APRITĒ: "Klūgu mūks" tagad dzirdams audio versijā

ANTA RUGĀTE: «Jau no paša sākuma zināju, ka Klūgu mūka radioiestudējums pirmo reizi skanēs tieši Latgalē, ap Latgales kongresa simtgades laiku» /F64
  • ANTA RUGĀTE: «Jau no paša sākuma zināju, ka Klūgu mūka radioiestudējums pirmo reizi skanēs tieši Latgalē, ap Latgales kongresa simtgades laiku» /F64
1 / 1

«Man ļoti gribējās izdarīt savu labo darbu, sagaidot Latvijas valsts simtgadi,» atzīst radio un televīzijas diktore, žurnāliste, politiķe un Latgales vērtību sargātāja Anta Rugāte, kura ir idejas autore veidot Ingas Ābeles romāna Klūgu mūks radio lasījumus. No rītdienas Klūgu mūks audio versijā skanēs Latgales radio, katru nedēļu būs dzirdama viena sērija, kopumā tapuši 19 lasījumi.

Vēlme veidot Ingas Ābeles romāna radio iestudējumu Antai Rugātei radusies jau 2014. gadā, kad viņa izlasījusi šo romānu, turklāt lasīšana bijusi ļoti lēna, jo šis darbs, kā uzskata Anta Rugāte, uzrakstīts «ļoti greznā un biezā, un vienlaikus arī gaisīgi vieglā valodā». Tā kā ideja no viņas neatkāpusies, viņa sapratusi, ka variantu nav - romāns ir jādabū skaniskā formā. Romāns vēsta par Franci Trasunu - Latgales latviešu garīdznieku, katoļu priesteri, teoloģijas maģistru, ievērojamu valstsvīru un sabiedrisko darbinieku. Romānā aptverts plašs vēstures periods, ģeogrāfija un tematika. 2014. gadā romānam Klūgu mūks piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā, 2015. gadā Latvijas Literatūras gada balva nominācijā Labākais prozas darbs un Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks nominācijā Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē. Tā kā šogad tiek atzīmēta Latgales kongresa simtgade, jau ieskanas dažādi pasākumi Latvijas valsts simtgades svinību spektrā, Anta Rugāte uzskatīja, ka tieši šā darba vēl plašāka popularizēšana būšot viņas pienesums abu šo svarīgo notikumu atzīmēšanā. Jo mūsdienās ne jau visi var iegādāties jaunas grāmatas, ne visiem slimības vai vecuma dēļ iespējams lasīt rakstītu vārdu, tāpēc romāna, lai arī saīsināta, audio versijas veidošana būtu noderīgs darbs.

Diezgan ilgu laiku Anta Rugāte domājusi, kurš varētu atveidot romāna galveno tēlu - Franci Sebaldu (Franča Trasuna prototips) -, līdz nonākusi pie aktiera Jura Kalniņa, kurš vēlāk uzņēmies arī režisora pienākumus. Anta Rugāte šajā lasījumā ir teicējas - romāna autores - balss. «Jā, es ļoti gribēju piedalīties šajā lasījumā, un laimīgā kārtā režisors akceptēja,» atzīst Anta Rugāte. Romāna Klūgu mūks varoņu lomās darbojas 24 aktieri - Indra Burkovska, Aija Dzērve, Akvelīna Līvmane, Inga Misāne, Katrīne Pasternaka, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Uldis Dumpis, Mārtiņš Egliens, Gints Grāvelis, Pēteris Liepiņš, Zigurds Neimanis, Kristaps Rasims, Artis Robežnieks, Voldemārs Šoriņš u.c. Lielieskaņojums ierakstīts Jura Podnieka studijā, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, savukārt mūziku komponējis Juris Vaivods.

Klūgu mūks 19 lasījumos vispirms tiks raidīts Latgales radio (Latgolys Radeja, interneta vietnē radio.garden.lv to iespējams dzirdēt visā Latvijā), bet, iespējams, rudenī lasījumi izskanēs arī Latvijas Radio 1. Ja tiks atrasts finansējums, tiks izdoti arī lasījumu audio ieraksti.

«Ar šo romānu es, dzīva būdama, divas reizes nokļuvu paradīzē. Pirmā reize bija tad, kad es romānu pirmo reizi lasīju. Tad man bija absolūti nereāla laimes sajūta un gandrīz nereāls prieks par to, ka tik sarežģītas lietas var uzrakstīt tik vienkārši cilvēcīgi sajutīgi un nekas nav aizšauts garām. Otrā reize bija tas mēnesis, kad tapa ieskaņojums studijā. Un tagad saku - izrādās, ka būt paradīzē nav nemaz tik viegli. Varbūt tas izklausās ne tikai eksaltēti, bet pat anormāli, bet nav noliedzams, ka šis mēnesis man iedeva pilnīgi citu skatu uz dzīvi, sarindoja citādi visas manas prioritātes - gan personiskās, gan pilsoniskās, gan profesionālās. Turklāt šis darbs man vienlaikus deva tādu spēku, ka pati par to brīnos,» atzīst Anta Rugāte.



Komentāri [5]

 
lg
ro-go-na!
25.maijs, 20:56 Atbildēt
Kōrklu Manačka
Rudzišu Antaņinas benefice. Par garu, un vienveidīgu. Izmantoti nevis tēlainie, bet gan prastie ilustrēšanas paņēmieni. Latgaliskā tur ne tik, cik melns aiz naga. Bet par to komentāru, ka šī k-dze daudz darījusi Latgales kultūras labā, tad tieši otrādi - ar uguni jāpameklē otru tādu šķēlēju un intriganti. Brrr, negribas klausīties, kad tīģeriene atdarina svētās balsi.
15.maijs, 21:51 Atbildēt
Anna
Malači!
12.maijs, 9:34 Atbildēt
Skatīt visus 5 komentārus >

Kultūra Vairāk >

Kaut kas traks!