Piektdien no Briseles saņemta ziņa, ka par Eiropas Savienības literatūras balvas ieguvēju kļuvis latviešu rakstnieks Osvalds Zebris. Viņš ir viens no 12 jaunajiem un daudzsološajiem Eiropas rakstniekiem, ko 23. maijā godinās īpašā ceremonijā Briselē.
Kopā ar Osvaldu Zebri balvu šogad saņems Rudi Erbara (Albānija), Ina Vulčanova (Bulgārija), Bjanka Belova (Čehijas Republika), Kalja Papadaki (Grieķija), Haldura K. Toredsena (Islande), Valids Nabhans (Malta), Aleksandrs Bečanovičs (Melnkalne), Žamals Oariči (Nīderlande), Darko Tuševļakovičs (Serbija), Sine Ergina (Turcija), Sandžī Sahota (Apvienotā Karaliste). Osvaldam Zebrim balva piešķirta par 2014. gadā vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts izdoto romānu Gaiļu kalna ēnā. Piebilstams, ka visu uzvarējušo autoru darbi tiek publicēti gadskārtējā Eiropas Savienības balvas ieguvēju antoloģijā.
Eiropas Savienības literatūras balvu kopš 2009. gada rīko trīs organizāciju konsorcijs. Tajā ietilpst Eiropas Rakstnieku padome (European Writers’ Council), Eiropas un starptautiskā grāmattirgotāju federācija (European and International Booksellers Federation) un Eiropas grāmatizdevēju federācija (Federation of European Publishers). Kā teikts konsorcija izplatītajā paziņojumā: «Eiropas Savienības balva literatūrā ir apbalvojums, kas domāts, lai izteiktu atzinību izciliem jauniem un nesen sevi pieteikušiem Eiropas literatūras talantiem, izceļot laikmetīgās Eiropas literatūras bagātības, vienlaikus vēršot uzmanību uz kontinenta unikālo kultūras un valodas mantojumu.»
Eiropas Savienības literatūras balvas mērķis ir izcelt Eiropas valstu nacionālo kultūru daudzveidību un Eiropas valodu bagātību, sniedzot iespēju jauniem un talantīgiem autoriem tikt pamanītiem citās Eiropas valstīs un kultūrās. Jau kopš dibināšanas brīža Eiropas Savienības literatūras balva ir orientēta uz jaunu, daudzsološu autoru atbalstu. Tā nav mūža balva, ko pasniedz dzīvajiem literatūras klasiķiem par lielu ieguldījumu žanra attīstībā. Balvas ideja ir meklēt Eiropas Savienības dalībvalstīs, kandidātvalstīs un trīs Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs (Norvēģija, Lihtenšteina, Islande) jaunus talantīgus prozas autorus (stāsti, romāni), lai izceltu viņus un tādējādi sniegtu šo rakstnieku darbiem iespēju iekļūt starptautiskajā grāmatu tirgū. Balva aptver trīsdesmit sešas valstis, tāpēc iespēja to saņemt nav biežāka kā reizi trijos gados. Savā ziņā tas ir kā starta kapitāls, un katrs rakstnieks, kurš šo balvu saņēmis, to izmanto pēc saviem ieskatiem. Tie, kas turpina aktīvi strādāt un pilnveidoties, nereti piedzīvo savu darbu tulkojumus desmit un vairāk Eiropas valodās.
Eiropas Savienības literatūras balvas vēsturē ir bijuši dažādi gadījumi un dažāda pieredze saistībā ar laureātu panākumiem pēc tās saņemšanas. Bijusi reize, kad apbalvotais darbs sarakstīts autora pašizdomātā neeksistējošā dialektā, kas izrādījies netulkojams citās valodās, dažkārt autors pēc balvas saņemšanas ir pārstājis rakstīt vispār. Latvijas gadījumā līdzšinējā pieredze ir ļoti veiksmīga. Iepriekšējiem diviem Eiropas Savienības literatūras balvas ieguvējiem Ingai Žoludei un Jānim Joņevam ir pavērušās iespējas apmeklēt starptautiskus literatūras festivālus, savukārt viņu darbi ir izdoti vairākās Eiropas valodās. Acīmredzami, ka balvas saņemšanas fakts kalpo kā bonuss sarunās ar citu valstu izdevējiem.
Nav arī tā, ka valstis reizi trijos gados automātiski tiek pie savas balvas. Kandidatūras iziet diezgan sarežģītu divpakāpju vērtēšanas sistēmu gan savā zemē, gan Briselē. Dažādās pieredzes dēļ laikā gaitā konsorcijā ir izkristalizējies ļoti stingrs Eiropas Savienības literatūras balvas nolikums, kas šogad tika ļoti dzelžaini ievērots. Tā prasības ietver virkni hronoloģisku parametru: darbam bija jābūt izdotam laikā no 2014. līdz 2016. gadam. Romāniem ir priekšroka attiecībā pret stāstu krājumiem, autoram drukātā formā jābūt izdotām vismaz divām, bet ne vairāk par četrām grāmatām. (Vienas un piecu grāmatu autoru kandidatūras netika kvalificētas). Tika uzsvērts, ka autoram ir jābūt prozaiķim, nevis, piemēram, dzejniekam, kas pēc vairāku dzejoļu krājumu sarakstīšanas pēkšņi pievērsies prozai. Jāpiebilst, ka balvas pretendentiem nav īpaša vecuma cenza - jauns autors var būt arī rakstnieks, kas literatūrai pievērsies dzīves otrajā pusē, bijuši gadījumi, kad balvu saņēmuši pensionāri. Šogad vecākā balvas laureāte islandiete Haldura K. Toredsena dzimusi 1950. gadā, savukārt turciete Sine Ergina - 1982. gadā. Vairāk informācijas par laureātiem meklējiet vietnē www.euprizeliterature.eu.
Lai noteiktu Eiropas Savienības literatūras balvas pretendentu loku, katrā no minētajām valstīm pērn rudenī tika izveidotas nacionālās žūrijas. To uzdevums, vadoties pēc balvas nolikuma, bija atlasīt nominantu «īso sarakstu», no kura finālā tika izvēlēts laureāts. Balvas žūriju veidoja konsorcijā iekļauto organizāciju pārstāvji Latvijā. Šogad žūrijā darbojās Bārbala Simsone, Ieva Kolmane, Inga Žolude, Renāte Punka un Arno Jundze (žūrijas priekšsēdētājs).
Rakstnieks Osvalds Zebris sarakstījis stāstu krājumu Brīvība tīklos (2010), romānu Koka nama ļaudis (2013) un romānu Gaiļu kalna ēnā (2014). Viņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju. Osvalds Zebris ilgu laiku darbojies kā žurnālists - sācis strādāt 90. gados Preses namā Neatkarīgajā, vēlāk pārgājis uz laikrakstu Diena un citiem medijiem, darbojies arī sabiedrisko attiecību jomā. Eiropas Savienības literatūras balvu ieguvušais darbs bija pirmais, kas iznāca sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts. Tas vēsta par notikumiem, kas risinās 1905. gada revolūcijas plosītajā Rīgā.
