Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

Diriģents Jānis Ozols iesaka: 3 vingrinājumi skanīgākām Jāņu dziesmām

© Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Jāņi jau izsenis bijuši vieni no gada nozīmīgākajiem svētkiem – latviešiem ir vairāk Jāņu dziesmu nekā visu pārējo svētku dziesmu, kopā ņemot. To, ka esam dziedātāju tauta, nedrīkst aizmirst arī gada visīsākajā naktī, taču, lai jāņubērnu balsis skanētu skaņi un tālu, pirms sēšanās pie ugunskura tās ieteicams ievingrināt. Par to, kā balsi iesildīt līgošanai, stāsta diriģents, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Sadziedāšanās nakts mākslinieciskais vadītājs un balss spēles “DzieDot” līdzautors Jānis Ozols.

Dziedāt vajag vairāk un dziedāt vajag visur!

Tāpat kā bez ugunskura, jāņuzālēm vai svaigi sieta siera rituļa goda vietā, Jāņu svinības nav iedomājamas arī bez dziedāšanas. Gada īsākajā naktī Līgo dziesmas dzirdamas visapkārt - meitas un puiši viens otru apdzied, ļaudis aplīgo kaimiņus un jāņubērni vienojas dziesmā pie ugunskura. Īpaši nozīmīgas latviešiem ir līgotnes jeb tautasdziesmas ar tradicionālo piedziedājumu - “līgo, līgo”.

Dziedāt vajag vairāk un dziedāt vajag visur!” aicina diriģents un Dziesmu un Deju svētku Sadziedāšanās nakts mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols. Lai gan daudzi mēdz sevi dēvēt par nedziedātājiem, apgalvojot, ka uz ausīm uzkāpis lācis, pieredzējušais diriģents zina teikt, ka lācis ir diezgan bailīgs dzīvnieks, tāpēc uz ausīm uzkāpušu lāci aizbiedēt var gana viegli, apņēmīgi mācoties dziedāt. Taču, tieši tāpat kā jebkuram ķermeņa muskulim pirms slodzes ir nepieciešama iesildīšanās, arī balss saites ir jāiesilda. Lai Jāņu vakarā balsis skanētu skaļi un tālu, darbu saraksta augšgalā, svētku vakaru sagaidot, ir iedziedāšanās.

M-m-m-m

Iesildīt balss saites un “pamodināt” elpošanu palīdzēs dziedāšana uz līdzskaņa “m”, mainot toņa augstumus. Pakāpeniski iesildot balss saites, šis vingrinājums vienkārši un maigi sagatavo balsi dziedāšanai - lai Jāņu vakarā dziedāšana beigtos, vien saulei lecot, nevis tāpēc, ka nogurusi balss.

S-s-s! Š-š-š!

Lai, ilgstoši dziedot, nepietrūktu elpas, talkā nāks “vēdera elpošana” - šādi elpojot, tiek vingrināts elpošanas aparāts. Īsa, aktīva nebalsīgo līdzskaņu atkārtošana, piemēram, “s-s-s-s-š-š-š-š-f-f-f-f-hu-hu!” lieliski trenēs elpu, lai, dziedot līgotnes, elpas pietiktu ne tikai pirmajam, bet abiem “līgo, līgo”.

Re-e-jā-ā-ā!

Kad elpošana ir pamodināta un balss iesildīta, jāsagatavojas dziedāšanai dažādos augstumos - gan augstajām, gan zemajām skaņām. Ikvienam koristam zināmajā “Re-e-jā-ā-ā!” vingrinājuma laikā tiek mainīti skaņu augstumi, katru nākamo piegājienu sākot no augstākas skaņas, tādējādi gatavojot un pielāgojot balsi dažādu augstumu skaņām. Turklāt, lai stimulētu artikulācijas aparātu, ievingrinoties būtiski arī skaidri un aktīvi izrunāt līdzskaņus “r” un “j”.