«Sirdī esmu Dievam pateicīga – par ilgajiem gadiem, kas man doti. Un galvenais, ka nav par ko sūdzēties. Veselība ir laba, ir miers un priecīgs prāts,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Ligita Dēvica. Šodien viņai svētki – 75. dzimšanas diena!
Savā dzimšanas dienā aktrise no rīta līdz vakaram būs uz skatuves – teātrī būs televīzijas ieraksts Evitas Sniedzes traģikomēdijai Mākoņains, iespējams, skaidrosies. «Tā ir mana pēdējā izrāde teātrī un mana pēdējā sadarbība ar režisoru Oļģertu Kroderu. Vispirms būs mēģinājums, tad ieraksts. Tāpēc sagādāšu pīrādziņus, ar ko pacienāt kolēģus, ja viņiem nebūs laika aiziet paēst. Bet nekāda svinēšana, dziedāšana un tosti nav plānoti. Nav man tādas vēlēšanās,» saka Ligita Dēvica. Viņa atzīstas, ka ir tik ļoti ilgi dzīvojusi viena, ka jau ilgāku laiku ir «iegājusi sevī» un tā jūtas labi. Vairs negribas daudz runāt, vairs negribas nekādas ārišķības un troksni sev apkārt. Jo īpaši šajā laikā – pirms dzimšanas dienas un Ziemassvētkiem, kas aktrisei saistās ar milzīgām skumjām. «Tas ir stāsts par ļoti seniem laikiem, kad man vēl nebija nekādu attiecību ar Ziemassvētkiem un es tos nesvinēju. Mana mamma arī dzīvoja viena, jo tētis bija prom izsūtījumā, un, lai arī Ziemassvētkos mums mājās vienmēr bija eglīte, viņa man par šiem svētkiem neko nestāstīja. Vien klusiņām savā nodabā dziedāja Ziemassvētku dziesmas. Man bija tik skumji, man kā bērnam tas likās tik traģiski, ka arī daudzus gadus vēlāk es negribēju Ziemassvētkus, man tie ļoti, ļoti nepatika,» stāsta lieliskā aktrise. Viņa atminas: jau strādājot teātrī, šajā pirmssvētku laikā bieži sanāca braukt viesizrādēs uz Maskavu un Ļeņingradu, tur bieži sagaidīts arī jaunais gads. «Bet manī nebija nekāda prieka. Manī plosījās tāds kā mutulis, tāpēc es raudāju un dzēru... Tikai nesen kādā grāmatā izlasīju, ka cilvēkam pirms dzimšanas dienas zūd enerģija, notiek kaut kādas iekšējas pārmaiņas. Laikam tā notika arī ar mani,» domā Ligita Dēvica. Nē, tagad viņa vairs neplosās un neraud, bet tomēr jūt, ka spēka un enerģijas šobrīd trūkst, ka «deguns velkas pa zemi». Jo tūlīt, tūlīt ir jādzimst. «Bet visādi citādi man viss ir labi,» viņa apgalvo un saka, ka tagad Ziemassvētkus gaida kā Kristus dzimšanas dienu. Un tāpēc sirdi piepilda pateicības jūtas.
Ligita Dēvica atklāj, ka Ziemassvētku vakarā viņa nav viena – pēdējos gadus aktrise to pavada kopā ar dēlu un mazbērniem Martu Terēzi (9) un Markusu (6). Šogad būs tāpat. «Viņi ir mani mīlulīši,» viņa mīļi piebilst.
«Es visu dzīvi kaut ko mācos, jo – tā jau tas notiek, ka dzīves laikā nemitīgi ir jāiet no klases uz klasi. Tiklīdz iemācies kādu Dievam pieņemu lietu, tev sākas atkal jauna mācību stunda. Un man tagad tā ir, jo – man viss tiek atņemts! Svētdien teātrī ir pēdējā izrāde, kas ielikta tieši manā dzimšanas dienā, un dēls ar ģimeni brauks tālu prom. Un es palikšu viena... Protams, jaunajiem ir savi pārbaudījumi un savas mācību stundas, un man pašai ir jāmēģina saprast, kā tālāk dzīvot un ko tālāk darīt...»
Nav tā, ka aktrise par katru cenu vēl gribētu būt uz skatuves. «Jā, es vēl varētu spēlēt, bet – tikai ar sirdi izvērtējot, ko man tas dod un ko es varu dot. Katrā ziņā es esmu gatava strādāt un esmu gatava jauniem pārbaudījumiem,» apgalvo talantīgā skatuves māksliniece.
