«Tiklīdz noslēdzām pagājušā gada festivālu, tā jau nākamajā dienā sākām domāt par šā gada festivālu. Tas ir nepārtraukts process, jo īpaši tāpēc, ka darbs ar māksliniekiem – ar viņiem sarunas nenotiek tik lietišķi precīzi kā ar bankas darbiniekiem,» smaidot saka M. Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) aktrise Dana Bjorka.
Sestdien un svētdien viņa visus teātra mākslas mīļotājus aicina uz Kuldīgu, kur jau otro gadu pēc kārtas pilsētvidē norisināsies starptautiskais skatuves mākslas festivāls Teātris ir visur Kuldīgā, kas ir sava veida šīs pilsētas teātra svētki divu dienu garumā. Dana Bjorka, kuru teātra skatītāji pazīst kā Danu Čerņecovu - viņa šovasar apprecējās un pieņēma vīra uzvārdu -, ir šī festivāla idejas autore un organizatore.
Sen lolota vīzija
Teātra atgriešanās Kuldīgā bija ne tikai kuldīdznieku, bet arī tuvāku un tālāku pilsētas viesu sen lolota vīzija, jo pilsētas senā arhitektūra un atmosfēra ir kā radīta skatuves mākslas notikumiem. Un tieši tāpēc pērn oktobrī palaistais pilotprojekts Teātris ir visur Kuldīgā (TIVK), kas izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību, šogad ar Kuldīgas novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu kļuvis jau par vērā ņemamu festivālu un solās kļūt par ikgadēju tradīciju.
Pagājušogad teātra svētku īpašais akcents bija mākslas īsfilmas Teātris ir visur uzņemšana ar Kuldīgas iedzīvotājiem galvenajās lomās. Filmas saturs tika veidots, pamatojoties uz pilsētas iedzīvotāju ikdienu, kas savijas ar teātri - «teātris kā dzīve un dzīve kā teātris». Sestdien filma piedzīvos pirmizrādi - četros seansos Kuldīgas kultūras centra kino zālē, un ieeja būs bez maksas.
Līdzīgi kā pērn, arī šogad nodibinājuma Skatuves mākslas producentu fonds organizētais projekts pilsētas iedzīvotājiem un viesiem piedāvā pārdomātu un vienlaikus atraktīvu programmu, ko veido dažādi mākslinieciskie ansambļi un radošo personību pārstāvji - Latvijas Leļļu teātris, galerija Istaba, Karaliskais improvizācijas teātris, Latvijas Kultūras akadēmijas studenti un absolventi teātra, laikmetīgās dejas un audiovizuālajā mākslā, neatkarīgie mākslinieki, kā arī ārzemju viesi no Maskavas (Maskavas Mazās Bronnajas dramatiskais teātris ar izrādi Kņaze Marja, kas ir skats uz pasaules literatūras klasiķa Ļeva Tolstoja romānu Karš un miers) un Ņujorkas (ar muzikāli poētisku izrādi Mūsu paziņa - Sergejs Jeseņins!, kas ir Rustema Gaiļiča Ņujorkas Poēzijas un mūzikas teātra pārstāvju sagatavota dzejniekam veltīta programma).
Viss ir iespējams
Sākotnējā ideja organizēt teātra svētkus Kuldīgā nepieder Danai Bjorkai - viņas ceļš līdz tam bija visai interesants. «Varu izstāstīt divos vārdos: kad 2015. gada beigās man piezvanīja kāds paziņa no teātra vides, sakot, ka viņam un vienai producentu dāmai no ārzemēm ir ideja par teātra festivālu kādā no Latvijas pilsētām - bija divu pilsētu varianti - un ir vajadzīgs producents te uz vietas, lai koordinētu visu procesu, es, nedaudz padomājot, piekritu. Uzreiz gan jāsaka, ka viņu piedāvātā sākotnējā ideja, kas bija pārāk grandioza, salīdzinot ar uzstādīto laika termiņu, ka pati knapi noticēju, ka kas tāds varētu notikt, nav realizējusies. Cilvēki, kuri to solīja, sākotnēji piedāvāja arī finansiālu atbalstu, bet neturēja doto vārdu. Muļķīgi uzticoties cilvēkiem, es vienā dienā paliku par šīs situācijas ķīlnieci. Jo es jau biju tā, kura klātienē prezentēja ideju Kuldīgā un pārliecināja pilsētas domi noticēt šīs idejas iespējamībai. Katrā ziņā personīgi no savas puses biju gatava darīt visu, lai teātra festivāls Kuldīgā tomēr notiktu,» stāsta Dana Bjorka. Viņa piedāvāja pavisam jaunu ideju šiem svētkiem, un pilsētas dome izvēlējās turpināt sadarbību. «Es sasparojos, savācu izcilu komandu, un - uztaisījām kuldīdzniekiem un pilsētas viesiem īstus svētkus. Es jutos tik ļoti atbildīga par šo festivālu, ka blieziens sanāca ļoti liels, un nu, pateicoties atsaucīgajiem, pretimnākošajiem un labestīgajiem kurzemniekiem, šis festivāls būs ikgadējs notikums,» priecīgi stāsta RKT aktrise. Viņa uzsver, ka teātra svētki Kuldīgā nenotiek tikai uz kultūras nama skatuves, bet arī kafejnīcās, restorānos, pagalmos, baznīcās. Visur, kur var sanākt kopā cilvēki un baudīt mākslu. «Arī žanru ziņā sevi neierobežojam, viss ir ietverts, jo - viss ir iespējams.»
