«Tā ir liela lieta – izdarīt dzīvē pareizās izvēles. Un, ja man jāsaka pavisam godīgi, tā ļoti pret sirdi es tomēr savā dzīvē neesmu gājusi,» atklāj Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Viņai svētdien pirmizrāde teātra Mazajā zālē – Megas loma režisora Rolanda Atkočūna jauniestudējumā amerikāņu dramaturģes Betas Henlijas lugā Sirds noziegumi, kas Latvijā iestudēta pirmo reizi.
Trīs Magratu māsām ir gluži atšķirīgas personības un katrai savs liktenis. Lenija (Mirdza Martinsone) rūpējas par savu veco vectēvu (Juris Strenga) un pamazām atsakās no visiem dzīves priekiem. Mega (Vita Vārpiņa) mēģina izvērst dziedātājas karjeru un aizraujas ar dažādiem vīriešiem. Savukārt Beibe (Rēzija Kalniņa) ir apprecējusies ar bagātu un ietekmīgu vīru, kuru viņa vienkārši vairs nespēj paciest. Dzīve viņas aizvedusi katru uz savu pusi, taču, kad Beibe ir nokļuvusi nopietnās nepatikšanās, viņas visas atkal satiekas savā bērnības mājā. Viņu atkalapvienošanās atdzīvina ne tikai vecos pāridarījumus, bet arī vienkāršu kopā būšanas prieku. Viņām nākas nokārtot rēķinus ar savu pagātni, lai spētu raudzīties nākotnē. Pārējās lomās: Sarmīte Rubule (Čika), Artis Robežnieks (Doks) un Aldis Siliņš (Bārnets).
«Lugas nosaukums jau arī piesaka tēmu - tas ir stāsts par sirds noziegumiem, kurus izdarām paši pret sevi un par kuriem mūs nevar tiesāt tiesas priekšā. Par tiem mēs atbildam savas sirdsapziņas priekšā. Un mēs jau katrs pats varam mēģināt sev atbildēt, kas tad ir tas, ko esam darījuši vai darām pret sevi, pret savu būtību, pret to, kas mums šajā dzīvē ir lemts. Un tas var būt jebkas - vai mīlestība, ko sev aizliedzam, vai talants, vai profesija, no kā atsakāmies kaut kā cita vārdā,» stāsta Vita Vārpiņa, piebilstot, ka viņa ļoti priecājas par savu Megas lomu, jo, pamazām pārejot uz mammu lomām, kas aktrisei īstenībā patīk, šī atkal ir pavisam atšķirīga loma. «Mega ir viena traka sieviete, bijusi aktrise un dziedātāja, bet izdarījusi noziegumu pret savu talantu un savu ceļu mākslā, arī aizliegusi mīlestību, jo - svarīgāk bija atriebties. Es negribu atklāt visu sižetu, bet šī personīgā atriebība ir sačakarējusi viņas dzīvi visādā nozīmē,» saka Megas lomas atveidotāja.
Aktrise stāsta, ka visas trīs māsas dzīvo bez mīlestības. «Tam ir izskaidrojums, kāpēc, jo - tā ir bērnības trauma. Un tajā pašā laikā tā ir arī viņu katras pašas izvēle. Bet vai šī izvēle ir tā vērta, lai sačakarētu dzīvi un dzīvotu bez mīlestības?
Jo - kas tad paliek pāri?! Arī manai varonei brīdī, kad viņa nonāk uz skatuves, karjera jau ir paputējusi, mīlestības nav un principā paliek tikai jautājums, vai atriebības ceļš bija tā vērts...»
Veidojot Megas lomu, Vita Vārpiņa daudz domājusi arī par savām dzīves izvēlēm un nonākusi pie secinājuma, ka laikam ir laimīgs cilvēks. «Protams, arī man ir brīži, kad domāju: teātris paņem visu manu laiku, atņem mani bērniem, naudas ir maz, es nevaru aizbraukt atpūsties uz Bali tad, kad to vēlos... Un tajā pašā laikā es tik ļoti gribēju būt šajā profesijā, un - es tajā esmu! Godīgi sakot, ne vienmēr visas lomas izdodas un ne vienmēr esmu gandarīta par to, ko daru un kas notiek uz skatuves, bet pa lielam - es esmu laimīga tajā, ko daru, un es domāju, ka mans ceļš kaut kādā mērā ir bijis laimīgs. Jā, šīs izrādes sakarā es novērtēju to, kas man ir dots, un reizēm tas nav nemaz tik maz,» aktrise atzīst. Taujāta, vai savā dzīvē izdarījusi arī kādu noziegumu pret savu sirdi, Vita Vārpiņa atteic, ka nē, tā ļoti pret sirdi viņa dzīvē tomēr nekad nav gājusi.
