekšas dod rūgtu garšu, tāpēc iesaka neslinkot un zivis tomēr izķidāt, ar asu nazi nogriežot arī galvas.
Patiesie salaku cienītāji uzsver, ka šīm zivtiņām piemīt ne ar ko nesajaucams svaigu gurķu aromāts. Dažiem tas šķiet patīkams, citiem - ne pārāk, un viens otrs pat ieteic salakas pirms cepšanas nomērcēt ūdenī. Tomēr vairums uzskata, ka no zivju mērcēšanas vai pat tikai liekas skalošanas vajadzētu izvairīties, lai nepasliktinātu garšu, turklāt, ūdenim saskaroties ar cepamo taukvielu, tā sprakšķ uz visām pusēm.
Kas salakās vērtīgs
Salakas ir vidēji treknas zivis, labs viegli sagremojamu olbaltumvielu avots. To sastāvā ir omega-3 taukskābes, taukos šķīstošie A, D un E vitamīni, kā arī ūdenī šķīstošie B grupas vitamīni. Lietojot uzturā zivis, uzņemam arī jodu, varu, cinku, selēnu, fluoru un dzelzi. 100 gramos salaku ir aptuveni 120 kcal.
Pērkot un uzglabājot
Salakas jāuzglabā temperatūrā, kas ir tuva nullei, tirdzniecības vietās tās stāv vitrīnā uz ledus. Arī pašu ķertās zivis turamas aukstumā, bet vislabāk tās tūlīt pagatavot un apēst. Pērkot salakas, jāskatās, lai tām būtu svaiga zivju smarža, žaunas - gaiši sārtas (ledū uzglabātām zivīm tās var būt pelēcīgi sarkanas), āda spīdīga un gļotaina. Acis ir dzidras un nav iekritušas, gaļa - elastīga, blīva; uzspiežot ar pirkstu, tajā nepaliek iedobums, gaļa stingri pieguļ pie muguras asakas.
***
Receptes
Salaku zupa
Sastāvdaļas:
1 kg salaku, 2-3 kartupeļi, 1 burkāns,
2 ēdamkarotes augu eļļas, 1 sīpols
30 g sakņu selerijas, 1 lauru lapa, 5 melno piparu graudiņi, sāls,
šķipsniņa maltu muskatriekstu,
30 g degvīna, krējums, zaļumi
Pagatavošana:
Salakas iztīra. Izņem asakas, pārlej ar 1,5 litriem ūdens, pievieno sāli, piparus, lauru lapu, seleriju un muskatriekstu, izvāra buljonu, izkāš. Salaku filejas sagriež četros gabaliņos un apcep uz pannas eļļā, izņem, pannā sasautē sagrieztu sīpolu un rīvētu burkānu. Buljonu uzvāra, pievieno kubiņos sagrieztus kartupeļus, sagatavotos sīpolus un burkānus.
Kad kartupeļi mīksti, pieliek zivju gabaliņus, vēlreiz uzvāra, noņem no uguns un pievieno degvīnu.
Lej šķīvjos, pievieno krējumu un kapātus zaļumus.
Vītinātas salakas
Sastāvdaļas:
salakas, sāls
Pagatavošana:
Zivis liek traukā un vienmērīgi, bagātīgi pārkaisa ar sāli, uz 8-10 stundām atstāj istabas temperatūrā, pēc tam uz 2 diennaktīm pārliek ledusskapī. Caur žaunām vai acīm saver uz stieples vai makšķerauklas. Žāvē labi vēdinātā telpā. Sākumā zivis buntītē piekarina virs kāda trauka, kur notecēt liekajam šķidrumam, pēc aptuveni 12 stundām stiepli vai auklu iztaisno un zivis piekarina žāvēties vēl aptuveni
uz divām diennaktīm.
Marinētas salakas Pēterburgas gaumē
Sastāvdaļas:
1 kg notīrītu salaku, sāls, milti, apviļāšanai, eļļa cepšanai, 2-3 sīpoli,
1-2 burkāni
marinādei:
1 l ūdens, 1 tējkarote sāls,
2 ēdamkarotes cukura, 2 lauru lapas,
3 ēdamkarotes etiķa (9%), 2 smaržīgie pipari
Pagatavošana:
Zivīm uzkaisa sāli, apviļā miltos un cep uz pannas sakarsētā eļļā no katras puses aptuveni vienu minūti. Uz pannas apcep ripiņās sagrieztus sīpolus un uz sakņu rīves sarīvētus burkānus. Ūdenim pievieno sāli, cukuru, lauru lapas un smaržīgos piparus, uzvāra, pievieno etiķi. Salakas un dārzeņus kārto traukā, pārlej ar marinādi, uzliek slogu un atstāj uz 8 stundām.
Kartupeļu sacepums ar salakām
Sastāvdaļas:
5-7 kartupeļi, 2 sīpoli,
eļļa cepšanai, sāls, pipari,
100 g šampinjonu,
300 g salaku fileju, 2 olas,
2 ēdamkarotes piena,
1 tējkarote miltu
Pagatavošana:
Kartupeļus notīra un sagriež salmiņos, sīpolus sīki sagriež, kopā ar kartupeļiem apcep augu eļļā, pārliek karstumizturīgā veidnē. Sēnes sagriež strēmelītēs, apcep pannā, pievieno mazliet sāls un piparu, pārliek kartupeļiem. Nākamajā kārtā liek salakas, uzkaisa mazliet sāls un piparu. Sakuļ olas ar pienu un miltiem, pārlej veidnes saturam. Izcep cepeškrāsnī 180 °C temperatūrā.
Salakas cepeškrāsnī
Sastāvdaļas:
1 kg notīrītu salaku bez galvām, sāls, pipari,
1 ēdamkarote sīpolu sulas,
2 ēdamkarotes citronu sulas,
1 liela sarkanā paprika,
50 g rīvēta siera
Pagatavošana:
Zivis liek bļodā, uzkaisa sāli un piparus, apslacina ar sīpolu un citronu sulu, samaisa un atstāj uz pusstundu iemarinēties. Tikmēr papriku pārgriež uz pusēm, iztīra, aplej ar verdošu ūdeni un novelk virsmiziņu, sagriež mazos gabaliņos, uz pannas izsautē mīkstu, sablenderē vai izberž caur sietu un sajauc ar rīvēto sieru. Salakas kārto veidnē, pārziež ar paprikas un siera masu, liek cepeškrāsnī 200 °C temperatūrā.
Gatavas aptuveni pēc 20 minūtēm.
