Francijas institūtam Latvijā – 20

JAU 20. «Francijas institūts Latvijā ir iestāde, kas domāta ikvienam, kuru interesē franču kultūra. Pieaugušie, bērni, studenti, uzņēmēji – jebkurš pie mums var atrast atbildes uz saviem jautājumiem, meklējumiem kultūrā, zinātnē, tūrismā un daudzās citās jomās,» uzsver Žils Bonviāls /Lauris Aizupietis/F64
  • JAU 20. «Francijas institūts Latvijā ir iestāde, kas domāta ikvienam, kuru interesē franču kultūra. Pieaugušie, bērni, studenti, uzņēmēji – jebkurš pie mums var atrast atbildes uz saviem jautājumiem, meklējumiem kultūrā, zinātnē, tūrismā un daudzās citās jomās,» uzsver Žils Bonviāls /Lauris Aizupietis/F64
1 / 1

Šogad aprit 20 gadu, kopš Latvijā izveidots Francijas institūts, un šai jubilejai par godu tas paplašinājis savu piedāvājumu klāstu, sarūpējis arī plašu kultūras pasākumu programmu. Sarunā ar Neatkarīgo Francijas institūta Latvijā direktors Žils Bonviāls par organizācijas aktuālajiem darbības virzieniem un rudens kultūras pasākumu programmas spilgtākajiem notikumiem, kā arī projektiem nākotnē.

- Sagaidot Francijas institūta Latvijā pastāvēšanas 20. gadadienu, protams, mēs domājām, kāda varētu būt mūsu darbības nākotnes stratēģija, lai mēs varētu piesaistīt jaunus interesentus, jaunus apmeklētājus. Patiesībā mēs pilnībā pārskatījām mūsu piedāvājumu un darba metodes.

Viens no mūsu organizācijas vispopulārākajiem produktiem ir franču valodas kursi. Mēs arī esam sarūpējuši plašu piedāvājumu, lai spētu apmierināt jebkuru interesentu. Turklāt gribu uzsvērt, ka franču valoda ir ceturtā populārākā svešvaloda skolās Latvijā ar tendenci pieaugt. Franču valodas zināšanas nozīmē tiešu piekļuvi bagātajai franču kultūrai, turklāt tā arī ir iespēja cilvēkiem būt mazliet atšķirīgiem, izcelties. Cilvēkiem ir visdažādākā motivācija, kāpēc viņi vēlas apgūt franču valodu - vieniem to vajag darbam, citiem - mācībām, citiem - tūrismam. Cilvēki vēlas runāt franču valodā, esam arī paplašinājuši savu piedāvājumu - turpmāk to varēs apgūt arī Jūrmalā, lai nebūtu jābrauc uz Rīgu, bet interesentiem no tālākām vietām mēs piedāvājam to apgūt tiešsaistē. Gribu uzsvērt, ka valodas apguve iespējama, ja tā var teikt, arī netradicionālās formās - radošās nodarbībās bērniem un pusaudžiem, pasaku pēcpusdienās, kino klubā, kulinārijas ateljē, iepazīstot un baudot vīnus, kas, protams, ir neatņemama franču kultūras sastāvdaļa.

Protams, institūts aktīvi piedalās pasākumos, kas savulaik aizsākušies Francijā, bet jau vairākus gadus notiek daudzviet pasaulē, piemēram, mūsdienu mākslas forums Baltās naktis, un šogad tas notiks pavisam drīz - 9. septembrī. Tomēr esam sarūpējuši arī jaunus projektus - rudenī daudzās vietās Latvijā norisināsies Digitālais novembris, kurā uzmanība būs pievērsta tieši digitālajai jomai, un šo pasākumu raksturojošie vārdi ir - domāt, radīt, (at)kodēt un spēlēt. Nākamā gada sākumā arī esam iecerējuši jaunu pasākumu Ideju nakts; šo pasākumu 2016. gadā aizsāka Francijas ārlietu ministrija, un galvenā doma ir - vēlā vakara pasākumā pulcēt interesentus, lai aprunātos par dažādām tēmām, īsi sakot - debašu nakts. Kā ierasts, martā jau tradicionāli norisinās frankofonās dienas, ko rīko frankofono valstu vēstniecības, kas ir pārstāvētas Latvijā, un parasti šajās dienās galvenais akcents ir likts uz franču valodu un franču kultūru. Vēl martā parasti notiek Francijas garšu nedēļa, un nākamgad tā notiks jau ceturto reizi. Gribu piebilst, ka šādi pasākumi notiek visā pasaulē un to centrā ir franču kulinārais mantojums, un tā cildināšanā aktīvi iesaistījušies ir Latvijas pavāri. Un tad jau seko Eiropas Muzeju nakts, kas arī, gribu uzsvērt, sācies Francijā. Protams, visi pieminētie lielie pasākumi un projekti ir mūsu uzmanības un darbības lokā, bet esam izveidojuši dažādus mazākus projektus - regulārus kino klubus, franču literatūrai veltītus pasākumus un citus.

