Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt P.S.Kultūra \ Teātris

IZRĀDE: Par dzīves jēgu, ticību, pārbaudījumiem un atdzimšanu

GANDRĪZ 500 GADU SENAIS VĒSTĪJUMS Zīmējumu teātra izrādē tiks pasniegts laikmetīgā valodā, turklāt akadēmiskās mūzikas, dejas, scenogrāfijas un glezniecības kontekstā © Publicitātes foto

«Šī izrāde ir kā pierādījums tam, ka ticība un vēsture ir klātesoša un ka to iespējams pasniegt un uztvert arī ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem,» saka Zīmējumu teātra režisors Varis Klausītājs. Rītvakar pulksten 19 Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Reformācijas jubilejai veltītā iestudējuma Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga pirmizrāde.

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūrā kopumā. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, Zīmējumu teātris izveidojis starpdisciplināru uzvedumu Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga. Tas ir Burkarda Valdisa - garīdznieka, politiķa, dzejnieka, mūziķa un arī alvas lējēja - 1527. gadā Rīgā Reformācijas ideju iespaidā sarakstītās garīgās lugas Parabola par pazudušo dēlu iestudējums, un izrādes pamatā esošais teksts ir interesants ne tikai no filozofiskā vai reliģiskā aspekta, bet tas simbolizē arī dramaturģijas atdzimšanu Eiropā, jo tiek uzskatīts par pirmo viduslaiku garīgo lugu.

«Burkarda Valdisa lugā Evaņģēlijā paustā līdzība par Pazudušo dēlu noris viduslaiku Rīgā, un Pazudušais dēls iemieso ne tikai grēcinieka pārvērtību, bet ir arī simbols baznīcas transformācijai,» stāsta jauniestudējuma idejas autors un režisors Varis Klausītājs. Viņaprāt, vēsture ir pierādījusi, ka sabiedrības attīstība notiek, pateicoties jaunu ideju pieņemšanai, nebaidoties pārmaiņu priekšā. Un arī piecus gadsimtus seni notikumi joprojām spēj dot atbildi uz šodien interesējošiem jautājumiem, kas būtībā palikuši nemainīgi - par dzīves jēgu, ticību, pārbaudījumiem, atdzimšanu.

Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais stāsts tiek vēstīts laikmetīgā valodā, viduslaiku muzikālo un tekstuālo vēstījumu papildinot ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni.

Režisors uzsver, ka iestudējums rada iespēju vilkt paralēles ar Evaņģēlija līdzību un dzīvi viduslaikos, ietverot tā laika svarīgākās atziņas, kā arī mudina domāt, cik un kādā veidā vēsturiskās idejas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.

Gleznotājas Ingrīdas Ivanes radītais lielizmēra gleznojums, kas izrādes laikā pamazām celsies augšā, vēstīs Pazudušā dēla tā brīža objektīvo skatījumu un emociju krāsu attēlojumu. Burkarda Valdisa, kā arī paša Pazudušā dēla balsi iemiesos Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis, bet lugas un Burkarda Valdisa dzīvesstāsta sižetus atainos dejotāji Eva Kronberga un Jānis Putniņš no deju kompānijas Ārā, caur laikmetīgās dejas izteiksmi palīdzot skatītājiem iejusties galvenā varoņa tēlā. Savukārt 16. gadsimta mūzikas kompozīcijas, tostarp paša Burkarda Valdisa sacerētie darbi, skanēs Ars Antiqua Riga (kontrtenors Normunds Ķirsis, tenori Aigars Reinis un Juris Jēkabsons, baritons Uģis Meņģelis, bass Pēteris Vaickovskis) un instrumentālās grupas (Vitālijs Šestakovs (baroka vijole), Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole), Ieva Nīmane (blokflauta, traversflauta un dūdas), Lenards Gotlubs (lauta), Ainārs Paukšēns (baroka čells, gamba), Raimonds Mēlderis (vijole) un Mārtiņs Miļevskis (perkusijas)) izpildījumā muzikālā vadītāja Pētera Vaickovska vadībā. Iestudējuma scenogrāfiju veidojusi Austra Hauks.

Pēc pirmizrādes jauniestudējumu plānots izrādīt arī Lutera baznīcās visā Latvijā.