Desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri devušies tūrisma braucienos, vienam ceļojuma tērē katrs vairāk nekā 800 eiro, un aptuveni tikpat daudz ceļotāju iekļaujas 100 eiro budžetā, liecina ceļojumu aģentūras Latvia Tours veidotais Ceļojumu indekss 2018.
Vidējās ceļojumu cenas, pēc Latvija Tours datiem, divu gadu laikā būtiski nav mainījušās, tās ir aptuveni 400 eiro, un arī populārākais galamērķis, uz kurieni Latvijas iedzīvotāji dodas vasarā, joprojām ir Turcija. Savukārt darījumu braucienos Latvijas amatpersonas, ierēdņi un uzņēmēji tāpat kā iepriekš lielākoties dodas uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli.
Galamērķu popularitāti lielākoties nosaka cenas un kvalitātes attiecība, kā arī tas, cik ērti galamērķī nokļūt, piemēram, ar aviosabiedrību tiešo reisu, čārterreisu, organizētu autobusu ekskursiju vai prāmju satiksmi. Piemēram, šogad martā Igaunijas kompānija Tallink maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadāja 56 119 pasažieru, kas ir par 18,5% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.
SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša Neatkarīgajai atzīst, ka tūrisma nozare ir viena no jutīgāk reaģējošajām uz iedzīvotāju pirktspēju. Tāpēc nozare krīzi pārdzīvoja ļoti smagi. Šobrīd, iedzīvotāju pirktspējai pieaugot, arī tūrisms nozare attīstās. «Iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir jūtams. Ceļotāji no Latvijas izvēlas tālākus un garākus ceļojumus. Šo tendenci varēja just jau pērn, kad pieprasījums pat pārsniedza piedāvājumu. To, protams, sekmēja arī laika apstākļi, kad Latvijas iedzīvotāji vasaru centās izbaudīt vai pagarināt siltajās zemēs. Vasaras beigās un rudenī tikpat kā netika piedāvāti pēdējā brīža piedāvājumi, jo visas ceļazīmes bija izpārdotas jau krietni iepriekš. Arī šogad noteikti būs izaugsme, bet varbūt ne tik strauja kā pērn,» prognozēja I. Keiša.
Ekrānšāviņš no avīzes
Latvia Tour apgrozījums pērn pieauga par 14,5 procentiem, pārsniedzot 20 miljonus eiro. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tas ir bijis lielākais gada apgrozījums kopš krīzes. Peļņa pērn palielinājusies par 37 procentiem, sasniedzot 220 762 eiro.
Lielāko apgrozījuma daļu veidoja izejošais tūrisms (16,6 miljoni eiro). Ienākošā tūrisma ieņēmumi bija 1,9 miljons eiro, savukārt konferenču tūrismā apgrozījums bija 1,5 miljoni eiro, kas ir divreiz vairāk nekā 2016. gadā. «Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, kurā plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» sacīja I. Keiša.
