Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Normunds Jakušonoks "Notikums"

© Publicitātes foto

Šoreiz 1. aprīlis “labvēlīgajiem tipiem” bija gluži vai trieciendatums – klajā nāca ne tikai šīs formācijas albums “Kaste”, bet arī grupas dalībnieka Normunda Jakušonoka un “Tipa orķestra” pirmais (!) disks.

“Bija jāpaiet 46 dzīves gadiem, lai es laistu klajā savu albumu, un tas priekš manis ir patiešām īpašs notikums. Gribu teikt lielu paldies Andrim Freidenfeldam, ka divus gadus viņš no mums atpūtās, līdz ar to bija iemesls savākties “Tipa orķestrim” un kaut ko padarīt. Šajā albumā ir šajos gados tapušo dziesmu apkopojums - mūzika mazliet vecākiem cilvēkiem. Paldies arī dzejdarim Guntaram Račam, kurš piekrita ar mums sadarboties, rakstot dziesmām vārdus!” sev raksturīgajā ironijā notikumu ar “Notikumu” komentē grupas “Labvēlīgais tips” taustiņinstrumentu speciālists, “varoņtenors” Normunds Jakošonoks. Jāatgādina, ka Fredis tiešām uz diviem gadiem bija “tipus” pametis, un šajā laikā līdera funkcijas uzņēmās Jakušonoks. Pārējie bija praktiski tie paši - Ģirts Lūsis, Kaspars Tīmanis, Oskars Ozoliņš, Artūres Kutepovs, Haralds Stenclavs, Ainis Zavackis un vienīgi basģitārists Pēteris Liepiņš uz CD vāciņa minēts zem sadaļas “dziesmas palīdzēja ierakstīt”. Kopumā 14 dziesmas - gan “tipiskas”, gan “karakumiskas”, gan diemžēl arī pavisam šlāgeriskas.

PAR. No visa šī dziesmu kopuma varētu izcelt piecas: valsējamo “Par to, kas man ir kabatā”, kas labi piestāvētu zaļumballēm; “Kam dvēseli pārdot” un “Tava sirds kā kopmītnēs”, kas labi piestāvētu duetam “Karakums”; ritmisko “Precēties”, kas labi piestāvētu “Labvēlīgajam tipam”; melodisko “Kad lietus pārstās līt”, kas labi piestāv pašam Jakušonokam. Rezumējot: savu klausītāju šis albums noteikti atradīs.

PRET. Cik īpatnēji: atliek vien “Labvēlīgajā tipā” Fredi nomainīt pret nesalīdzināmi labāka vokāla īpašnieku Normundu Jakušonoku, un stils no mūzikas (p)iedzērušiem cilvēkiem, Naukšēnu disko, mašīnbaļļu popa utt. pēkšņi pārvēršas par šlāgeri - lai arī stilīgu un popsīgu, bet tomēr šlāgeri. Pats sliktākais piemērs šajā jomā ir dziesma “Baltā orhideja”. Protams, arī teksti lielākoties nav tik efektīgi kā “labvēlīgajiem”, bet tādus jau nemaz arī nevajag, jo “Tipa orķestra” repertuārs vairāk domāts zaļumballēm nevis lielkoncertiem “Arēnā Rīga”.