Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt P.S.Kultūra \ Teātris

Zane Burnicka. Ar sapni par savu dārziņu

© F64

«Man patīk, ka uz Austrumu robežu cilvēki nāk tikai pēc pozitīvām emocijām. Tur arī nav neizdevušos izrāžu, jo mēs darām visu, lai skatītājiem būtu jautri,» saka aktrise Zane Burnicka. Viņai rītvakar pirmizrāde – Grietas loma teātra klubārestorānā Austrumu robeža režisora Viestura Roziņa iestudētajā komēdijā S(t)īvais randiņš.

Viens parks. Viens brīvs soliņš. Viens randiņš. Viss jau būtu ļoti vienkārši, ja princi baltā zirgā varētu nopirkt izpārdošanā, savu laimes formulu izrēķināt rūtiņu burtnīcā, skaistumu iegūt ar skalpeli vai meiteni pārsteigt ar zināšanām par asfalta kušanas temperatūru. Diemžēl, lai arī cik spējīgi būtu mūsdienu virtuālie spēki, savedot kopā visneiedomājamākās būtnes, neviena modernā tehnoloģija, neviens sociālais tīkls, neviena iepazīšanās aģentūra nav izdomājusi veidu, kā cilvēkiem pārvarēt stīvumu pirmajā randiņā. Tas ir Aivas Birbeles stāsts (Soliņš) par četru cilvēku s(t)īvo satikšanos vai - pat pareizāk būtu teikt - nesatikšanos, kas pārvēršas neaizmirstamā nakts piedzīvojumā.

Muzikālās kompozīcijas autors - Eduards Hiršs, horeogrāfs - Kārlis Bošs, kostīmu māksliniece - Ilze Kaša, telpu iekārtojis Kārlis Anitens, lomās: Zane Burnicka (Grieta), Ruta Vītiņa (Maija), Madars Zvagulis (Viesturs) un Imants Pakalnietis (Aldis). Nākamās izrādes - 17. un 18. aprīlī.

Intraverts cilvēks

«Tas ir stāsts par draudzību. Par četriem cilvēkiem, kuri, ejot uz aklo randiņu, vienā laikā nonāk vienā un tajā pašā vietā, bet - nesagaida tos, ar kuriem ir sarunājuši tikšanos. Bet, lai velti netērētu laiku, viņi nolemj draudzēties savā starpā,» Zane Burnicka īsumā ieskicē izrādes sižetu un, neatklājot intrigu, nosaka, ka šo četru cilvēku draudzība izvēršas diezgan vētraina, bet - beidzas viss labi. «Uzvar labie,» aktrise nosmej, atklājot, ka viņas atveidojamā varone Grieta ir ārkārtīgi intraverts cilvēks. Viņa strādā Valsts ieņēmumu dienestā un kā jau visi arī grib būt laimīga.

Kad saku, ka nespēju viņu iedomāties intravertas kundzītes lomā, aktrise atzīstas, ka patiesībā viņa ir ārkārtīgi intraverts cilvēks. «Nevajag domāt, ka aktieri ir nāvīgi atvērti cilvēki. Man, piemēram, ir fobija no svešiem cilvēkiem, jo ikdienā mēs esam vienā kolektīvā, savā sulā vārāmies un neko citu no apkārtējās pasaules jau neredzam,» viņa secina, uzreiz gan piebilstot, ka Austrumu robežā nākas sadarboties arī ar skatītājiem.

Līdzīgi kā citiem aktieriem, kuri spēlē Austrumu robežas izrādēs, arī Zanei daudzi jautājuši, vai, esot uz skatuves, viņai netraucē, ka skatītāji ēd un dzer. Uz ko viņa parasti atbild, ka absolūti nemaz netraucē. Turklāt paēdis un mazliet iedzēris cilvēks ir laimīgāks un viss, kas notiek uz skatuves, viņam patīk vēl vairāk.

Ceturtā sezona

Uz Austrumu robežas skatuves Zane spēlē jau ceturto sezonu, un šobrīd šā teātra repertuārā viņai ir lomas sešās izrādēs. Lielākais veiksmes stāsts, jo vienmēr izpārdota jau vairākas izrādes uz priekšu, ir padomju komēdija Dienesta romāns, ko iestudējis Kārlis Anitens, kur viņai uzticēta sekretāres Veročkas loma. Skatītājiem ļoti patīk arī režisores Ditas Balčus iestudētie Padomi precētiem pāriem, kas tiek spēlēta jau ceturto sezonu. Aktrisei pašai ļoti mīļa ir loma izrādē Stokholmas smukulis, ko veidojis režisors Voldemārs Šoriņš un kur viņas skatuves partneri ir Madars Zvagulis, Aina Poiša un Kārlis Anitens. Pilnīgs kreizī gabaliņš ar maksimāli izkāpinātiem raksturiem ir Viestura Roziņa iestudētā Klīnika, un absolūti burvīga ir Kārļa Anitena diplomdarba izrāde Burvīgie blēži, ko viņš veidojis, absolvējot Kultūras akadēmijas režisorus.

«Darba pietiek, grēks būtu sūdzēties,» aktrise nosaka, piebilstot, ka jau vairāk nekā 15 gadu viņa ierunā filmas Latvijas Televīzijā, kas nozīmē, ka nereti darbadiena ir arī 12 stundu gara. «Protams, reizēm ir sajūta, ka esi tā izpumpējies, ka nekam nav spēka. Ir brīži, ka, pat ejot uz izrādi, liekas, ka nebūs enerģijas to nospēlēt, bet - laikam jau ar aktieriem ir tāpat kā ar veciem cirka zirgiem: kad izej arēnā, neko vairs nejūti un viss aiziet uz pilnu klapi.»

Jātiek līdzi Ādamam

Taujāta, kā viņa uzlādē baterijas, lai varētu izturēt 12 stundu garas darbdienas, Zane neslēpj, ka viņai patīk gulēt mājās, skatīties televizoru un lasīt. Ne vienmēr gan brīvajos brīžos viņa to var atļauties, jo aktrises jaunākajai atvasei - dēlam Ādamam - ir desmit gadu un, kā viņa pati saka, viņš vēl ir ļoti kustīgā vecumā. Viņš trenējas futbolā un ir ļoti mērķtiecīgs. Un viņš ir tas, kurš liek mammai izkāpt no gultas, izslēgt televizoru un iet staigāt. Un, ja vēl Ādams paņem savu skūteri, mammai ir jātiek viņam līdzi. «Tas arī ir mans vienīgais sports. Skriet man riebjas, bet iet man tiešām patīk. Viena trenere man savulaik iemācīja, ka ejot ir jāievelk vēders tā, it kā džinsiem rāvējslēdzēju taisītu ciet, un tad, šādi sevi savācot, vēderu un dibenu sasprindzinot, turu sevi un tik soļoju. Arī uz Austrumu robežu no mājas eju kājām un tā jūtos arī izstaigājusies.»

Aktrise stāsta: abi vecākie bērni jau aizgājuši savā dzīvē. Meita Alise dzīvo un strādā Kopenhāgenā. Viņa pabeigusi Restorānu servisa skolu, pastrādājusi Bibliotēkā Nr. 1, tad - par viesmīli Londonā, bet nu kopā ar draugu pārcēlušies uz Kopenhāgenu. Savukārt dēls Francis esot absolūts pretstats mammai - ļoti apņēmīgs, orientēts uz tirdzniecību, biznesu, strādā Viasat un piedāvā šīs kompānijas pakalpojumus. «Es tā nevarētu. Ja man klients pateiktu: «Nē, man to nevajag!», man garastāvoklis būtu sabojāts uz visu dienu, es raudātu spilvenā un nevienam vairs nezvanītu...» aktrise nosmej, sakot, ka Francim savukārt šāds darbs patīk un arī labi padodas.

«Man prieks, ka bērniem ir sava dzīve, jo es absolūti neesmu tā mamma, kurai vajag, lai bērni turas brunčos, kura uzpasē: bērniņ, cikos tu būsi mājās? Ja viņiem ir labi, mana sirds ir mierīga.»

Kreses, baziliks, piparmētra

Zanes sirds ir mierīga, arī rosoties pa māju - vai tīrot dzīvokli, kas ir viņas meditācija un vingrošana vienlaikus, vai aprūpējot savu dārziņu, kas izveidots uz virtuves palodzes. «Man gan nav pašai sava dārziņa, taču pavasarī uz virtuves palodzes, kur ir rīta saule, es visu ko diedzēju un, kad viss ir tā sadīdzis, ka jāstāda ārā, uzbāžos saviem draugiem, kuriem ir dārziņi. Šobrīd man uz palodzes aug biešu lapiņas, kreses, baziliks, piparmētra. To visu es arī ēdu - lai pavasarī vairotu enerģiju,» aktrise aizrautīgi stāsta, piebilstot, ka beidzot liek lietā arī jau sen iegādāto sulu spiedi. Pusgadu tā virtuvē nostāvējusi kastē, līdz meita atbrauca ciemos, sapirka ābolus, burkānus, greipfrūtus un sāka spiest sulas. «Tad sapratu, ka arī man nav ko slinkot. Tagad gan jāspiež uz bērzu sulām, katram pa spainim jau nu vajadzētu pavasarī izdzert,» viņa domā, nosakot, ka pati gan tikai kļavu sulas šogad ir nobaudījusi.

«Esmu ieciklējusies, ka man ļoti vajag pašai savu dārziņu, meklēju sludinājumos, bet neko prātīgu neesmu atradusi. Tie, kas man patīk, ir par dārgu, bet kredītus savu mūžu neesmu ņēmusi un arī negribētu ņemt. Nu, kur lai dabū dārziņu?! Varbūt kādam ir lieks, nevajadzīgs?» viņa izmisīgi jautā, sakot, ka virtuvē palodzīte jau palikusi par šauru, turklāt draudzene Līga Robežniece viņai jau uzdāvinājusi dārza cimdiņus. «Es arī krāju visus puķu sīpolus - vai pati nopērku, vai man sadāvina. Neko ārā nemetu - ar domu, ka tie būs manam dārziņam...»

Vasara būs brīva

Domājot par gaidāmo vasaru, Zane saka: tā kā vairākas iepriekšējās vasaras viņa bija aizņemta, spēlējot Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrādēs, tad tagad viņa īpaši nesatraucas, ja pēkšņi vasara būs brīva. «Nekādu dižo plānu man nav. Vai pie vieniem draugiem aizbraukšu, kam ir lauku mājas, vai pie citiem. Man ir vairāki draugi, kuri ir ārkārtīgi viesmīlīgi, kuri labprāt pie sevis uzņem. Bet vispār es esmu sapratusi, ka nekas dzīvē nav briesmīgi jāplāno, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Man ir bijušas situācijas, kad esmu mēģinājusi sevi kaut kur piedāvāt, klauvēt pie vienām vai otrām durvīm, bet, kad tu attopies, ka tevi nelaiž iekšā, ir ļoti liels atkritiens. Līdz ar to es vairs nepiedāvājos, brīvi ļaujos un paļaujos. Un jāsaka tā: tiklīdz vairs neiespringstu, viss atnāk un notiek pats no sevis.»

***

Zane BURNICKA

• Aktrise

• Viena no populārākajām Latvijas Televīzijas aizkadra balsīm

• Dzimusi 1970. gada 12. martā Rīgā

• Izglītība: Rīgas 50. vidusskola, Rīgas 1. bērnu mūzikas skola, Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra un mākslas fakultāte (Daugavpils teātra aktieru kurss)

• Darba pieredze: spēlējusi Daugavpils teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, pa izrādei Nacionālajā teātrī (Divas Lotiņas) un Dailes teātrī (Labā tīrības sajūta), neatkarīgajos teātros Skatuve un Kabata, Mazajā Rīgas teātrī (Stabu ielā), Muzikālajā teātrī 7

• Muzikālajā teātrī 7 spēlējusi izrādēs Vella kalpi (2004) un izrādes atjaunotajā variantā (2014), Tā tik bija vasara! (2015) un Muļķe sirds (2016)

• Šajā sezonā Austrumu robežā spēlē izrādēs: Dienesta romāns (Veročka), S(t)īvais randiņš (Grieta), Stokholmas smukulis, Padomi precētiem pāriem (Antonija), Klīnika un Burvīgie blēži

• Filmēšanās pieredze: seriālā Dzīvoklis, Rebeka Vanaga LNT seriālā Cerību iela 21 (2008), vienā sērijā TV3 seriālā Ēnu spēles, Karīna Grāvīte TV3 seriālā UgunsGrēks (2016)

• Trīs bērni: Alise (23) dzīvo un strādā Kopenhāgenā, Francis (20) strādā Viasat, Ādams (10) mācās 4. klasē un trenējas futbolā