Būs grandiozas pārmaiņas
Jaunā sezona teātrī Danai Bjorkai iesākusies ar lomu (ne)romantiskajā komēdijā Gandrīzlaime, ko RKT iestudējis režisors Sergejs Golomazovs no Krievijas. «Tās ir deviņas ļoti spilgtas un visai trāpīgas skices par mīlestību, par priekiem un skumjām, kas veido iemīlējušos un mīlētāju gandrīzlaimi, un par to, cik cilvēks spēj būt laimīgs, ja pieņem dzīvē pareizos lēmumus,» saka aktrise. Viņasprāt, izrāde ir izdevusies, jo ir par ko pasmieties, ir par ko paraudāt, turklāt ikviens skatītājs tajā var ieraudzīt arī sevi.
«Šobrīd atmēģinām vecās izrādes, kas ir repertuārā, bet, sākot ar nākamo gadu, manā profesionālajā dzīvē var notikt lielas izmaiņas. Tagad par to ir pāragri runāt, bet pastāv iespējamība grandiozām pārmaiņām,» aktrise noslēpumaini nosaka, piebilstot, ka mēs par to noteikti uzzināsim.
Paplašināt jauniešu redzesloku
Trešā aktualitāte aktrises dzīvē ir labdarība - kopš 2015. gada viņa darbojas OTZI fondā, kas tulkojumā no korejiešu valodas nozīmē Mēs. Kāpēc korejiešu? Tāpēc, ka viņas kolēģe Veronika Kima-Zeile, ar kuru abas dibinājušas fondu, ir korejiete, kura dzīvo Latvijā. «Mēs ar Veroniku bijām labas paziņas, un, kad viņa atnāca pie manis ar domu, ka gribētu darīt kaut ko labu, ka gribētu kādam palīdzēt, uzrunājot mani par partneri, es nespēju viņai atteikt. Šobrīd sadarbojamies ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju, un viens no OTZI fonda galvenajiem mērķiem ir paplašināt bērnu un jauniešu redzesloku, kā arī sniegt iespēju saņemt praksi dažādās profesionālās jomās, palīdzot viņiem atvērt jaunas iespējas tālākai attīstībai un izaugsmei,» stāsta Dana Bjorka. «Ir daudz organizāciju, kas gādā par praktiskām lietām, kas šiem bērniem un jauniešiem nepieciešamas, bet mēs uzskatām, ka, paaugstinot jauniešu pašapziņu, mēs arī darām ļoti svētīgu darbu. Protams, jo dziļāk ejam, jo vairāk saprotam, ka tas ir bezdibenis, ko nevar izsmelt. Bet tāda es esmu - ja ko reiz esmu iesākusi, nedrīkstu to atstāt nepabeigtu. Ir jāiet līdz loģiskam nobeigumam, jo īpaši, ja ir doti solījumi. Līdzīgi kā tas iesākās ar teātra festivālu Kuldīgā.»
Ar Ananasu laiks apstājas
Bet, lai izvēdinātu galvu no darba teātrī un visiem projektiem, kuros iesaistījusies, aktrise divas reizes nedēļā dodas uz Ķekavu pie sava Ananasa. Tas ir zirgs, kuru Dana izglāba, kad vēl pavisam jaunu, bet atzītu par nederīgu sportam viņu gribēja iemidzināt. «Viņam notika nelaime ar kāju, kas rezultējās limfangītā, cilvēkiem arī ir tāda slimība, un tāpēc viņš neder sportam. Bet dzīvot viņam tas netraucē!» aktrise uzsver, sakot, ka viņu savukārt neinteresē jāšanas sports. «Kad no zirdzinieku aprindām uzzināju, ka grib iemidzināt vienu jaunu zirdziņu, man viņa kļuva žēl. Tā nu es tagad esmu viņa saimniece, un, kad esmu pie viņa, laiks pārstāj ritēt. Jā, tas burtiski apstājas... Es viņu apkopju, kas ir diezgan fizisks darbs, es ar viņu sarunājos - dažreiz viņš klausās, dažreiz nē -, bet jebkurā gadījumā tā man ir lieliska dvēseles atpūta,» stāsta Ananasa saimniece.
Starp citu, arī kāzas - ar savu mīļoto vīrieti Igoru Bjorku, ar kuru ir kopā no 2010. gada - aktrise šovasar svinēja... stallī. Tiesa gan, citā - Zirgzandalēs, ļoti skaistā vietā Mārupē. «Zirgi mums sarīkoja absolūti negaidītu šovu - kad mēs ar Igoru orķestra pavadībā zirgu pajūgā braucām ārā no meža, mūs apspīdēja saules stars, un pēkšņi visi pārējie zirgi sāka skriet pāri laukam mums pretī. Tad apstājās kā zaldātiņi vienā rindā, paskatījās uz mums un visi kopā skrēja atpakaļ. To grūti vārdos izstāstīt, bet tas izskatījās kā Discovery filmā,» aktrise sajūsmināti stāsta, uzsverot, ka kāzu viesi nespējuši noticēt, ka šis šovs nebija iestudēts un ieplānots.
Pie vīra, tieši tā
Bērnus gan jaunizveidotā ģimene plāno. Jau pirms vairākiem gadiem intervijā Neatkarīgajai aktrise uzsvēra, ka teātris nevar būt un viņai nekad arī nebūs svarīgāks par ģimeni. «Manuprāt, ģimene ir dzīvē lielākā svētība. Un tā nekad netraucē darbam, jo īpaši, ja tas ir sirdsdarbs. Ģimene var tikai palīdzēt. Un es nevienam nenovēlu savu darbu padarīt svarīgāku par ģimeni,» saka Dana Bjorka.
Taujāta, kas viņas kā sievietes dzīvē ir mainījies pēc kāzām, aktrise pavisam vaļsirdīgi atteic, ka viss ir mainījies - pašsajūta ir pavisam cita. «Es esmu pie vīra un tieši tā arī jūtos! Ir iestājusies lielāka stabilitāte, esmu kļuvusi mierīgāka un harmoniskāka.»
Bet profesionālam gandarījumam aktrisei pietrūkst iespējas vairāk filmēties. «Man ļoti iepatikās darbs daudzsēriju filmā Māja pie ezera. Šobrīd man ir loma vēsturiskajā spēlfilmā 1906, ko veido režisors Gatis Šmits, bet - gribētos vēl. Ļoti. Jo kino māksla mani ļoti uzrunā.»
Dana BJORKA
- M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise (kopš 2009. gada)
- Dzimusi 1985. gada 11. maijā Jelgavā
- Izglītība: Jelgavas 5. vidusskola; teātra studija Kaija; Jelgavas mūzikas koledža (klavierspēle); Latvijas Kultūras koledža (kultūras menedžments ar specializāciju amatierteātru režija); Dailes teātra 9. aktieru studija; Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) dramatiskā teātra aktiermāksla (pedagogi Mihails Gruzdovs un Indra Roga, 2009); LKA maģistrantūra (kultūrmenedžments, 2011)
- Nevalstiskās organizācijas Nodibinājuma Skatuves mākslas producentu fonds valdes locekle (kopš 2011), labdarības fonda OTZI valdes locekle
- Darba pieredze: pasniegusi aktiermeistarību ekonomikas un biznesa augstskolā RISEBA; bijusi aktiertreniņu pedagogs LKA (režisoru Mihaila Gruzdova un Igora Koņajeva aktierkursiem); vadījusi aktiermeistarības kursus
- Repertuāra lomas: izrādēs Graņonka (Aktrise), Ziema (Sniegbaltīte), Grenholma metode, Karalis Līrs, Krietnais cilvēks no Sečuānas, Bīstamais pagrieziens (Olvena Pīla), Albums, Gandrīzlaime, Granātu aproce
- Saņēmusi Spēlmaņu nakts 2010/2011 balvu kā Gada jaunā skatuves māksliniece (par lomām izrādēs Graņonka un Ziema)
- Kino pieredze: mākslas filmā Kailums (2007), daudzsēriju mākslas filmā Eņģeļu māja (2011), īsmetrāžas spēlfilmā Otrais pasaules karš. Dienasgrāmata (2011), TV3 daudzsēriju filmā Zentas brīvdienas (2013), mākslas filmā Честно (2013), īsmetrāžas spēlfilmā Gaisa pils (2015), LTV daudzsēriju mākslas filmā Māja pie ezera (2015), mākslas filmā Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru (2016)
- Šovasar 5. augustā apprecējusies
