Valsts budžeta dotācijas saņem Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Valmieras Drāmas teātris, Latvijas Leļļu teātris, Daugavpils teātris, Jaunais Rīgas teātris un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. Ja pirmie seši līdz šim strādājuši bez zaudējumiem, tad Krievu teātrim pēdējos gadus tie ir tikai auguši. Kultūras ministrija (KM) cer, ka situāciju uzlabos jaunā teātra vadība – tas būs viens no tās uzdevumiem, it īpaši – valdes loceklim, kas atbildēs par finanšu jautājumiem.
Kopumā KM dotācija septiņiem teātriem kā valsts kapitālsabiedrībām (Liepājas teātris ir pašvaldībai piederošs) ik gadu ir palielinājusies: sākot no 7,5 miljoniem 2014. gadā līdz 9,2 miljoniem eiro šogad. Tā tiek dalīta «uz galviņām»: 80% ir pastāvīgā daļa, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā skatītāju vietu skaitu lielajā zālē, bet 20% ir mainīgā daļa, ko teātriem piešķir par sasniegumiem (Spēlmaņu nakts teātra balvas), šādi novērtējot izrāžu māksliniecisko kvalitāti. Šis finansējums tiek izmantots telpu uzturēšanai un rekonstrukcijai, nomai un komunālajiem maksājumiem, kā arī darbinieku algām. Taču katra valsts kapitālsabiedrība pelna arī pati - gan izīrējot telpas, gan gūstot ieņēmumus no pārdotajām biļetēm.Tāpat tie var saņemt arī papildu līdzekļus no ziedojumiem un dāvinājumiem. Ja Dailes teātrim un Nacionālajam teātrim pašu gūtā peļņa ievērojami pārsniedz valsts finansējumu, tad JRT tā ir teju divkārt lielāka. Arī Krievu teātra ienākumi bijuši ievērojami, savukārt Valmieras, Leļļu un Daugavpils - tie ir bijuši mazāki nekā dotācija. Peļņu katrs teātris izmanto pēc saviem ieskatiem tā darbības attīstībai - arī remontiem un aparatūras iegādei.
Ekrānšāviņš no avīzes
Izrāžu skaits kopš krīzes ekonomikā pieaug, tāpat kā skatītāju pieprasījums pēc teātra izrādēm, kas ir virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, situāciju skaidro KM pārstāve Lita Kokale. Kopumā valsts teātru finanšu situācija ir stabila, to raksturo valsts budžeta dotācijas palielinājums un arī pašu ieņēmumu pieaugums - tātad pozitīva bilance. Izņēmums ir Krievu teātris: aizvadītos divus gadus, par kuriem teātris ir iesniedzis KM finanšu atskaites (par 2017. gadu vēl tiek gatavota),tās liecina par zaudējumiem: 2015. gadā - 35 526 eiro, bet 2016. gadā - 98 460 eiro. Neapmierinošā finansiālā situācija teātrī izveidojusies tā iepriekšējās saimnieciskās darbības rezultātā - teātris vairākus gadus strādā ar mīnusiem, norāda L. Kokale, uzsverot, ka «teātrim ir jāpārskata sava saimnieciskā darbība un izvēlētie sadarbības modeļi saistībā ar ārējo producentu piesaisti un sadarbību ar mecenātiem, tajā skaitā Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra garantu biedrību». Šogad vadības maiņa notikusi, jo ilggadējais teātra valdes loceklis Eduards Cehovals vērsies KM ar iesniegumu un lūdzis nepagarināt ar viņu darba attiecības. Līdz ar to atklāta konkursa kārtībā speciāli izveidota komisija piecu pretendentu vidū kā atbilstošāko izvēlējusies Danu Bjorku. Vienlaikus tika nolemts izveidot otra valdes locekļa amatu finanšu jautājumos. KM cer, ka izdosies piesaistīt teātra komandai spēcīgu finansistu, kurš stabilizētu un uzlabotu teātra finanšu situāciju. Tas, ka šie jautājumi ir veiksmīgi risināmi teātra vadības līmenī, apstiprinot Daugavpils teātra piemērs, kurā arī pirms vairākiem gadiem bijušas līdzīgas problēmas, bet pēc finanšu vadītāja izraudzīšanās ar tām izdevies tikt galā.
