Kultūras ministrija (KM) pašlaik ir iezīmējusi trīs kultūras objektus, kurus varētu īstenot ar privātās partnerības atbalstu: akustisko koncertzāli Rīgā, Vāgnera namu un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM). Vistuvāk īstenošanai ir muzejs – to plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī.
Lai gan lēmums par privāto un publisko partnerību (PPP) pieņemts jau salīdzinoši sen, Latvijā tas nav ne reizi īstenots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Beidzot arī Latvijā šāda prakse būtu ieviešama tieši kultūras objektu celtniecībā, un iemesls tam - valstij šim mērķim nav naudas. KM ir pastiprināti pētījusi, kā un kur PPP būtu izmantojama, un izkristalizējušies ir trīs milzīgi objekti: akustiskā koncertzāle, Vāgnera nams un LLMM. Pēdējais gan īsti tam neatbilst, jo «patiesībā ir tīrs nesavtīga mecenātisma piemērs», skaidroja S. Voldiņš.
AB dambis un Kongresu nams
Akustiskā koncertzāle ir Valdības rīcības plāna 4. prioritāte: uzbūvējot to Rīgā, paredzēts noslēgt šo objektu izveides tīklu Latvijā. «Reģionos uzceltās tapušas salīdzinoši par lētu naudu, jo tas notika krīzes gados, kad būvniecības cenas ievērojami saruka. Patiesībā Latvijā visas trīs zāles kopā izmaksājušas tikpat, cik Polijā viena. Mūsdienās diez vai var cerēt uz tik mazu naudu,» atzina KM valsts sekretārs. Ministrija, domājot par Rīgas koncertzāli, esot izvērtējusi potenciāli izmantojamās ēkas. Viens no variantiem ir Kongresu nams, kura zāle varētu satilpināt 1300 skatītāju, taču tam ir liels mīnuss - tajā nevar rīkot akustiskās mūzikas koncertus, un tam nav palīgtelpu. Ja to pārbūvētu, piemērojot zāles vajadzībām, tas izmaksātu apmēram 50 miljonus eiro. Nav arī pārliecības, ka, ieguldot lielu naudu, rezultāts būtu izcils, teica KM valsts sekretārs.
Izskatīta arī iespēja reanimēt projektu uz AB dambja. Bet tad tam vajadzīgs pilns valsts budžeta finansējums. Jau 2010. gadā izmaksas sasniedza 90 miljonus eiro, un, visticamāk, šobrīd tās būtu vēl augstākas, jo dambja stāvoklis ir pasliktinājies, arī prasības būvniecībai ir kļuvušas vēl stingrākas.
ES projekts un PPP
Trešais variants ir - Eiropas Savienības finansējuma piesaiste degradēto teritoriju revitalizācijai (tie būtu apmēram 20 miljoni eiro, kas nav pietiekama summa), plus privātās investīcijas. Šādas teritorijas nosakot Rīgas dome, un tādu kopumā esot 12 līdz 13. Kopā ar ekspertiem izvērtētas labākās vietas, kā arī rīkotas diskusijas, lai apzinātu, vai uzņēmējiem ir interese ieguldīt šādā projektā, jo kopumā šāds klāsteris varētu izmaksāt apmēram 80 miljonus eiro. Atsaukušies divi potenciālie investori, kas attīsta Zaķusalas un Skanstes teritorijas. KM kopā ar Ekonomikas ministriju strādājot pie varianta, kur šī zāle būtu daļa no klāstera (konferenču centrs, viesnīca u.tml.). Tādi piemēri Eiropā esot - Belfāstā (izmaksas 29 miljoni eiro) un Malmē. Rezultātā Nacionālais simfoniskais orķestris iegūtu tiesības lietot telpas (īrētu) vai valsts pakāpeniski izpirktu koncertzāles daļu un iegūtu to savā īpašumā. KM esot par otro variantu, jo nebūtu jēgpilni vēl pēc 20 un 30 gadiem turpināt maksāt par īri. Jebkurā gadījumā, kādu modeli KM izvēlēsies, noteikšot publiskais iepirkums. S. Voldiņš atzina, ka tas ir ļoti sarežģīts modelis, jo ir ES nosacījumi un arī PPP.
Vāgnera nams lēnām grūst
Otrs objekts ir Vāgnera nams (celts 1782. gadā), kas jau kopš 2006. gada netiek izmantots, kad no tā izvācās Latvijas koncertdirekcija (šobrīd Latvijas koncerti). Ēka ir nodota Valsts nekustamajiem īpašumiem un Finanšu ministrijai (FM) un tiek minimāli apsaimniekota. Salīdzinot ar koncertzāli, šeit ir tikts soli uz priekšu, jo ir veikts tehniski ekonomiskais pamatojums. Neesot bijis nekāds pārsteigums, atklājot, ka tad, ja vēl tikpat ilgi netiks nekas darīts, pēc kāda laika Rīgā būs par vienu graustu vairāk, uzsvēra S. Voldiņš. Ēkai jāveic pamatu nostiprināšana, jumta, fasādes un konstrukciju atjaunošana. Attiecībā uz saturu: ēkā varētu atrasties divas zāles - katra ar 400 sēdvietām - un muzejs, kura fokuss būtu Riharda Vāgnera darbība. Ēkas būvniecība un projekts izmaksātu 18,8 miljonus eiro. Tam klāt jārēķina vēl citas izmaksas - gan valstij, gan privātajam investoram, kurš uzņemtos gan projektēt, gan būvēt (tas prasītu trīs gadus), gan uzturēt tā darbību zināmu laiku, kamēr valsts 27 gados izpērk šo objektu, gadā tam tērējot 1,12 miljonus eiro, akcentēja S. Voldiņš.
Vāgnera biedrība un projekts
Rīgas Riharda Vāgnera biedrības, kas izveidota 2014. gadā, valdes priekšsēdētājs Māris Gailis uzskata, ka PPP ir labs veids, kā šo vietu atjaunot. Kapitālieguldījumus segtu valsts, bet uzturēšanas izdevumus jāspēj segt uzņēmējam ar ieņēmumiem no šā nama izmantošanas (restorāns, muzejs, nedaudz arī iznomājamas telpas). Nav jābaidās, ka namā varētu ierīkot viesnīcu, apartamentus vai spēļu zāli, jo valsts jebkurā mirklī var lauzt līgumu ar organizāciju, ja tā nepilda noteiktās funkcijas. Turklāt valsts sāk maksāt tad, kad māja ir pilnībā atjaunota un sākusi darboties. M. Gailis atzina, ka tas neiet ātri. Viņš cer, ka FM beidzot iekustēsies un varētu sākt reāli virzīt šo projektu jau šogad. FM skaidroja, ka izvērtēti aprēķini, bet vēl esot pietiekami nedaudz neskaidrību, kas gan ir atrisināms. Kad tas notiks, jautājumu virzīs uz Ministru kabinetu.
Muzejs - pēc četriem gadiem
Trešais objekts - Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, kura īstenošana ir LLMM fonda un citu privāto investoru rokās. Jau noticis arhitektūras metu konkurss, kurā uzvarēja Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radītais darbs. Ir izstrādāta arī muzeja stratēģija. Būvniecību plānots sākt nākamā gada vasarā un pabeigt 2021. gada 18. novembrī. «Tas ir unikāls projekts un pierāda, ka privātais investors var virzīt objektu uz priekšu daudz ātrāk nekā valsts vai pašvaldība,» rezumēja KM valsts sekretārs.
