Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Kino

Latvijas simtgades filmas ceļā pie skatītājiem

ĢIMENES FILMA Vectēvs, kas bīstamāks par datoru iznāk uz ekrāniem jau šonedēļ. Tas ir pirmais Latvijas simtgades programmas ietvaros tapušais kinodarbs, kura režisors ir Varis Brasla © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas simtgades svētku programmas ietvaros būs skatāmas 16 filmas. Pirmā no tām – ģimenes filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru – jau šonedēļ sāk savu ceļu pie skatītājiem, bet vēl šogad būs redzama dokumentālā filma Ievainotais jātnieks par Brīvības pieminekli un tā autoru Kārli Zāli un Astoņas zvaigznes – par latviešu strēlniekiem.

Pārējās 13 uz ekrāniem iznāks nākamgad.

Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma preses konferencē, kas veltīta Latvijas simtgades filmām, norādīja, ka šis ir apjomīgākais kino nozares projekts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. «Tas ir liels izaicinājums, lai saprastu, vai Latvijas kino var uzturēt šādu ražošanas tempu, vienlaikus noturot arī kvalitāti,» atzina D. Rietuma, paužot pārliecību, ka «tas mums izdosies».

Rakstniecei Mārai Zālītei, kura darbojās filmu žūrijā, no 31 projekta pakāpeniski atlasīt tos, kas tiks iekļauti programmā, bijis grūts uzdevums. Pieteikumi bijuši ļoti dažādi, taču tie netikuši šķiroti pēc ideoloģiskās jaudas vai noteiktiem politiskiem notikumiem, kuri obligāti būtu jāatspoguļo. «Mēs meklējām kvalitāti un centāmies aptvert ļoti plašu dzīves spektru. Tāpēc programmā ir vieta arī Vara Braslas ģimenes filmai Vectēvs, kas bīstamāks par datoru,» skaidroja M. Zālīte, norādot, ka uz vēsturi jāskatās plašāk, jo tas, kas ir šodien, jau drīz kļūs par pagātni.

Spēlfilmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru producents Gatis Upmalis, kurš kopā ar V. Braslu strādājis arī pie Ūdensbumbas resnajam runcim, teica, ka viņa producētais darbs būs redzams jau 18. augustā 14 kinoteātros (četros Rīgā, desmit - reģionos) un pēc desmit gadiem noteikti iegūs citu vērtību, jo, kā zināms, katra filma dzīvo savu dzīvi un atrod savu skatītāju. Savukārt V. Brasla paironizēja, ka jau skolas gados eksāmenos vienmēr centies iet iekšā pirmais, jo nepatikusi tā mokošā gaidīšanas sajūta. Tad nu arī filmu programmā viņš startējot pats pirmais. Anotējot savu darbu, režisors sacīja, ka vēsture jau nesastāv no tautas uzvaras virsotnēm, varoņdarbiem, traģiskiem vai uzvaras pilniem notikumiem. Viņš atceroties, ka rakstniece Regīna Ezera savulaik uz viņai veltītajiem pārmetumiem par to, ka viņa nerakstot par lielām sociālām un politiskām kolīzijām, atbildējusi: ja viņai sāpot sirds par bērniem un mazbērniem, tad, par viņiem rakstot, šķiet, ka risinot pasaules problēmas. Un tā jau ir - tieši no šiem mazajiem nebēdņiem, kas apkārt skraida, ir atkarīga valsts nākotne, ir pārliecināts režisors.

Oktobrī klajā nāks arī Ilonas Brūveres daļēji melnbaltā dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem Ievainotais jātnieks. Kārli Zāli atveidos aktieris Imants Strads, kas arī tīri vizuāli esot līdzīgs tēlniekam, un bez viņa kinodarbs būtu pavisam cits, uzsvēra I. Brūvere. Viņa cerot, ka filma skatītājiem patiks, jo stāsta par reāliem notikumiem, nevis sausiem vēsturiskiem faktiem, izsekojot līdzi visam, kā tas noticis, nevis - kā vajadzēja būt. «Kurš kuru nodeva, kurš varbūt naudiņu vairāk paņēma. Tā teikt - ko kurš ēda, ko dzēra, ko mīlēja. Kā dzīvē. Un tas ir svarīgāk par vārdiem, ko lasām vēstures grāmatās.» Režisore arī akcentēja, ka «darbā tiek runāts par Brīvības pieminekļa tapšanu ne tikai no tēlnieka Kārļa Zāles skatpunkta, bet arī par to, kā mēs katrs esam ar šo pieminekli saistīti - vakar, šodien un rīt».

Trešā filma, kas būs skatāma jau šā gada 18. novembrī, ir režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes. Producents Bruno Aščuks atzina, ka tik lielu tēmu vienā darbā aptvert nav iespējams un daudz kas palicis aiz kadra. Tas esot, kā no lielā akmens kluča atskaldīt visu lieko un izveidot tēlu, kuru, šķiet, filmas veidotājiem izdevies izveidot uzrunājošu un spēcīgu.

***

Filmu programma:

2017. gadā 18. augustā: Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (rež. Varis Brasla). Stāsts par astoņus gadus vecā Oskara vasaras brīvdienām, kuras viņš pavada lauku mājās pie vecvecākiem.

Oktobrī: dokumentālā filma Ievainotais jātnieks (režisore Ilona Brūvere) stāsta par tēlnieku Kārli Zāli, Brīvības pieminekļa autoru.

18. novembrī: dokumentālā filma Astoņas zvaigznes (rež. Askolds Saulītis) - veltījums latviešu strēlniekiem.

2018. gadā

Janvārī: dokumentālā filma Turpinājums (rež. Ivars Seleckis) - skatījums uz dzīvi septiņu pirmklasnieku acīm.

Februārī: spēlfilmas Paradīze ’89 (rež. Madara Dišlere) centrā ir deviņgadīgās Paulas ienākšana pieaugušo pasaulē laikā, kad Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu.

Martā: spēlfilma Bille, kas veidota pēc rakstnieces Vizmas Belševicas autobigrāfiskā romāna motīviem.

Aprīlī: dokumentālais kino Baltijas jaunais vilnis - visu trīs Baltijas valstu kopdarbs, kas stāstīs par Baltijas poētisko dokumentālo kino.

Maijā: dokumentālā filma Mērijas ceļojums (rež. Kristīne Želve), veltīta Mērijai Grīnbergai, kas Otrā pasaules kaara beigās izglāba 700 kastes ar mākslas darbiem.

Vasarā:

• Dokumentālā filma Lustrum (rež. Gints Grūbe) pievēršas VDK arhīvu jautājumam.

• Spēlfilma Tēvs nakts (rež. Dāvis Sīmanis) - par Žaņa Lipkes ģimenes centieniem glābt ebrejus Otrā pasaules kara laikā.

• Dokumentālā filma Kurts Fridrihsons (rež. Dzintra Geka), veltīta māksliniekam K. Fridrihsonam.

• Spēlfilma 1906 (rež. Gatis Šmits) pievēršas dramatiskajam 1905. gada revolūcijas izskaņas laikam.

• Komēdija Homo novus (rež. Anna Viduleja), veidota pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem, - par kaislībām 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē.

• Animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (rež. Edmunds Jansons) - vasaras piedzīvojumu stāsts Rīgas Maskačkā.

• Saule brauca debesīs (rež. Roze Stiebra), vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu.