Nepelnīti aizmirsto mālu Latvijas keramiķi atkal bīda saulītē, un, izrādās, izstāde Kolekcija / Latvijas starptautiskā keramikas biennāle izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa ir tikusi pamanīta. Apmeklētāju lielās intereses dēļ izstādes norises laiks ir pagarināts līdz 30. jūlijam, tādējādi ļaujot izbaudīt to, ko mākslinieki spējuši ieraudzīt mālā, porcelānā un citos materiālos – plastiskumu, mūsdienīgumu, arī māla atmiņu.
Mālu un porcelānu var stiept, pilināt, lipināt, locīt, dreijāt un ķibināt. Izstāde ļauj iepazīt ne tikai ierastus māla un porcelāna izmantošanas veidus, piemēram, traukus, bet arī sienas objektu un instalāciju klāstu. Mākslinieki ir eksperimentējuši un ar skatītāju veido dialogu, runājot metaforās, - par sāpīgiem vēstures notikumiem, patērētāju sabiedrības morāli.
Nozīmīgs notikums Baltijas mērogā
I Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles programmas centrālie pasākumi norisinājās 2016. gada jūlija vidū un tika oficiāli atklāti ar starptautiskā keramikas konkursa Martinsona balva izstādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centra telpās. Biennāle bija nozīmīgs notikums visā Baltijā pēdējo gadu desmitu laikā. Martinsona balvas izstādei tika saņemti 298 pieteikumi no 44 valstu māksliniekiem. Starptautiskā žūrija dalībai izstādē atlasīja 26 Latvijas mākslinieku un 110 ārvalstu mākslinieku darbus.
VIENS NO. Nīderlandes mākslinieces Helmī Brugmenas darbs Pamestais puika / Publicitātes foto: Ilze KUIŠELE
Mākslas darba pievienotā vērtība
Katram darbam ir unikāls stāsts, un, protams, būtu aizraujoši uzzināt ikvienu no tiem. Izstādē ļauta vaļa skatītāju iztēlei, bet urķīgākie interesenti var sameklēt biennālei veltīto katalogu. Tajā var gūt pilnīgāku ieskatu par to, kas noticis mākslinieku prātā un dvēselē un ko izveidojušas viņu rokas. Varbūt skatītājs ar to rezonē pavisam citādāk.
Rīgas mākslas telpā skatītājus sagaida starptautisku zelta apbalvojumu saņēmušās vācu mākslinieces Marijas Žozē Komello darbs Meitene zilā. Viņu iedvesmojusi Johannesa Verspronka glezna ar tādu pašu nosaukumu. Kā raksta biennāles kurators un viens no izstādes iekārtojuma autoriem Valentīns Petjko, glezna tapusi 1642. gadā, bet 1945. gadā, uzreiz pēc Otrā pasaules kara, meitenes portrets nonāca uz nīderlandiešu naudaszīmes. Joprojām nav zināms, kas bijusi portretā attēlotā meitene.
Nacionālo sudraba godalgu saņēma mākslinieces Ingūna Skuja un Melisa Bradena par keramiķim Pēterim Martinsonam veltīto memoriālo vāzi. Mākslinieces savus pasaules slavu ieguvušos darbus rada nelielā darbnīciņā un sapņo par darbnīcas izbūvi. Mākslinieces ir saņēmušas prestižo Īrijas Galvejas Nacionālās universitātes Keramikas izglītības balvu, kuru ik gadu piešķir kādam no pasaulē slaveniem māksliniekiem.
Indijas mākslinieks Rejazs Badarudins veidoja instalāciju Māksla | Amatniecība. Skaties un redzi, cik tradicionāli latviskas krāsas un priekšmeti nelielajos māla plauktiņos, vien, izlasot autora vārdu, kļūst skaidrs, ka - nē, tas nav vietējais mākslinieks! Viņš ir atzinies, ka meklē veidus un iespaidus, kā mājas/piederības sajūta materializējas izteikti urbanizētā vidē. «Savā daiļradē es izmantoju no arhitektūras aizgūtas formas - no arhitektūras manā dzimtenē līdz arhitektūrai, kuru man bija iespēja vērot, ceļojot pa dažādām pasaules vietām,» saka mākslinieks.
Viņa dzimtenē tradicionāli uz virpas strādā vīrieši, taču darba procesā piedalās visa ģimene. Aizkadra stāsts ir par to, kā dzīvo cilvēki podnieku kolonijā Mumbajā. Pilsētas kvartālā Kumbharvadā mīt ap 800 podnieku ģimeņu, uz 99 gadiem iznomātās zemes nomas termiņš beidzās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Kāds būs podnieku kolonijas liktenis - atbildes nav.
Vairāk nekā 100
Izstāde notiek sadarbībā ar Daugavpils Māla mākslas centru un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Izstādē aplūkojami 118 autoru darbi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas, Izraēlas, Baltkrievijas, Luksemburgas, Čehijas, Polijas, Krievijas, Īrijas, Nīderlandes, Ukrainas, ASV, Austrālijas, Zviedrijas, Indijas, Ungārijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Dienvidkorejas, Slovēnijas, Japānas, Austrijas, Serbijas, Gruzijas, Beļģijas, Ēģiptes un Vācijas. Ekspozīciju veido darbi, ko dāvinājuši paši mākslinieki, kā arī mākslas darbi, kas Starptautisko keramikas simpoziju laikā tapuši tepat Latvijā - Daugavpilī. Izstādi papildina arī Latvijas izcilā keramikas vecmeistara Pētera Martinsona (1931-2013) darbu izlase.
