Piektdien, 17. februārī, starptautiska žūrija paziņos jauno Purvīša balvas ieguvēju, savukārt no sestdienas apmeklētājiem Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja jaunajā izstāžu zālē būs iespējams aplūkot visu astoņu balvai izvirzīto mākslinieku darbu izstādi. Šī būs jau piektā Purvīša balvas izstāde.
Ekspozīciju veido glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju un videomākslas kopums, ko radījuši piektajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2015. un 2016. gadā ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi - Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa - Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons. Kopumā Purvīša balvas fināla atlasei tika nominēti 25 mākslinieki (vai mākslinieku grupas), kuru radošais veikums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2014. gada 1. decembra līdz 2016. gada 7. decembrim. Šogad fināla astoņnieka darbus vērtē starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā, no kuriem tikai divi pārstāv Latviju - balvas patrons, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns un LNMM direktore Māra Lāce.
«Latvijas mākslas dzīvē tas ir ļoti liels notikums, jo Purvīša balva ir vienīgais apbalvojums, kas tiek piešķirts vizuālajā mākslā. Divus gadus notiek ļoti nopietns mākslas procesu izvērtēšanas posms, kad strādā eksperti, kuru uzdevums ir redzēt un vērtēt, un izdarīt secinājumus, izvirzīt, pēc viņu domām, nozīmīgāko veikumu astoņu mākslinieku personā,» saka žūrijas locekle Māra Lāce.
Iepriekš analoģiskas izstādes notika izstāžu zālē Arsenāls, un šī ir pirmā reize, kad Purvīša balvas kandidātu darbi apskatāmi atjaunotā Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja telpās, iepriekšējās parasti bija vienas no apmeklētākajām izstādēm gada laikā. «Šajā izstādē tomēr var redzēt jaunākās tendences, kas konkrētā periodā pastāv Latvijas mākslā,» saka Māra Lāce, kura visus desmit gadus, kopš iedibināta Purvīša balva, bijusi arī žūrijā. Kā atzīst Māra Lāce, šogad žūrija ir radikāli atšķirīga no iepriekšējām, kad vietējie un ārzemju eksperti bija «pusi uz pusi», jo šogad dominē no ārvalstīm pieaicinātie eksperti. «Uz to apzināti iets. Mēs gribam redzēt, kāds būs ārvalstu ekspertu vērtējums, jo viņi ar šiem autoriem un darbiem saskarsies pirmo reizi. Turklāt tikai vienam no ārvalstu ekspertiem ir iepriekš bijusi saskare ar latviešu mākslu,» saka Māra Lāce. Arī šogad ekspertu komisija lēmumu pieņems tikai vienu dienu pirms balvas pasniegšanas, jo tikai tad pulcēsies kopā pilnā sastāvā, «apmēram trīs četru stundu garumā notiks visu darbu apskate, diskusija par tiem, lēmuma pieņemšana».
LNMM direktore atzīst, ka šī gada Purvīša balvai izvirzīto mākslinieku darbu izstāde «diezgan krasi atšķiras no visām iepriekšējām. Izstāde ir pietiekami interesanta, katrs mākslinieks tomēr ir ļoti dažāds, lai gan mēs varam runāt par to, ka mākslas darbos dominē jauno tehnoloģiju izmantošana, mākslinieki meklē dažādus medijus, lai paustu savu domu. Katrā gadījumā tā nav māksla klasiskā izpratnē, lai gan ir arī tādi darbi. Kā jau latviešu mākslā ierasts, liels uzsvars ir uz estētiskām kategorijām, bet tomēr varam runāt par nopietnu intelektuālo domu, intelektuālo pienesumu šī laikmeta procesu apjēgšanā. Ir atsevišķi meditatīvi darbi, ir personīgas izjūtas par procesiem laikā un telpā, cilvēka dzīvē, ir reflektācijas par ļoti sāpīgām problēmām, kas notiek šobrīd Latvijā, piemēram, Latvijas lauku dzīves iznīkšana». Purvīša balvas žūrijas locekle Māra Lāce uzsver: nākot uz šo izstādi, apmeklētājiem ir jāspēj atrast laiku mākslas darbu apguves procesam.
