«Pasaules mērogā 30 gadu stāžs tāda sīcene vien ir, bet, ja salīdzina ar jauniešu kora mūžu, tas ir nopietns cipars,» saka diriģents Ints Teterovskis un aicina uz jauniešu kora Balsis 30 gadu jubilejas koncertu, kas sestdien, 8. aprīlī, notiks Liepājas koncertzālē Lielais dzintars.
Nereāli forša sajūta
Koris Balsis sagatavojis koncertprogrammu divās daļās. Pirmajā daļā skanēs kora pašreizējā sastāva dziedātā pasaules komponistu mūzikas programma, bet otrajā daļā šim sastāvam pievienosies arī kādreizējie dalībnieki un arī diriģenti. Ar savu klātbūtni pagodinās ilggadējā kora diriģente Agita Ikauniece, kora dibinātājs diriģents Māris Kupčs, klāt gan nebūs otra šā kolektīva izveidošanas «vaininieka» - diriģenta Kaspara Putniņa. «Kad bija 20 gadu, uztaisījām pasaules rekordu - bija 20 stundu gari koncerti vienā dienā, kad bija 25 gadi - mums bija divdaļīgs koncerts LU aulā, kur mēs no katra gada izvēlējāmies katra gada īpašo dziesmu, un nāca dziedāt tie, kas konkrētajā gadā arī dziedāja korī, un katrā dziesmā sastāvs mainījās. Tagad domājām ko citu. Šoreiz centīsimies parādīt daudz ko no mūsu radošā pūra - to, kas mums pašiem šķita interesants tad, kad to darījām. Šāda programma, protams, ir pirmo reizi, bet visi darbi jau kādreiz ir skanējuši mūsu izpildījumā, tomēr daudz kas būs citādāk parādīts. Turklāt koncerta otrā daļa ir īpaša. Katru gadu rīkojam kora Balsis dalībnieku solokoncertu, kurā obligāti katram jādzied solo. Mūždien jau saka, ka nāk uz kori, lai nedziedātu solo, bet es saku - es to pieņemu, bet, ja tas, kam tu vienmēr dziedi līdzi, pēkšņi ir saslimis vai arī viņa nav, tad tu arī nedziedāsi? Lai vai kā, ir jāspēj dziedāt solo. Ir bijis pat tā, ka daži solo dzied tumsā, lai ir drosme. Izdomāju, ka mums vajag parādīt mūsu solistus, un tas būs arī šajā programmā,» stāsta kora mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis.
«Astoņdesmito gadu beigas jau bija laiks, kad jauniešu kori dibinājās. Studējot Mūzikas akadēmijā, Māris Kupčs ar Kasparu Putniņu apvienoja spēcīgākos, spējīgākos un aktīvākos studentus, kas gribēja darīt citādāk. Leģenda vēsta, ka Māra Kupča mamma ir tā, kas privātā sarunā parkā ir izteikusi kora potenciālo nosaukumu. Pēc tam radās vēl citi jauniešu kori, daži, gadiem ejot, noveco, no jauniešu kora kļūst par jaukto kori, mēs pagaidām turamies kā jauniešu koris,» saka Ints Teterovskis. Pats uz kori viņš atnācis nejauši. Pēc apmēram desmit gadu darbības Putniņam un Kupčam radušies citi radoši plāni, koris esot bijis uz izjukšanas robežas, bet tajā dziedošā un kordiriģēšanu studējošā Agita Ikauniece sapulcinājusi visus, kas gatavi turpināt, bet pati saslimusi. Izpalīdzēt tika lūgts studiju biedram Intam, kurš kā aizgājis, tā palicis un desmit gadu Balsis vadījis tandēmā ar Agitu Ikaunieci. Pēdējos desmit gadus palicis viens un, lai arī meklējis, viņam neesot izdevies atrast diriģentu, kurš būtu gatavs par visiem 100 procentiem nodoties korim Balsis.
Uz šo koncertu kopā saukti arī bijušie balsinieki, kas ir visai daudz - ap četriem simtiem. Tas tāpēc, ka kādreiz korī dziedāja gadus piecus, pat desmit, bet šobrīd jauniešu rotācija ir lielāka, tāpēc pēdējos gados dalībnieku skaits ļoti izaudzis. «Pēdējos desmit gados spēja uzticēties un koncentrēties vienai izvēlētajai sirdslietai ir pašķobījusies,» smaidot nosaka Ints Teterovskis. «Izsūtījām anketu visiem bijušajiem, bet ar nosacījumu - lai kopā ar visiem kāptu uz skatuves, no sešiem kopmēģinājumiem bija jāpiedalās trijos. Mēģinājumos bija nereāli forša sajūta, kora skaņa ir vienkārši fantastiska.»
