Šomēnes latvju zemi ar koncertiem apciemos pirmās pasaules mūzikas augstākās raudzes zvaigznes šā gada plašajā koncertu klāstā: 18. februārī Arēnā Rīga uzstāsies Kraftwerk, bet 20. februārī – Depeche Mode.
Šoreiz par elektroniskās mūzikas pionieriem Kraftwerk, kuriem ir arī kas svaigs, ar ko palepoties, proti, nupat Ņujorkā labākā dance & electronic music kategorijā saņemtā Grammy balva par vāciešu ripuli 3D - The Catalog. Iepriekšējo Grammy patafonu Kraftwerk saņēma 2014. gadā, taču tas bija par mūža ieguldījumu, līdz ar to toreiz nenācās tieši konkurēt ar citiem mūziķiem, bet šoreiz gan vācu elektronikas celmlaužu albumam nācās sacensties ar virkni mūsdienu mūzikas zvaigžņu.
No saņemtās balvas aspekta jo interesantāk būs viņus skatīt Rīgā. Starp citu, Kraftwerk pie mums neviesosies pirmoreiz - pilnīgi noteikti vācieši te pabija 2004. gadā, kad uzstājās Skonto hallē, taču atmiņu tumšākajos apcirkņos dzīvo neparasta vīzija, ka viņi ar savu music non-stop te pabija arī vēl senākos laikos, taču var jau būt, ka tā tikai vīzija… Nu jā, un 2014. gadā Kraftwerk bija vieni no festivāla Positivus galvenajiem viesiem jeb hedlaineriem, taču toreizējo viņu uzstāšanās reizi atzīmēt ar aplausiem nav iemesla - pusnaktī uz lielās skatuves Zvejnieku parkā šie veterāni tomēr izklausījās mazāk efektīgi, viņu vieta ir arēnas.
Par arēnām. Plānots, ka Arēnā Rīga elektroniskās mūzikas pionieri savus cienītājus priecēs ar aptuveni divu stundu garu priekšnesumu, kura laikā izskanēs praktiski visi pazīstamākie grupas hiti - The Man-Machine, Spacelab, The Model, The Robots, Autobahn, Computer Love, Tour de France, Radioactivity, Aero Dynamik, Boing Boom Tschack un citi. Pats interesantākais šoreiz varētu būt šovs, kas tiks piedāvāts 3D versijā, ar augstas izšķirtspējas 3D projektoriem, kas kompozīcijām nodrošinās īpaši reālistisku vizuālo papildinājumu. Lai klausītāji (vairāk gan skatītāji) to varētu izprast, pilnvērtīga trīsdimensiju efekta vērošanai katrs saņems speciālas 3D brilles. Šķiet, nekas tāds arēnā vēl nav pieredzēts. Brauciens uz Rīgu ietilpst Kraftwerk vērienīgākās koncerttūres kopš 2013. gada ietvaros un it kā turpina grupas maijā iznākušajā koncertkolekcijā 3D - The Catalogue dokumentēto. Kā zināms, tajā esošie audio un videomateriāli apkopo virkni grupai zīmīgu uzstāšanos no 2012. līdz 2016. gadam: Ņujorkas Modernās mākslas muzejā, Ziemeļreinas-Vestfālenes mākslas centrā Diseldorfā, Londonas Teita modernās mākslas galerijā, Sidnejas Operā un Disney koncertzālē Losandželosā. «Mēs pārtulkojām savas uzstāšanās trīsdimensiju formātā - skaņa, kas aptver no visām pusēm,» par ierakstu stāsta vienīgais atlikušais oriģinālā sastāva dalībnieks Ralfs Hiters. «Mēs daudz strādājām pie attēliem, pārveidojot mūsu Kling Klang studijas arhīvus trīsdimensiju formātā un sinhronizējot tos ar mūziku.»
Par vēsturi. Šo grupu 1968. gadā izveidoja Diseldorfas konservatorijas absolventi Florians Šnaiders un jau minētais Ralfs Hiters, tomēr lielāko atpazīstamību Kraftwerk guva, pārveidojoties kvarteta formā, kurā vēl iekļāvās Volfgangs Flūrs un Karls Bartoss. Nebūs liels pārspīlējums teikt, ka Kraftwerk elektroniskajā mūzikā ir gandrīz tikpat nozīmīgi, cik bītli popmūzikā kopumā. Šī apvienība savam laikmetam bija tik progresīva, ka ietekmējusi ļoti plašu mūsdienu muzikālo žanru amplitūdu, no Detroitas tehno līdz hiphopam un no EDM līdz datorizētam sintīpopam. New Order un Madonna adoptējuši viņu kompozīcijas saviem sempliem, Coldplay izmantojuši hita Computer Love motīvu savam hitam Talk, bet Deivids Bovijs pat nosaucis kādu savu dziesmu Šneidera vārdā. Desmitiem šo laiku pasaules mūziķu atzinuši Kraftwerk par savām autoritātēm un ietekmes avotu.
Sākotnēji eksperimentējot vācu krautroka žanrā, 70. gadu vidū Kraftwerk pievērsās elektroniskās mūzikas radīšanai. Izmantojot sintezatorus, balss pārveidotājus, semplerus, bungmašīnas, kā arī pašu radītus instrumentus, viņi slavenajā Kling Klang mājas studijā pamazām attīstīja tikai sev vien raksturīgu stilu, ko nodēvēja par robot pop. Pirmo atpazīstamību kvartets guva ar albumu Autobahn (1974), kam sekoja aizvien populārākie Trans-Europe Express (1977) un Man-Machine (1978). Jau vēlāk, 80. gados, albumos Computer World un Electric Cafe skanējumā parādījās arī mazliet liriskākas notis. Kopumā grupa izdevusi desmit studijas albumus un divus koncertierakstus. To skaits ir tik necils, jo pēc Electric Cafe (1986) grupa ar jauniem studijas ierakstiem praktiski nenodarbojas - minētā albuma pēctecis Tour de France Soundtracks ir datējams ar 2003. gadu, bet pēc tam jaunu studijas albumu nav bijis. Jau pirms astoņiem gadiem tika ziņots par jaunu studijas ierakstu tapšanu, kuriem tūlīt, tūlīt vajadzētu materializēties CD formā, ik pa laikam tiek apstiprināts, ka šī ideja ir dzīva, tomēr Kraftwerk fani joprojām palikuši gribot.
Lipīgas melodijas, kuras mijas ar atkārtojošos ritmu, kā arī industriāli elektronisks skanējums ar atsvešināti pārveidotu robotvokālu ir tipisks grupas rokraksts. Papildu noslēpumainību rada koncertos teju statiskie četri mūziķi pie elektroniskajiem instrumentiem, ko dažās dziesmās (piemēram, The Robots) aizstāj dabīga lieluma lelles, kā arī kopumā ļoti skopā komunikācija ar skatītājiem. Arī medijiem reti izdodas iegūt kādu interviju vai komentāru. Kā uzsver Hiters, viņi vienmēr uzskatījuši, ka grupas daiļradei jārunā pašai par sevi un komentāri ir lieki. Lai arī Kraftwerk dalībnieki atzinuši, ka vislabāk jūtas savā Kling Klang studijā, kur atkal un atkal perfektā rūpībā tiek slīpēts skanējums, koncerti vienmēr bijuši nozīmīga izpausmes daļa. Arī tad skaņai un vizuālajam vēstījumam jābūt nostrādātam līdz absolūtām niansēm, tāpēc kvartetu nevar dēvēt par intensīvi koncertējošu, un līdz ar to katra viņu uzstāšanās ir īpašs un labi izplānots šovs.
