Mākslas muzejā Rīgas birža apskatāma Senās Ķīnas mākslas izstāde Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla. Šāda mēroga Senās Ķīnas mākslas izstāde Latvijā aplūkojama pirmo reizi, ne tikai parādot Sjiņdzjanas apgabala Zīda ceļa priekšmetus un Henaņas provinces Ķīnas kultūras artefaktus, bet arī iezīmējot Zīda ceļa lomu Austrumu un Rietumu kultūras apmaiņā. Izstāde veltīta Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību 25. gadskārtai.
Šī ir pirmā reize, kad tiek rīkota Ķīnas relikviju izstāde Latvijā, tāpēc apzināti izvēlēta tēma, kas būtu zināma arī Latvijas iedzīvotājiem, un šoreiz eksponāti saistīti ar seno Zīda ceļu, uzsver izstādes rīkotāji. «Ar šo izstādi mēs vēlējāmies parādīt Ķīnas kultūras varenību un daudzveidību, cik dažādus elementus tā sevī ietver. Mēs nākam no dažādām kultūrām, bet, uzzinot cits par citu, mēs mijiedarbojamies un mācāmies viens no otra, un var teikt, ka mijiedarbība ir Zīda ceļa gars, un tas parādās arī šajā izstādē.» Vairākus tūkstošus gadu senais Zīda ceļš nodrošināja Austrumu un Rietumu kultūras, politisko un ekonomisko apmaiņu, tas sākās Senajā Ķīnā un savienoja Centrālo un Rietumāziju ar Eiropu, atstājot daudzas vēsturiskās liecības no reģioniem, kas stiepās gar Zīda ceļu.
Izstāde Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla piedāvā ap 100 artefaktu izlasi no Rietumu Džou dinastijas (1046.-771. g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.- 1644. g. m.ē.), parādot dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklājot Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā, uzsver izstādes kuratore Kristīne Milere. «Lai gan tirdzniecības sakari sāka veidoties jau pirms Haņ dinastijas (206. g. p.m.ē.-220. g. m.ē.), pirmais lielais Zīda ceļa uzplaukums norisinājās tieši šajā periodā, tāpēc izstādē aplūkojami Haņ dinastijas keramikas, bronzas, nefrīta, zelta, lakas un tekstila mākslas paraugi. Otrs lielākais Zīda ceļa uzplaukums saistāms ar Tan dinastiju (618.-907. g. m.ē.), kura ir uzskatāma par vienu no Senās Ķīnas kultūras augstākajiem punktiem. Zīda ceļš sniedza iespēju Eiropai atklāt jaunas amatniecības tehnikas, materiālus, kultūru un ticību. Iespaidi aizceļoja arī uz Ķīnu, atspoguļojoties mākslā un amatniecībā izmantotajos ornamentos un tēlos, kā arī iepazīstinot Ķīnu ar citām kultūrām un reliģijām.» Izstādes organizētāji no Ķīnas puses uzsver, ka Sjiņdzjana, kur vijies Zīda ceļš, tiek uzskatīta par vietu, kur radusies un attīstījusies Ķīnas civilizācija. Turklāt, kā uzskata daudzi nozares speciālisti, Sjiņdzjana ir vienīgā vieta pasaulē, kur sastapušās četras civilizācijas, tur atrasti priekšmeti no Senās Ķīnas, Romas, Grieķijas un arābu civilizācijas. Pateico ties vietējam klimatam, kas ir ļoti sauss, ir izdevies atrast labi saglabājušos arheoloģiskos priekšmetus. Tāpēc izstādi papildina artefakti no Ķīnas Sjiņdzjanas Uiguru autonomā apgabala, kas ir būtiska Zīda ceļa sastāvdaļa, jo pirms trim līdz četriem tūkstošiem gadu kultūras apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem aizsāka nomadu migrācija. Eksponātos no šī reģiona redzama pirmā saikne starp Eiropu un Āziju. Tāpat izstādē iekļauti Senās Ķīnas mākslas priekšmeti, kuros manāmas arī grieķu un romiešu ietekmes. Pārstāvēta arī Henaņas province, kas atrodas Huanhe upes vidusdaļā un lejtecē. Šī province tiek uzskatīta par Ķīnas kultūras šūpuli.
«Ķīnas kultūra ir ļoti sena, un mēs to tik labi nepārzinām, jo tās kolekcijas, ko mūsu kolekcionāri izveidojuši, sākot no 18. gadsimta līdz šodienai, sākas ar Min dinastijas beigām, tas ir, sākot ar 16. gadsimtu, bet mēs nekad Latvijā neesam varējuši redzēt, ko nozīmē īstais uzplaukuma laiks Ķīnas kultūrā, un tas sniedzas gadu tūkstošiem tālā senatnē. Šajā izstādē ir artefakti, kas ir apmēram 3000 gadu veci, radīti apmēram 1000 gadu pirms mūsu ēras un parāda ļoti interesantu bronzas, zīda un papīra attīstību, proti, daudzām lietām «parāda sakni»,» saka mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece. «Interesanti ir arī redzēt, cik izsmalcināta ir Ķīnas māksla. Tas, ko mēs šodien ieraugām patēriņa tirgū, nav augstā māksla, tās ir lētas lietas ikdienas patēriņam, bet Ķīnas kultūra ir ļoti izsmalcināta. Izstādē ir priekšmeti no 7. gadsimta pirms mūsu ēras, iespējams redzēt, kā bronza tiks apstrādāta, kā tiek savienota ar dārgakmeņiem, cik dekoratīva bija forma. Arī izstādes jaunākie priekšmeti, kas vienalga ir ļoti seni, pārstāv 15.-16. gadsimtu, teiksim, porcelāns, kas Ķīnā ir pazīstams gadu tūkstošiem, bet Eiropā ienāk vien 18. gadsimtā. Min dinastija ir laiks, kad formas ir visizsmalcinātākās.»
Šai izstādei netiek gatavots audiogids, taču Daiga Upeniece uzsver, ka muzeja speciālisti vadīs apmeklētāju grupas, turklāt ir sagatavoti ļoti daudzi materiāli, ko lasīt, par atsevišķām priekšmetu grupām - par bronzu, par nefrītu, par porcelānu...
