Igauņu izcelsmes holandiešu režisore Helga Merits, kas ieradusies Rīgā, lai prezentētu savu filmu 1943.gada klase -“pieminiet mūs, kad mūsu vairs nebūs”, vāc materiālus arī filmas veidošanai par latviešu leģionāriem.
Jaunās filmas pamatā būs stāsts par trim latviešu jauniešiem, kas 1945.gada janvārī, glābjoties no iesaistīšanās karadarbībā, noslēpās vietējās iedzīvotājas mājā Nīderlandē. Vācu armija viņus noķēra un notiesāja uz nāvi. Tomēr cietumu, kurā viņi gaidīja sprieduma izpildi, bombardēšanā sagrāva un notiesātajiem izdevās bēgt. Nīderlandē ir atrasta viena no šo jauniešu - Jāņa Dāvida - dienasgrāmata.
Jānis Dāvids ir dzimis 1910.gadā Rīgā. 1944.gada vasarā viņu ieskaitīja Vācijas armijas gaisa izpalīgu vienībā. Šo vienību ar kuģi no Rīgas ostas izveda 1944.gada 24.augustā. Uz kuģa bija ap 200 J.Dāvida vienības biedru un arī kara bēgļi. Viņus veda uz Gotenhafenu un tad tālāk uz Oldenburgu. Holandē 25 latvieši tika nometināti netālu no ciematiem Lichtenvoorde, Zieuwent, Varsseveld un De Heurne - Holandes un Vācijas robežas tuvumā. 1945.gada sagaidīšanas brīdī Jānis ar abiem līdzbiedriem vēl bija savā vienībā, bet 1945. gada janvāra pirmajās dienās viņi to pameta. J.Dāvida dienasgrāmatas apraksts beidzas, kad sākas slēpšanās.
Zināms, ka J.Dāvids vēlāk nonāca atpakaļ Rīgā, bet kas notika ar pārējiem diviem kareivjiem? Tolaik vienību atstāja arī Eduards Nikolajs Porga (dzimis 1921.gada 23.martā), kas pirms kara strādāja par grāmatvedi, kā arī Alfrēds Vilis Kalniņš (dzimis 1910.gada 8.maijā), kas pirms kara Rīgā bija atslēdznieks.
Citu vīrus no J.Dāvida gaisa izpalīgu vienības sauca Gridukovs, Alberts Cīrulis, G. Brūs, Kārlis Oitolius, Alberts Gulbis, Tērauds, Egle un Lizdens.
Režisore cer, ka Latvijā vēl ir cilvēki, kas varētu sniegt kādas papildus ziņas par šiem cilvēkiem.
