Tuvojoties vasaras atvaļinājumu laikam portāls “Kiwi.com” apkopojis astoņus maciņam draudzīgus galamērķus Eiropas robežās.
Tūristi, dodoties uz Romu, Florenci, Venēciju, Pizu, Milānu un citiem slaveniem Itālijas galamērķiem, parasti piemirst par Silīciju.
Taču tiem, kuri vēlas redzēt autentisku ikdienas dzīvi Itālijā, šis galamērķis būs tieši laikā. Sicīlijā atrodama arī Katānijas province, taču Palermo var baudīt vēsturisko pilsētas centru, kas veidojies 9.gs. un kurā sajaukušās Eiropas, Bizantijas un Ziemeļāfrikas kultūras. Tāpat apraugāmi neskaitāmie ielu tirdziņi un baroka stilā celtās baznīcas.
Palermo šķiet kā no filmas ar senatnīgajām ielām un burzguļojošu burzmu, taču tā ir ideāli piemērota, lai ieturētos un novērotu dzīvīgo Sicīlijas ikdienu.
Runā, ka Pafosā dzimusi grieķu mīlas dieviete Afrodīte, tāpēc varbūt derētu šo pilsētu apmeklēt kopā ar mīļoto? Viens gan ir skaidrs - pilsēta ir sena.
Pafosa cēlusies no neolīta laikmeta apmetnes, taču šodien tā ir moderna pilsēta, kas sevī apvieno ostu, senās kapeņu, cietokšņu un teātru drupas, kā arī villas Pafosas Arheoloģiskajā parkā.
Pārgājienu mīļotājiem piemērots būs Trodosas kalnu apmeklējums, kur starp priedēm un ciedru kokiem paslēpušās apbrīnojamas baznīcas, no kurām desmit saņēmušas pat pasaules mantojuma statusu.
Pie pilsētas ziemeļu sienām atrodamas Karaļu kapenes, smilšakmeņu nekropole, kuras sākums meklējams ap 4.gs. pirms Kristus. Uz centru var doties cauri Arheoloģiskajam parkam, lai izpētītu pilsētas bārus un restorānus, kā arī pamielotos ar svaigām jūras veltēm.
Lai gan Ļubļana ir skaista, paslēpusies Slovēnijas vīna reģionā pie Dravas upes ir Maribora, kuras centru pārsvarā veido 15.gas. ēkas, sarkanu dakstiņu jumti, ieliņas un skvēriņi, kas ir ideāli piemēroti rēnai pastaigai.
Lai gan rekonstrukcija pēc Otrā Pasaules kara apbumbošanas neglaimo pilsētai, mūsdienās situācija uzlabojas. Ieteicams apmeklēt Seno vīna muzeja degustācijas sesijas.
Tomēr Mariborā tas nav tikai vīns. Pilsētā ir pāris nelieli brūži un Postnas iela, kur netālu no universitātes ir vairāki lieliski bāri. Tā ir arī piemērota vieta mākslas mīļotājiem.
Lietišķās mākslas salons Glavnas ielā kādreiz bija kazino, taču pēc tā bankrota tas ir pārvērsts par skaistu kafejnīcu un bāru, kurā var klausīties mūziku un baudīt vietējo mākslinieku darbus.
Sarajeva daļai cilvēku asociējas ar žurnālistiem starp ložu cauršautām ēkām, tomēr kompaktā, kosmopolītiskā pilsēta, kas sevī apvieno otomaņu impērijas, slāvu un austroungāru kultūras, šķiet, atstājusi šo posmu tālā pagātnē.
Tā kā pilsēta ir veidojusies 20.gs. tajā ir daudz, ko izpētīt. Tuneļa muzejs ir aizkustinoša iespēja, kā uzzināt ko vairāk par aplenkumu starp serbiešu spēkiem no 1992.gada līdz 1996.gadam.
Tur aplūkojami video materiāli no tā laika, un muzejs ir iekārtots cauršautajā ēkā, kas nodrošināja ieeju tunelī, kas nodrošināja ceļu no pēdējās bosniešiem piederošās pilsētas daļas uz ārpasauli. 25 metrus garais tunelis liek aizdomāties, cik šausminoši bija tie laiki.
Pie Latinas tilta ir vēl viens muzejs, kas veltīts zīmīgam notikumam - Franca Ferdinanda slepkavībai, ko pastrādāja Gavrilo Princips. Taču tiem, kurus nevilina vēsture pilsēta piedāvā pamesto un aizaugušo bobsleja trasi, ko uzcēla 1984.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, taču tad pameta.
