«Christian Dior ir pirmais viszināmākais modes nams visā pasaulē, kuram nav konkurentu, jo tam ir lieliska vēsture un saldās dzīves oreols. Diora radītie tērpi valdzina joprojām,» uzskata modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Modes muzejā atklāta ievērojamā modes nama Christian Dior vēsturei veltīta izstāde.
Pirms 70 gadiem franču dizainers Kristians Diors radīja savu pirmo kolekciju, kas vēlāk tika nodēvēta par New Look un kuras ietekme modes pasaulē ir vēl šobrīd. Ekspozīcijā apskatāmi 55 tērpi no Diora pirmās kolekcijas, kā arī viņa darba turpinātāju - Īva Senlorāna, Marka Boana, Džanfranko Ferre, Džona Galjāno - radītais laikā, kad šie izcilie dizaineri vadīja modes namu Christian Dior. Tērpi izstādē no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. «Šī izstāde ir ieskats 20. gadsimta otrās puses modes tendencēs, tā ir iespēja izprast Kristiana Diora, nereti dēvēta arī par modes diktatoru, milzīgo nozīmi to veidošanā,» uzsver modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs, kura kolekcija ir šīs izstādes pamatā. «Modes pasaulē ir trīs nedalāmi jēdzieni - elegance, gaume, Diors.»
DĀMĪGI. Diors, kuram ļoti patika skaistas sievietes, bet tikai tās apģērbt, ne izģērbt, visu dzīvi bija iemīlējies tikai vienā sievietē - savā mātē, un tāpēc viņa radītie tērpi bija tik dāmīgi, nevis meitenīgi / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Šogad daudzās valstīs notiek izstādes, kas veltītas dizainera Kristiana Diora pirmās kolekcijas 70. gadadienai, jo tas tiešām bija liels notikums modes pasaulē, kuram bija arī tālejoša ietekme un tāda ir vēl līdz mūsu dienām. «Šādu izstādi var atļauties tās valstis, kurām ir pieejami Diora darinātie kostīmi, un manā kolekcijā tādi ir, turklāt - daudz. ASV ir spēkā likums - muzeji var pārdot «neprofila» kolekcijas, un man izdevās iegādāties ļoti lielu Diora darbu kolekciju no Bruklinas muzeja Ņujorkā, daļa - nopirkta no Modes muzeja Floridā, daļa - no Sanfrancisko muzeja. Man grūti saprast, kāpēc šie muzeji pārdeva šos darbus pirms vairāk nekā desmit gadiem, samazinot savas unikālās rezerves,» atzīst Aleksandrs Vasiļjevs.
Šogad aprit arī 60 gadu, kopš pats New Look radītājs Kristians Diors devās mūžībā 52 gadu vecumā, tikai desmit gadu vadot paša izveidoto modes namu, bet viņa radītais modes nams eksistē vēl joprojām, turklāt viņa ietekme uz modi nav izplēnējusi. «Viņam izdevās radīt sievišķības stilu, ko savulaik nosauca par New Look. Sievietes kļuva ļoti sievišķīgas, līdz ar to pievilcīgas - šaurs viduklis, plati gurni, pateicoties apakšsvārkiem, dziļš dekoltē... Manuprāt, Diora unikalitāte slēpjas tajā, ka viņš nekad nebija vulgārs. Jo sievišķības kārti izmantojuši daudzi dizaineri, teiksim, Dolce & Gabbana, Roberto Cavalli, arī Versače, bet viņi balansē uz vulgaritātes robežas, savukārt Diora sievišķība bija vilinoša, aicinoša, bet, ja tā var teikt, «nedodoša», un tā ir būtiska nianse. Diors nebija daudzkrāsains, viņš nebija ainavists, daudz izmantoja melno, dūmakaini pelēko, zilo un zaļo, ziloņkrāsas smalkos toņus...»
