Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt P.S.Kultūra \ Grāmatu apskats

''Jumavas'' ''gudro grāmatu'' sēriju papildina Nika Bostroma grāmata ''Superintelekts''

© Publicitātes foto

Apgādā “Jumava” “gudro grāmatu” sērijā iznākusi Nika Bostroma, Cilvēces nākotnes institūta direktora, grāmata “Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas”.

Niks Bostroms (Nick Bostrom) ir zviedru izcelsmes filozofs, kas darbojas Oksfordas Universitātē un ir guvis plašu atzinību par savu ieguldījumu eksistenciālo un superintelekta risku, antropiskā principa un konsekvenciālisma izpētē. Vairāk nekā 200 publikāciju autors, to starpā viņa populārākais darbs “Superintelekts”, kas iekļuvis “New York Times” bestselleru sarakstā. 2009. un 2015. gadā N. Bostroms tika iekļauts “Foreign Policy” 100 populārāko pasaules domātāju sarakstā.

Grāmatā “Superintelekts” autors modelējis situāciju, kurā aplūkots, kas notiks, kad mašīnu intelekts pārspēs cilvēka prāta potenciālu.

“Fiziskajā kosmosā nav nekā bīstamāka, kad varaskārs un alkatīgs intelekts, piesedzoties ar labklājības un humānisma mikroshēmām, grib nodrošināt sev laimi un nemirstību ar ciparu mašīnām, definējot to par neizbēgamo evolūciju. Izcilais grāmatas autors piedāvā iespējamos, galēji atbildīgos algoritmus neizbēgamās nākotnes modelēšanai starp sirdsapziņu un intelektu.” Dr. Pēteris Kļava

“Katras valsts stratēģiskais mērķis ir intelekta attīstīšana kā progresa nosacījums. Informācijas laikmeta zinātne piedāvā iespējas modelēt cilvēka smadzeņu darbības metodes ar mākslīgā intelekta palīdzību. Šādā situācijā aktuāls kļūst jautājums par to, kurš risinājums gūs virsroku — humāna pieeja cilvēces veselības, pārticības un labklājības nodrošinājumam vai cilvēka radītā superintelekta racionālā, taču nežēlīgā “sistēmas pašsakārtošanās”, kura par pašu vājāko posmu atzīs cilvēku. Derīgi izmantot un nodarbināt daudz vairāk smadzeņu šūnu nekā līdz šim, ar jaunām izglītības metodēm panākot lēcienveidīgu gan katra indivīda, gan kolektīvā intelekta izaugsmi. Mēs nevaram atļauties ignorēt ceļu, kuru jau iet daudzas pasaules valstis!” Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis