2.lapa
Senatnes elpa
Kad nokļuvuši uz pussalas, pārliecinājušies, ka republika ir norobežota ar mūri. Iekšā devušies kājām, un tā lielākoties pārvietojoties arī mūki. Vienīgais transporta līdzeklis tur vēl ir ēzelīši.
Uz pussalas ir 20 klosteru, un tajos kopumā dzīvo 1400 mūku. Abiem puišiem sākotnēji bijis plāns pirmajā dienā apmeklēt sešus no tiem, palikt kādā pa nakti un nākamajā dienā uzkāpt Atosa kalnā. Taču jau pirmajā dienā sapratuši, ka pārvērtējuši savus spēkus, turklāt Sandis satraumējis kāju un apavi arī parādījuši garu mēli - zole atnākusi vaļā. Tāpat karstums, kas sasniedza plus
30 grādus, un sausums licis sevi manīt. Ar ūdeni gan bija nodrošinājušies - katram pa divām pusotra litra pudelēm ar ūdeni, ko papildinājuši pie avotiem. Mugursomā bijušas arī uzkodas - riekstiņi, batoniņi, cepumi, jo vienīgā vieta, kur var paēst siltu ēdienu, ir klosteros - protams, uzrādot atļauju tur atrasties. Arī nakšņot var tikai šādās vietās. Gribējuši kādā no klosteriem pieteikties jau pirms brauciena, taču nevarējuši sazināties, tāpēc izlēmuši - ies un uz vietas lūgs naktsmājas. Mūki neatteikuši, un Sandis atzīst: lai gan bijuši viesmīlīgi, tomēr vakariņošanu izjutuši kā zināmu pārbaudījumu, jo ne brīdi nav pametusi sajūta, ka te neiederas. Vienā pusē telpai sēdējuši mūki, otrpus - viesi, bet viens no mūkiem visu maltītes laiku lasījis psalmus. Neviena vārda gan nesapratis, jo lasīts tika grieķu valodā. Savukārt kāds cits mūks visu laiku staigājis gar galdiem un vērojis, kā tiek ēsts. Lielākoties šeit mītošie bauda veģetārus ēdienus, gatavotus no produktiem, kas ir pašu izaudzēti pie klosteriem esošajās terasēs - līdzīgi kā tas tiek darīts daudzās kalnainās zemēs. Arī viņi vakariņās mielojušies ar miežu biezputru, bet brokastīs - ar zirnīšu, kukurūzas un dārzeņu sautējumu, kas bijis pat ļoti garšīgs. Klāt vēl bijušas ķilavas - zivis, izrādās, tiekot pasniegtas vien divās nedēļās reizi. Dažkārt tiekot piedāvāts arī pašu brūvēts vīns, taču ne šajā reizē. Pirms gulētiešanas dabūjuši atļauju arī ielūkoties pašā baznīcā. Tā pārsteigusi ar krāšņumu un senām ikonām un gleznām, no kuram teju sajūtami plūdusi vēstures elpa. To varot nodēvēt par autentiskuma dvašu - viss tur ir gadsimtiem vecs.