Ja Krakova ir pietiekami redzēta, kāpēc gan nepavadīt nedēļas nogali Vroclavā. Pilsētas tirgus laukums var sacensties ar jebkuru citu pasaulē ar tā aristokrātiskajām ēkām un gotikas stilā celto Seno Rātsnamu, kurā aplūkojams astronomiskais pulkstenis.
Lai gan pilsēta ir gandrīz 1000 gadus veca, tā pieder nākotnei, jo tur ir ap 130 000 studentu var lepoties ar Polijas jauneklīgākās pilsētas statusu.
2015., 2016. un 2017.gadā Vroclava “Mercer Top 100” ieguva visapdzīvojamākās pilsētas statusu, bet tā pie šī sasnieguma negrasās apstāties, cenšoties sevi pierādīt arī kultūras jomā. Tajā ir Vroclavas Opera, Nacionālas leļļu teātris, Karola Lipinska mūzikas akadēmija un Nacionālais mūzikas forums.
Pie tam zem Senā Rātsnama rodas viens no Eiropas senākajiem restorāniem - “Piwnica Świdnicka”, kas darbojies kopš 1275.gada. Savukārt zem Jaunā Rātsnama atrodas krogs “Spiż”.
Žirona atrodas ap stundas brauciena attālumā no Barselonas un nereti tajā piestāj lēto aviokompāniju lidmašīnas, kas dodas uz Barselonu. Pilsēta ir arī iecienīts barseloniešu galamērķis.
Pilsēta ir izveidota četru upju saplūšanas vietā. Lielākā vecpilsētas daļa balansē uz stāvā Kapučinu kalna. Aiz senajām sienām un nocietinājumiem ir vairākas baznīcas un katedrāle, uz kuru ved 86 pakāpieni.
Lai gūtu vislabāko skatu, ieteicams uzkāpt uz senajām sienām un apiet apkārt pilsēta. Siena ir atjaunota, tāpēc nevajag bīties no pārāk grūta vai bīstama gājiena.
Ieteicams apmeklēt arī “El Call”, seno ebreju geto, kas pilsētā atradies kopš 1100.gada. Viduslaikos Žironā bija viena no ievērojamākajām Kabalistiskajām skolām, kur mita nozīmīgākie ebreju domātāji un dzejnieki.
Žirona ar tās akmens sienām, plaisām līdzīgajām alejām, kāpnēm un slepenajiem dārziem ir ļoti fotogēniska.
Pilsētas jaunākā daļa ir vieta, kur meklēt izklaides. 19.gadsimtā celtajā Merkadelas rajonā rodama “Rambla de la Llibertat”, plats un elegants gājēju bulvāris, kas iet paralēli Onjaras upei. Tā ir arī vieta, kur pilsētnieki un viesi dodas baudīt tasi kafijas, satikties un iepirkties.
Daži jaunie uzņēmēji, mākslinieki un radošā sabiedrībā nebīstas Austrumvācijas pilsētu Leipcigu saukt par jauno Berlīni, jo tā ir lētāka par valsts galvaspilsētu.
Kontrastainā pilsēta mūzikas mīļotājiem ir zināma, pateicoties Baham, Vāgneram un Mendelsonam, taču tajā pašā laikā pilsētā ir tādas vietas kā Konevica - anarhistiska, pancīga, nedaudz pamesta un ar kreisu auru.
Tie, kuri ceļojuma laikā vēlas izglītoties, var apmeklēt “Zeitgeschichtliches Forum”, kas veltīta laikiem, kas pilsētas bija daļa no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Muzejā savākti vairāk nekā 3200 artefaktu, grāmatas, žurnāli, apģērbi, mākslas darbi, kas vēsta par ikdienu un dzīvi komunistiskajā režīmā.
Par spīti tam, ka Viļņa lēnām kļūst par iecienītu mērķi lētas atpūtas tīkotājiem no Britu salām, pilsēta var nedēļas nogalei var piedāvāt daudz vairāk. Tā ir iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā, un tur ir rodama senā čekas galvenā mītne, kas pārvērsta izglītojošā muzejā, kā arī brīnišķīgais Katedrāles laukums.
Iespaidīgu skatu tīkotāji var mielot acis Gediminas pilī, kas atrodas uz neliela kalna virs Vecpilsētas.
Starp citu 1997.gadā Užupis rajons sevi pasludināja par neatkarīgu republiku. Vēsture par sevi atgādina pie ieejām mākslinieku kvartālā, kur redzami uzraksti “Sveicināti Užupis Republikā!” un moto “Necīnies! Neuzvari! Nepadodies!”
Lai gan valdība loģiski to neatzina, Užupis iedzīvotāji aizvien lepojas ar paveikto. Un kāpēc gan ne, ja valsts svētki ir 1.aprīlis, bet slavenākais apskates objekts ir mūziķa Frenka Zapas statuja?