- Cik daudz jūs zinājāt par Latviju pirms ierašanās šeit?

- Neko daudz, varētu pat teikt - neko. Teikšu tā - Francijā nav īpaši lielas skaidrības par Baltijas valstīm. Savulaik biju starptautiskā konferencē Viļņā, un, kad biju pavisam jauns, es biju brīvdienās Somijā, bet tā arī bija visa mana pieredze par šo reģionu.

Rīgā kopumā strādāšu četrus gadus, sāku strādāt pirms diviem gadiem, tātad - esmu tieši pusē. Pirms Rīgas es strādāju Honkongā, kas, protams, ir ļoti atšķirīga no Latvijas. Esmu priecīgs par iespēju strādāt Latvijā, kas gan ir maza valsts, bet tai ir ļoti interesanta kultūra.

Kad atbraucu strādāt uz Rīgu, es biju gluži kā bērns, kas atklāj sev jaunu vienu, un es, protams, to ar prieku izbaudīju.

- Kas bija jums pārsteidzošākais Latvijā?

- Ne tikai pārsteidza, bet mani ļoti iespaidoja tas, ka jūs saglabājat savu kultūru, rūpējaties par to cauri gadsimtiem caur savu valodu, dziesmām, tradicionālo kultūru. Man tas ir būtiski - redzēt, ka cilvēki saglabā savu kultūru, neraugoties uz dažādām invāzijām. Tomēr ideja - būt atšķirīgiem no citiem, būt ar savu kultūru un saglabāt to, neraugoties uz kariem un lielu valstu imperiālismu - man ir visbūtiskākais.

- Mēs dzīvojam ļoti atvērtā sabiedrībā, kurā nav īpašu šķēršļu ne pārvietoties, ne sazināties, ne iegūt informāciju. Kā jūs redzat Francijas institūta darbību tālākā nākotnē?

- Šis ir izaicinājumu laiks. Manas valsts nostāja - kultūras popularizēšana ir ļoti svarīga, vienlaikus arī saišu veidošana starp abām mūsu valstīm. Man šis darbs ir izaicinājums, jo daudzām valstīm ir mūsu organizācijai līdzīgas struktūras. Es domāju, ka franču kultūrai ir īpaša saite ar Latviju, ne velti saka - Rīga ir mazā Parīze, bet tā laikam saka arhitektūras dēļ, kas var radīt asociācijas ar Parīzi.

- Jūs arī sakāt, ka Rīga ir mazā Parīze?

- Protams, bet, ja vairums to saka arhitektūras dēļ, tad, manuprāt, galvenā līdzība ir tā, ka gan latvieši, gan franči mīl kultūru, abām tautām kultūra ir identitātes daļa, turklāt - nozīmīga daļa arī ikdienas dzīvē, ne tikai vārdos. Latvieši patiešām ir ieinteresēti kultūrā, daudz apmeklē muzejus, teātrus, koncertus, paši dzied un dejo, turklāt velta tam daudz laika, un tieši kultūra ir sava veida saikne ar pārējo pasauli, arī Franciju.

Starp citu, latviešu kultūra nav nemaz tik atšķirīga no franču kultūras, un to lieliski var redzēt, paraugoties pagātnē - mūsu valstīm nav bijusi kopīga vēsture, tomēr mums ir bijuši dažādi kontakti, savstarpējas ietekmes. Kā Francijas institūta Latvijā direktors es redzu izaicinājumu palīdzēt sekmēt jaunas saites un arī jaunajai paaudzei palīdzēt rosināt interesi par Franciju, franču kultūru, kā arī jaunajai franču paaudzei palīdzēt veidot saikni ar Latviju, lai viņi labāk saprastu šo zemi, valsti un tautu.

- Ko jūs atbildētu uz jautājumu - kas nepieciešams, lai cilvēki spētu saprasties?