ALEKSANDRS VASIĻJEVS: «Sievietes kļuva ļoti sievišķīgas, līdz ar to pievilcīgas - šaurs viduklis, plati gurni, pateicoties apakšsvārkiem, dziļš dekoltē... Manuprāt, Diora unikalitāte slēpjas tajā, ka viņš nekad nebija vulgārs» / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Modes vēsturnieks uzsver, ka Diors, kuram ļoti patika skaistas sievietes, bet tikai tās apģērbt, ne izģērbt, visu dzīvi bija iemīlējies tikai vienā sievietē - savā mātē, un tāpēc viņa radītie tērpi bija tik dāmīgi, nevis meitenīgi. «Diors ir dizainers, kas radīja dāmām pēc 30, pat 35 gadiem, tomēr savus siluetus viņš veidoja ļoti šauram viduklim. Viņa pirmajās kolekcijās vidukļa apkārtmērs modelēm bija tikai 49 līdz 55 centimetri. Tomēr jāsaprot - tas bija pēckara laiks, kad pārtiku varēja iegādāties vien uz kartītēm, un pēc kara sievietes bija ne tikai slaidas, bet vienkārši ļoti kārnas. 40. gados mode bija pavisam cita, jo to noteica kara laiks - tērpi bija militārā stilā - izteikti pleci, šauri īsi svārki, jo vajadzēja taču ekonomēt audumu... Diors radīja tādu sievišķības līniju, ko var nosaukt arī par mistifikāciju - neierasti šaurs viduklis, plati gurni (panākti ar apakšsvārkiem), konusveidīgs krūšturis, pagarināts svārku garums, kas nosedz ceļgalus un apakšstilbus... Tieši tāpēc Koko Šanele teica - Diors nevis apģērbj sievietes, bet tām pienaglo savus tērpus. Lai vai kā nebūtu, Dioram sekoja miljoniem sieviešu, viņu dievināja un neieredzēja vienlaikus. Par ko neieredzēja? Par to, ka vajadzēja būt slaidai, vajadzēja labas zeķes, vajadzēja staigāt augstpapēžu apavos un vajadzēja greznu veļu, un viena tērpa izgatavošanai ziedot ntos metrus auduma. Diora rekordi tika mērīti pat simtos metru, rekords - 150 metru tilla vienai kleitai. Un ne jau katrs to varēja atļauties, jo īpaši pēc kara, kad visapkārt valdīja trūkums, ne visi varēja tik daudz naudas ziedot tikai vienam tērpam. Turklāt viņa tērpos bieži tika izmantots plisē, gofrē, drapē, kas nozīmē - vairāk auduma... Lieta tāda, ka Diora sponsors bija tekstilmagnāts Marsels Busaks, viņš bija Diora bērnības draugs, ar kuru viņš absolūti nejauši satikās 1946. gadā uz ielas, kad viņš bija aizgājis no cita modes nama, kur strādāja par dizaineru kara gados, sapņoja par sava modes nama atvēršanu, bet viņam nebija tik daudz līdzekļu,» stāsta Aleksandrs Vasiļjevs.
EKSPOZĪCIJĀ apskatāmi tērpi no Diora pirmās kolekcijas, kā arī viņa darba turpinātāju - Īva Senlorāna, Marka Boana, Džanfranko Ferre, Džona Galjāno - radītais laikā, kad šie izcilie dizaineri vadīja modes namu Christian Dior / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Satiekot Marselu Busaku, Diors atzinās, ka viņam ir ideja par savu modes namu, Busaks deva līdzekļus tā izveidei. Interesanta bija Diora politika - savā komandā viņš pieņēma līdzstrādnieces, kas bija dāmas gados un bija ilgstoši strādājušas citos modes namos, tātad - labi pārzināja šo biznesu. «Diora panākumi bija tik žilbinoši, ka pat Anglijas karaliskā ģimene nolēma pie viņa pasūtīt tērpus, lai gan tas nebija ierasti, jo parasti tā izmantoja angļu dizaineru pakalpojumus. Radījis jaunu stilu modē, Diors vienlaikus radīja arī sev milzums sekotāju - viņa kolēģi sāka viņu imitēt. Un Diora radītais stils ir saglabājies līdz pat mūsu dienām. Lai gan Diors neradīja šo stilu, viņš tikai lieliski turpināja 19. gadsimta sieviešu silueta klasiku, padarīja to vizuāli mūsdienīgu, patiesībā atgādināja sievietēm, ka vīrieši parasti skatās uz tādiem tērpiem. Pat mūsdienās daudzas kāzu kleitas tiek veidotas Diora stilā,» uzsver Aleksandrs Vasiļjevs un piebilst, ka uzreiz pēc pirmās kolekcijas panākumiem Diors atklāja sava modes nama filiāles Londonā, Ņujorkā, Dienvidamerikā - Buenosairesā (pie viņa ģērbās arī Argentīnas pirmā lēdija Eva Perona), Karakasā, Limā...
Modes vēsturnieks zina teikt, ka dizainers esot miris ar sirdstrieku maltītes laikā, atrodoties kūrortā, kurp devies ar mērķi - tikt vaļā no liekā svara.