Lai arī tiek rīkots Liepājā, šis koncerts viegli pieejams tiem, kas uz vēju pilsētu būtu gatavi doties ar sabiedrisko transportu, jo tieši 8. aprīlī tiek organizēts speciāls reiss maršrutā Rīga-Jelgava-Dobele-Saldus-Skrunda-Liepāja ar atiešanas laiku no Rīgas Centrālās stacijas 8.50. Atpakaļ uz Rīgu vilciens aties tās pašas dienas vakarā, pulksten 21.55. Ints Teterovskis zina teikt, ka sestdien sola labu laiku, tāpēc rīdzinieki varot braukt uz Liepāju koncertu skatīties, baudot spirgto gaisu kaut vai kāpās, jo Balsu 30. jubilejas koncerts būs skatāms arī LMT straume. Neatklājot pārsteigumus, kas sarūpēti, viņš piebilst, ka korim Balsis nekad nav vienkārša koncertprogramma, vienmēr tiek meklētas skaniskas, telpiskas un vizuālas novitātes, un tādas būs arī šoreiz.
Gribēšana un varēšana
Ik gadu koris Balsis rīko jaunu dalībnieku uzņemšanu, bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad pieteikušies teju vai simts gribošu un arī varošu dziedātāju, šobrīd šādu vēlmi izsaka daudz mazāks skaits. Daļēji to var izskaidrot ar daudzu spēcīgu koru esamību Latvijā. «Diemžēl fakts tas ir - varēšana ir ļoti kritusies,» bažīgi nosaka Ints Teterovskis un to skaidro ar izglītības sistēmu vispārizglītojošajās skolās. «Skolās māca par mūziku, māca klausīties mūziku, bet mazumā gājusi pati dziedāšana. Kad bija ņemšanās ap skolēnu dziesmu svētkiem, paskatījos programmu, kas apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijā, tur skaidri rakstīts - mūzikas priekšmeta mērķis ir iemācīt skolēnam klausīties mūziku, tātad - patērēt, nevis radīt. Nevienā citā priekšmetā nav rakstīts - iemācīt skatīties, kā citi rēķina, lasa, zīmē vai sporto... Tas nozīmē - prakses nav, tā ir katastrofālā līmenī,» uzskata Ints Teterovskis. Otrs aplamais faktors, kas rezultātā nesekmē dziedātprasmi, ir 1.-4. klašu koru izslēgšana no Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. «Kā arguments tiem minēts tas, ka ir grūti tikt ar viņiem galā. Igauņi to var, turklāt bērni dzied gan a cappella, gan arī divbalsīgi. 1.-4. klase ir labākais laiks, kad bērnam mācīties dziedāt, jo tajā vecumā viņi visi dzied, viņiem tikai vajag palīdzēt. Savukārt 5.-9. klases koriem ir milzīga atlase, daudzi kori netiek, lai gan gatavojas dziesmu svētkiem, bet tas ir absolūti garām - tad jātaisa divi koncerti, ar grūtāku un vieglāku repertuāru, bet nedrīkst nelaist bērnus uz dziesmu svētkiem, jo tā atsit ikvienu vēlmi dziedāt korī. Mēs lielā mērā esam pazaudējuši veselu paaudzi, jo runa ir par pārmantojamību. Balsīs ir astoņi dziedātāji, kas vispār nekad nav piedalījušies dziesmu svētkos, viņi nezina, kas tas ir, lai gan ir dziedājuši skolas koros.»
Kas katram ir labi?
Ikdienā Ints Teterovskis strādā Nodarbinātības valsts aģentūrā, ir brīvprātīgo programmas vadītājs. Kad Rīga sāka gatavoties Eiropas kultūras galvaspilsētas svinībām 2014. gadā, arī Ints Teterovskis bija starp pirmajiem, kas iesaistījās programmas izstrādē. «Man patīk jaunas lietas, nodibinājumā Rīga 2014 es atbildēju par brīvprātīgo darbu. Tolaik, 2012. gadā, izveidojām interneta vidē balstītu brīvprātīgo koordinēšanas sistēmu. Kad Rīga 2014 finišēja, tika pieņemts speciāls Brīvprātīgā darba likums, bet šīs sfēras koordinēšana tika nodota Nodarbinātības valsts aģentūras pārziņā. Princips ir tāds - meklējam sadarbības partnerus reģionos, kuri zina vietējos brīvprātīgos, bet organizācijas piesaka - ko kad viņiem vajag, un sadarbības partneris palīdz. Vēl esam starta stadijā, bet, jo lielāka būs interese un pieprasījums, jo vairāk pieteiksies brīvprātīgo, jo straujāk tas viss attīstīsies,» saka Ints Teterovskis. Visu vecumu cilvēkiem brīvprātīgā darbs esot lieliska iespēja izrauties no ikdienas ierastā ritma, būt klāt citādi nepieejamos pasākumos, kā arī izmēģināt spēku dažādās jomās, un tas jo īpaši svarīgi jauniešiem, kas vēl nav atraduši savu īsto profesiju visai dzīvei. «Kad sāku strādāt, es uzliku sev mazo mērķi - desmit gadu laikā panākt, ka Latvijā vārds «brīvprātīgais» ir nevis sinonīms «muļķim, kurš par velti strādā», bet ir goda lieta, ko citi cilvēki novērtē, tad būšu labu darbu izdarījis. Brīvprātīgie nav nekādi lūzeri, kuriem nav, ko dzīvē darīt. Pasaules prakse pierāda, ka brīvprātīgo ir maz vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Katrā vecumā ir kaut kas savs, ko iegūsti no brīvprātīgo darba, tā ir iespēja pagaršot to, ko nezini, turklāt daudziem tā ir arī iespēja atrast darbu, citiem - darbiniekus,» saka Ints Teterovskis. Spēja kaut ko darīt par velti, turklāt ziedojot savu laiku, daudz ko pasakot arī par sabiedrību. «Par velti jau nav nekas. Jautājums, kas ir mēraukla - vai tā ir finansiālā labklājība vai finansiāli neizsakāmais. Man ir definīcija - brīvprātīgais ir saturīga brīvā laika pavadīšana sabiedrības labā. Jautājums - kas katram ir labi? Daudz naudas?
