Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Kultūra

KULTŪRA: Mikelandželo, Rembrants un Vermērs uz lielā ekrāna

SIKSTA kapelā, kurā kopš 15. gadsimta tiek vēlēts jaunais pāvests un ko apmeklē seši miljoni tūristu gadā, pirms kāda laika ierīkoja jaunu kondicionēšanas sistēmu un arī LED apgaismojumu, kas apmeklētājiem dod iespēju daudz labāk baudīt Mikelandželo ģeniālo veikumu © Filippo MONTEFORTE, AFP PHOTO/Scanpix

Kinoteātrī Citadele šodien īpašā seansā ciklā Izstādes uz kino ekrāna skatāma filma par itāļu ģēniju Mikelandželo di Buonaroti. Šogad veidotais dokumentālais stāsts mākslinieku ļauj iepazīt kā ambiciozu un kaislīgu personību.

Šajā ciklā ir iespēja uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas no Londonas Nacionālās galerijas, Rijksmuseum Amsterdamā un Mauritshuis galerijas Hāgā, kā arī iepazīties ar slaveno vecmeistaru Mikelandželo di Buonaroti, Rembranta van Reina un Johannesa Vermēra dzīvi un daiļradi. Šīs filmas ne vien iemūžina izstādēs un kolekcijās redzamos eksponātus - tās sniedz ieskatu izstāžu veidošanas aizkulisēs, ar vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību rosinot izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā radīti.

Seansā šovakar tiks demonstrēta šogad veidotā dokumentālā filma Mikelandželo: mīlestība un nāve (MICHELANGELO: Love and Death, 2017) par Mikelandželo di Buonaroti (Michelangelo di Lodovico Buonarroti Simoni, 1475-1564). Kā zināms no mākslas vēstures, viņš bija virtuozs un harismātisks mākslinieks, un tas izpaudās it visā: viņa skulptūrās, monumentālajos gleznojumos, attiecībās ar laikabiedriem, pat dzīves notikumos. 2017. gadā uzņemtajā dokumentālajā filmā mākslas kritiķi, eksperti un vēsturnieki parādīs šo renesanses dižgaru jaunā gaismā. Mikelandželo iespaidīgās skulptūras un monumentālie gleznojumi šķiet tik pazīstami - Dāvida statuja, aizkustinošā Pieta Svētā Pētera bazilikā un autora meistardarbs - Siksta kapelas griestu gleznojums -, bet ko mēs patiesībā zinām par šo renesanses laikmeta ģēniju, kas bija šis ambiciozais un dedzīgais cilvēks - šādu jautājumu uzdod filmas veidotāji un arī cenšas uz to atbildēt. Aptverot visus 89 mākslinieka dzīves gadus, filma Mikelandželo: mīlestība un nāve pēta viņa vētraino dzīvi, ceļojot cauri Eiropas muzeju zālēm, pa apbrīnojamajām kapelām un muzejiem Florencē, Romā un Vatikānā, cenšoties izprast šo harismātisko personu, viņa attiecības ar laikabiedriem un mākslas pasaulei atstāto mantojumu. Apkopojot ekspertu viedokļus un paša Mikelandželo teikto, filma atklāj noslēpumaino cilvēku, kā arī izsaka versiju, kāpēc viena no dižākajiem renesanses mākslinieka darbiem piemīt milzu spēks.

Uzreiz pēc Līgo svētkiem, 29. jūnijā, iespēja neklātienē apmeklēt Londonas Nacionālo galeriju un Rijksmuseum Amsterdamā, lai ieskatītos abu muzeju ekspozīcijās un detalizēti aplūkotu Rembranta van Reina (Rembrandt Harmenszoon van Rijn, 1606-1669) audeklus. Vēstījuma centrā ir Rembranta dzīves pēdējo gadu svarīgākie notikumi, jo tieši šis laika posms uzskatāms par spožāko viņa daiļradē. Šedevri, kurus mākslinieks radījis šajā periodā, pieskaitāmi pie viņa nozīmīgākajiem darbiem, turklāt katrs no tiem ir tik dziļš un patiess, ka palīdz mums izprast, kāds cilvēks un gleznotājs bijis Rembrants. Filmā aplūkoti visi svarīgākie izstādē redzamie mākslas darbi un intervēti īpaši uzaicināti viesi, tostarp kuratori un mākslas vēsturnieki. Daudzi uzskata Rembrantu par dižāko mākslinieku, kurš jebkad dzīvojis, un šī filma cenšas atklāt patiesību par leģendām apvīto vīru. Nozīmīgākos darbus komentēs kuratori un vadošie mākslas vēsturnieki, kuri tuvāk pastāstīs arī par gleznotāja mūža gājumu, it sevišķi par pēdējiem gadiem, kas tiek uzskatīti par auglīgākajiem autora daiļradē.

Noslēdzošais seanss notiks 6. jūlijā, kad filmā Meitene ar pērļu auskaru (Girl With A Pearl Earring) tiks pavērts skats uz Mauritshuis galerijas kolekciju Hāgā. Filmas autori centušies atklāt dažādus noslēpumus, kas saistīti ar šo mīklaino gleznu - Meitene ar pērļu auskaru - un tās radītāju Johannesu Vermēru (Johannes Vermeer, 1632-1675). Kas bija šī meitene? Kā tapis minētais portrets, un kāpēc tas tiek godāts? Lai rastu atbildes uz vairākiem jautājumiem, tiek analizēti arī citi meistardarbi, kas glabājas muzeja krājumā.