«Šoruden darbu ir ļoti, ļoti daudz, paralēli ir arī mācības un tuvojas sesija, mazliet jūtams arī nogurums, bet – es ne par ko nesūdzos. Jo, ja cilvēki vēlas mani satikt, redzēt un dzirdēt, tas ir forši!» saka populārā dziedātāja, samtainās balss īpašniece Samanta Tīna.
Šovakar pulksten 19 viņa lielus un mazus, visus, kuriem pozitīvas emocijas sagādā latviešu mūzika, aicina uz Rīgas Kongresu namu, kur gaidāms koncerttūres Es dziedu savu Dziesmu noslēdzošais koncerts.
Koncertā, kura muzikālais pavadījums uzticēts pieredzes bagātajam aranžētājam Artūram Palkevičam ar pavadošo grupu, izskanēs Latvijas novadiem raksturīgākās un izsenis mīlētākās latviešu autoru, dzejnieku un mūziķu, radītās dziesmas. Kurš ir Latvijas skanīgākais novads? Kuram novadam piemīt dullas un jautras dziesmas, bet kuram - lēnas un smeldzīgas? Kuram novadam ir melodiskākās dziesmas, kuram sirdi plosošas un skumjas, bet kuram - tautā vismīlētākās un visbiežāk dziedātākās? Atbildes uz šiem jautājumiem koncerta apmeklētājiem palīdzēs rast tautā mīlēti mūziķi, katrs pārstāvot savu dzimto novadu: auglīgo Zemgali pārstāvēs šarmantā dziedātāja Samanta Tīna, kura ir arī šā koncerta organizatore un producente, krāšņo un lepno Vidzemi - allaž dzīvespriecīgā Olga Rajecka, Dzintara Kurzemi - Guntis Veits, bet Zilo ezeru zemi Latgali - jestrie brāļi Puncuļi, LNT šova Dziedošās ģimenes 3 uzvarētāji.
«Līdz šim katru gadu oktobrī devos kaut kur ārpus Latvijas - lai atgūtu enerģiju un iedvesmotos jauniem darbiem. Šogad studiju dēļ tas izpalika, un es to ļoti jūtu,» saka Ekonomikas un kultūras augstskolas studente Samanta Tīna, kura, tikusi uzreiz trešajā kursā, studē kultūras vadību. «Darbu apjoms ir milzīgs,» viņa neslēpj un izstāsta, ka piektdien būs Klaipēdā, kur uzaicināta iededzināt pilsētas egli, bet no 3. decembra kopā ar aktieri Jāni Skani un dziedātāju Robertu Meloni dosies pie vismazākajiem skatītājiem un klausītājiem, lai ar muzikālo uzvedumu Ziemassvētku vecīša cimdiņš, kurā skan Nika Matvejeva mūzika no albuma Vēstules Dievam, kopā meklētu Ziemassvētku vecīti - lai varētu atdot viņam nozaudēto cimdiņu.
«Patiesībā šī jau ir trešā sezona ar Ziemassvētku vecīša cimdiņu, un es teikšu godīgi: es ļoti priecājos, ka man ir šāds projekts. Jo tajā skaļajā burzmā, kas notiek laikā ap Ziemassvētkiem, šī izrāde un iespēja būt kopā ar bērniem man iedod visbrīnišķīgāko svētku sajūtu - redzot to lielo sirdi, kas ir tajā mazajā cilvēciņā, redzot bērnu patiesās emocijas, neviltoto prieku, reizēm arī kautru mulsumu, īstu līdzpārdzīvojumu, to, cik ļoti viņi tic Ziemassvētku vecītim, cik ļoti viņu gaida un cik ļoti saprot, ka šis ir labestības un piedošanas laiks... Un, ja vēl kādai mammai, tētim vai vecmammai norit kāda asara pār vaigu, es saprotu, ka tieši tādam ir jābūt Ziemassvētku laikam - kopā būšanas un kopā jušanas laikam. Un tieši šīs emocijas un sirsnība arī manī rada svētku sajūtu,» atzīst Samanta Tīna.