No ilgdzīvotāju sugas
Diriģents esot atklājis īpaši labu veidu, kā atpūsties - jau vairākus gadus viņš janvārī uz pāris nedēļām dodas uz Austrāliju, un, lai arī tur esot jāstrādā, viņam izdodas arī atrast laiku atpūtai. Atpūta cilvēkam, protams, ir vajadzīga, bet viņa viedoklis par to atšķiras no sabiedrības vairuma, kas uzskata - jo ilgāk un biežāk vari neko nedarīt, jo esi lielāks veiksminieks atpūtā. «Dziedātājiem saku - jādzied ir tikmēr, kamēr tevī ir gaiss. Parasti to salīdzinu ar braukšanu ar mašīnu - iebrauc benzīntankā, pielej pilnu bāku, brauc tālāk; ja pēc neilga laika ir vēl viens benzīntanks, vai tad brauksi pieliet tos dažus nobrauktos litrus. Vispirms vajag izlādēties - vajag visu enerģiju līdz galam atdot, lai ir vieta, kur vietā nākt jaunai enerģijai. Ja visu laiku sevi taupi, tad esi tāds puskoka lēcējs, visu laiku brauc ar puspilnu bāku un nekad arī neesi aizbraucis tālāk par tuvējiem kvartāliem. Vajag ļaut enerģijai pilnībā realizēties, jo tikai tad atkal dabūsi jaunu, kvalitatīvu enerģiju. Ja visu laiku pielej klāt, tad apakšā veidojas trūdošas nogulsnes....» uzskata Ints Teterovskis.
Visu mūžu bijis aktīvs basketbolists, bet pēdējos gados bijušas problēmas ar celi, tāpēc mazliet palaidies slinkumā, tomēr šobrīd atkal atradis sev amatieru komandu, kurai pievienoties. No sniega brīvajā sezonā viņam patīk pārvietoties ar riteni, izbraukt ar skrituļslidām, bet, diriģējot kori, viņam sanākot kārtīga žižļošana-nūjošana. «Pirms kāda laika ar Balsu koristiem iestudējumu veidoja horeogrāfe, kas absolvēja Kultūras akadēmiju, un viņa teica, ka mūsu koristiem esot ļoti spēcīga iekšējā muskulatūra. Daudzi cilvēki gadiem nodarbojas ar jogu, lai sasniegtu to, kas mums ir no dziedāšanas. Ja pareizi elpo, tad visa ķermeņa iekšējā muskulatūra tiek pareizi trenēta. Pasaules statistika apliecina, ka diriģenti ir ilgdzīvojošākās profesijas pārstāvji. Nezinu, kāpēc, bet tā ir...»
Ints TETEROVSKIS
Diriģents, jauniešu kora Balsis mākslinieciskais vadītājs (kopš 1996. gada)
Dzimis 1972. gada 7. maijā
Absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (mākslas maģistra (2001) un bakalaura grāds kordiriģēšanas specialitātē, 1995). Trīs gadus studējis Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā Attīstība (1995-1997). Mācījies E. Dārziņa mūzikas skolā (1979-1991)
Kopš 2016. gada ir Nodarbinātības valsts aģentūras brīvprātīgo programmas vadītājs
Kopš 2009. gada ir Rīgas studentu koru virsdiriģents
Bijis nodibinājuma Rīga 2014 brīvprātīgo programmas vadītājs (2011-2015), Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras stratēģijas un procesa nodaļas galvenais speciālists stratēģijas jautājumos (2009-2011), strādājis Latvijas koncertos par projektu vadītāju (2005-2009) u.c.
Bijis Limbažu rajona koru virsdiriģents, XXIII Vispārējo Latviešu dziesmu svētku organizators (2003), Dziesmu svētku Rīgai 800 organizators (2001) u.c.
Kā aktieris piedalījies teātra Austrumu robeža izrādē Plīvurītis ar punktiņiem, filmā Vogelfei
Bijis raidījuma Mūsdienu Latvijas garša vadītājs
Ieguvis dažādas starptautiskas godalgas (kopumā 38) un apbalvojumus ar koriem Balsis, Tiāde un Rīga