Īsi pirms tam, 1955. gadā, Diors, noguris no neskaitāmiem New Look atkārtojumiem, uzaicināja pie sevis darbā jaunu dizaineru no Alžīras - Īvu Senlorānu. «Interesanta saistība ar Rīgu - Senlorānu viņam ieteica barons no Latvijas Mišels fon Brunovs, kas tajā laikā bija modes žurnāla vadītājs. Brunovs simpatizēja Senlorānam, kuram tajā laikā bija vien 17 gadu, bet viņš jau bija ieguvis Grand Prix konkursā (to dalīja ar Karlu Lāgerfeldu), ko organizēja Marsels Gusaks,» zina teikt Aleksandrs Vasiļjevs. Taču Senlorāns Diora modes namu vadīja vien no 1957. līdz 1960. gadam. «Senlorāns bija lielisks dizainers, zīmētājs, konstruktors, taču viņa modeļi izrādījās pārāk īsi Francijas buržuāzijai. Nevaru teikt, ka viņš izdomāja minisvārkus, bet ar saviem modeļiem viņš ievadīja to laikmetu, jo viņa modeļa garums bija līdz celim, un maksātspējīgā publika to nepieņēma. Kad viņu iecēla par Diora modes nama māksliniecisko vadītāju, viņš radīja savu kolekciju Trapece, kuras galvenais ieguvums - sieviete varēja ēst, jo viduklis vairs nebija svarīgs. Viņš bija tik saviļņots, ka Diors nomira diētas laikā, ka radīja tādu kolekciju, lai sievietēm viduklis vairs nebūtu svarīgs. Rezultātā arī citi dizaineri savos tērpos vidukli «pacēla uz augšu», un sievietes vairs negribēja valkāt smailpapēžu kurpes, bet apaviem labāk izvēlējās kvadrātveida papēžus, jo bija tik labi paēdušas... Tieši Senlorāna ietekmē 60. gadu mode izvērtās par mazliet pilnīgu sieviešu modi. Visilgāk Diora modes namu vadīja Marks Boans - no 1960. līdz 1989. gadam - un bija vienīgais dizainers, kas nekad nebija priekšplānā, vienmēr palika Diora vārda ēnā, bet tieši viņš spēja saglabāt šo namu 30 gadu garumā. Finansiāli visveiksmīgākais periods bija laikā, kad to vadīja Džons Galjāno - no 1997. līdz 2011. gadam, bet viņš dzērumā esot izteicis antisemītiskus tekstus, pēc šā skandāla viņu atlaida, lai gan viņa vadības laikā Diora modes nama apgrozījums pieauga par 400 procentiem.»
***
INTERESANTI FAKTI PAR DIORU
• Dzimis 1905. gada 21. janvārī Granvilā, miris - 1957. gada 24. oktobrī Toskānā
• Otrā atvase piecu bērnu ģimenē. Tēvs - uzņēmējs.
• Vecāki vēlējās, lai dēls kļūst par diplomātu
• 1928. gadā kopā ar draugu atvēris mākslas galeriju (to viņam uzdāvinājis tēvs, bet ar noteikumu, ka tās nosaukumā nedrīkst parādīties dzimtas vārds), kurā izstādīti arī Anrī Matisa un Pablo Pikaso darbi
• Trīsdesmito gadu sākums viņam izvēršas traģisks - brālim atklāj psihisku slimību, mirst māte, tēvs bankrotē, pats Diors saslimst ar tuberkulozi
• Ilgstoši savas kleitu un cepuru skices pārdevis žurnālam Le Figaro Illustre
• Dizainera karjeru sācis Lusjēna Lelonga modes namā. Otrā pasaules kara laikā Lelonga modes namā tika šūti tērpi franču kolaboracionistiem. Tajā pašā laikā Diora māsa Katrīna bija franču pretošanās kustības dalībniece
• 1942. gadā atvēris savu parfimērijas laboratoriju, 1946. gadā - savu modes namu
• Tiek uzskatīts, ka Diora pirmā kolekcija atgrieza Parīzei pasaules modes slavu
• Ir veidojis kostīmus baleta izrādēm, kinofilmām, tajā skaitā sadarbojies ar Alfrēdu Hičkoku. Nominēts Oskara balvai par kostīmu dizainu Vitorio De Sikas filmai Termini stacija
• Veidojis skatuves tērpus Edītei Piafai un Marlēnai Dītrihai
• Sadarbībā ar stikla mākslinieku Danielu Svarovski 1955. gadā Diors sāka veidot rotaslietas no kalnu kristāla
• Viņa ģimenes mājā Granvilā šobrīd ierīkots Diora muzejs
• Ar gadiem Diors kļuva arvien māņticīgāks - katrā kolekcijā bija iekļauts tērps, kuram tika dots viņa dzimtās pilsētas Granvilas vārds, un katrā skatē vismaz vienai modelei rokās bija jānes lilijas
• Diors bija pirmais kuturjē pasaulē, kurš patentēja (1949. gadā) savu dizainu