- Mūsdienu pasaules sabiedrībā, manuprāt, galvenā problēma ir saiknes zaudēšana ar pagātni. Daudzās valstīs, jo īpaši tādās, kas pārdzīvojušas dažādus sabiedriskus satricinājumus vai karus, varam redzēt, ka jaunajai paaudzei zūd saikne ar pagātni, ar iepriekšējām paaudzēm, ar kultūras mantojumu. Īpaši svarīgi tas ir Eiropā, kas pārdzīvojusi briesmīgus karus un invāzijas. Es uzskatu, pat ja jaunā paaudze izmanto šī laika sniegtās iespējas pārvietoties pasaulē, ir ļoti būtiski, lai tai bagāžā būtu arī savas tautas, savas valsts pieredze un mantojums. Jo cilvēka identitāte ir sarežģīta... Piedzimstot cilvēks jau saņem mantojumā visu savas ģimenes un dzimtas pieredzi, kas, protams, jānodod tālāk, tieši tāpēc es uzskatu, ka ikvienam cilvēkam ir jābūt pieejai izglītībai un kultūrai. Jauniem cilvēkiem parasti ir lieli sapņi un plāni, viņiem gribas iepazīt pasauli, un, iespējams, tas nav labi valsts ekonomikai, ja jauni cilvēki brauc iepazīt pasauli, bet esmu pārliecināts, ka kādā dienā viņi atgriezīsies un tādējādi saglabās un tālāk nodos to, kas katrai paaudzei jānodod nākamajai.

- Vai jums ir savas mīļās vietas Latvijā?

- Tādu ir daudz. Man ļoti patīk kultūras mantojuma vietas, Rundāles pils, jūgendstila māju rajons Rīgā, kā arī vecpilsēta. Man mīļo pilsētu sarakstā noteikti ir Cēsis. Patiesībā Latvijā ir ļoti daudz vietu, kuras ir vērts un vajadzētu redzēt Latvijā, jo šī ir ļoti skaista zeme.

***

Francijas institūta Latvijā kultūras pasākumi rudenī

• No 10. septembra Lūznavas muižā keramiķes Annī Bušī izstāde. Annī Bušī apguvusi keramiķes prasmes Starptautiskajā keramikas apmācību centrā Njervā. Pēc Francijas institūta un Lūznavas muižas ielūguma māksliniece, kas dzīvo un strādā Berī novadā, vairākas nedēļas uzturējās Latgalē, veidoja darbus un iepazinās ar Latgales keramiķiem. Izstādē - darbi, kas tapuši šovasar Latgalē, kā arī Francijā. Viens no darbiem paliks kā mākslinieces dāvinājums Lūznavas muižai, tās parkam.

• 29. septembrī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra atklāšanas koncerts. Programmā Olivjē Mesiāna Turangalila, solists Rožē Miraro (klavieres), pie diriģenta pults Andris Poga. Olivjē Mesiāna Turangalila ir viens no grandiozākajiem simfoniskajiem darbiem mūzikas vēsturē, šī darba atskaņojumam vajadzīgs neikdienišķi liels skaits mūziķu, un partitūrā iekļauti arī Marteno viļņi - viens no pirmajiem elektroniskajiem mūzikas instrumentiem, izgudrots 1928. gadā.

• No 5. līdz 8. oktobrim kinoteātrī K. Suns notiks izcilās franču aktrises Katrīnas Denevas filmu cikls. Programmā iekļautas senāk tapušas, kā arī nesen veidotas filmas ar Katrīnas Denevas piedalīšanos - Šerbūras lietussargi (1964), Dzīve pilī (1966), Rošforas meitenes (1967), Ēzeļa āda (1970), Mežonis (1967), Mīļumiņi (2011), Viņa dodas projām (2013).

• 14., 15. un 16. oktobrī Liepājā, Rīgā un Madonā uzstāsies duets Lua, kurā muzicē Žans Marī Mašado (klavieres) un Didjē Itirsarī (akordeons). Programmā: kompozīcijas no šī gada februārī iznākušā abu mūziķu pirmā kopīgā mūzikas albuma.

• No 28. oktobra līdz 30. novembrim vairākās pilsētās Latvijā notiks Digitālais novembris. Šis projekts iecerēts kā neliels digitālā radošuma un inovāciju «retumu kabinets», kurā katrs var izmēģināt ko jaunu kopā ar draugiem. Šī pasākumu kopuma atslēgvārdi būs «spēle» un «domu apmaiņa».



Komentāri [0]

 

Kultūra Vairāk >

Kaut kas traks!