Pašmāju rokmūzikas apvienības “Art Of Keeping Secret” otrajā studijas albumā apkopotas trīspadsmit kompozīcijas, kuras “AOKS” sākuši krāt neilgi pēc sava debijas albuma “Eleven Steps To The Sense” izdošanas.
“Šis ir vienots stāsts gan par personīgiem pārdzīvojumiem un notikumiem dzīvē, gan par globālākām tēmām, kas notiek netālu no mūsu robežām. Balanss starp labo un ļauno,” tā par šo veikumu izsakās grupas vokālists Oskars Mustermanis. “Ceram, ka, skatoties no sava skatu punkta, katram izdosies albumā atrast ko sev radniecīgu,” piebilst grupas ģitārists Ritvars Šreibers. Pēc mūziķu domām, salīdzinot ar iepriekšējo albumu, jaunajā ierakstā skanējums ir piesātinātāks un nobriedušāks, pie tam grupa nav baidījusies izmantot eksotiskākas skaņkārtas noskaņas radīšanai. Albumu producējis pašmāju skaņu meistars Kārlis Šteinmanis no “KS Records”, bet māsterējis - Niks Zampiello un “New Allience Studio”. No vēstures: “Art Of Keeping Secret” radusies 2009. gadā un uzstājusies, šķiet, visos lielākajos rokmūzikas klubos, kā arī festivālos “Positivus”, “Klang!”. “Galapagai”, “Devilstone” un citos.
PAR. “Art Of Keeping Secret” apskatnieka ausīs iekrita jau ar savu debijas albumu, bet “Master Of Servant” ir vēl pārliecinošāks un spēcīgāks ripulis - skan kā absolūta “firma”, tas ir, kā Rietumu produkts, nudien negaidīti! Kaut kas no alternatīvā roka, kaut kas no ģitārroka, mazliet postgrandža un kopumā sanāk trakoti laba rokmūzikas “mērce”, kurai stilistiski kaut ko līdzvērtīgu pašu mājās pretī varētu likt, šķiet, vienīgi “Indygo”. Ja no dziesmām primārai izvērtēšanai, tad ieteicamākās būtu “Stalker”, “Rockstar”, “My Garden” un noteikti “King Destroyer”. Šī blice ar savu jauno repertuāru ļoti labi izklausīsies brīvdabas mūzikas festivālos.
PRET. Lai cik tas neskanētu dīvaini, bet visvairāk klausīties šo albumu traucē tas, ka “AOKS”... pārāk labi spēlē. Kā viņi sāk maukt savas garās un brīžiem pat nogurdinošās soloģitāru pasāžas, tā gribas teikt - eu, veči, vajag vairāk spēka, vairāk spēka! Derētu arī kāds kārtīgs bliežamgabals, kaut kas hitveidīgs, kas paliktu atmiņā “uz sitienu”, citādi albums kārtīgi iepatīkas tikai ar kādu sesto vai septīto tā noklausīšanās reizi, taču var gadīties, ka mūsu steidzīgajā laikmetā daudziem nebūs laika iedziļināties visās tā niansēs, un šis darbs var paiet garām nepamanīts.
