Ceļveža atvēršanas svētki notika vakar Latvijas Okupācijas muzejā. Latvijas Okupācijas muzejs (LOM) sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto apvienību ir izdevis Rīgas un tās apkārtnes represiju piemiņas vietu ceļvedi Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupācijas varām, 1918 – 1991. To var iegādāties muzejā grāmatu tirdzniecības vietā. LOM informē, ka ceļveža autori ir mākslas zinātniece Kristīne Čakstiņa un vēsturnieks, mākslas zinātnieks Rihards Pētersons.
Tajā apkopoti ap 200 objektu, kas sakārtoti tematiskā un hronoloģiskā secībā. Līdzās ielām un laukumiem ceļveža objekti atrodami arī lielākajās Rīgas kapsētās. Krājumā ietvertas arī necilas piemiņas zīmes, kas liecina par 20. gadsimta traģiskajiem notikumiem.
Lai arī notikumi, par kuriem vēstīts ceļvedī, ir vairāk nekā 70 gadu sena pagātne, piemiņas vietas represiju upuriem joprojām tiek veidotas un atklātas vai ik gadu. Piemēram, Saldus novada pašvaldība tādas izveidoja 2013. gadā - Lutriņu, Jaunlutriņu un Zirņu pagastā.
2015. gadā Engures novada Slampē tika atklāts piemineklis represētajiem pagasta iedzīvotājiem Zelta josta, un par ideju jāpateicas novadniecei rakstniecei Mārai Zālītei. Togad arī Cēsīs atklāja vairākas piemiņas plāksnes padomju represijās cietušajiem bijušā Cēsu apriņķa iedzīvotājiem, iemūžinot izsūtījumā un mežabrāļu gaitās nomocīto 643 cilvēku vārdus un uzvārdus, savukārt kureliešiem piemiņas akmens atklāts Skrīveros, pie Dīvajas ielas - Mucenieku ceļa. Piemiņas akmens izveidots pēc Skrīveru pensionāru biedrības ierosinājuma, līdzekļus saziedojuši atsaucīgi cilvēki. R. Pētersons izteicis pārliecību, ka ceļvedis rosinās turpināt aizraujošo izpētes un izziņas procesu un padomāt, vai ir izdarīts pietiekami, lai nākamās paaudzes zinātu un izprastu to gadsimtu, kurā dzima Latvijas valsts un ko tik smagos pārbaudījumu brīžos kopīgiem spēkiem izdevās nosargāt un saglabāt.
