Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Kultūra

VĒRTĪGI: Ceļvedis Muzeju naktī

AMETISTI LAVĀ. Vecākās mineroloģes Sanitas Lielbārdes demonstrētais dabas brīnums pirmo reizi Latvijā būs apskatāms Muzeju naktī Dabas muzejā © F64

Lai gan dažs lasītājs teiks – jā, jā, mēs visu zinām, Muzeju nakts priekšvakarā laiks atgādināt dažas patiesības par šī masu pasākuma baudīšanu, lai sestdiena, 19. maijs, būtu izdevusies.

Brīva izvēle

Nav noteikumu, uz kurieni obligāti būtu jāiet. Tomēr ir daži noteikumi, ko vajadzētu ievērot, lai justos ērti un droši. Pirmām kārtām pavasaris ir silts, gaisā smaržo ne vien ceriņziedi, bet arī dīc visādi mazi asinssūcēji. Izvēlieties apģērbu un apavus tā, lai ne vien būtu silti un ērti, bet arī tā, lai jūs nesakostu odi un, īpaši tos, kas dosies ārpus Rīgas, neapskādētu mazie riebīgie draņķīši - ērces. Muzeju nakts programma šogad piedāvā gan zaļumballes, gan brīvdabas koncertus, gan braucienus ar bānīti purvā. Atstāt veselo saprātu mājās nevajadzētu.

Muzeju naktī te būs ekskluzīva iespēja ielūkoties vēl topošajā Dabas muzeja ekspozīcijā Mineraloģija, kura oficiāli durvis vērs tikai 22. maijā.

Drošība

Latvijas muzeji šajā ziņā vēl ir kā nevainīgas jaunkundzes - neesam pieraduši, ka, ieejot muzejā, jāiet cauri pārbaudei gluži kā lidostā, kā tas ir Maskavā, Romā vai Parīzē. Tomēr paskatieties uzmanīgi Muzeju nakts programmu, kādi ir noteikumi vienai vai otrai apmeklējuma vietai! Rīgas pils prezidenta rezidencē, ko nu tiešām būtu vērts redzēt, ar milzu paunām jūs iekšā neviens nelaidīs. Un pamatoti. Turklāt šī nav vienīgā vieta, kur nevajadzētu iet vakara pastaigā ar milzu tepiķi.

Atcerieties, ka drūzmā pa gabalu ir jāturas no mugursomaiņiem. Šī homo sapiens suga tajās pārnēsā visu savu iedzīvi, pannas un foto objektīvus ieskaitot. Situācijas, kad šaurā bezizejā kādu lepni apdzen mugursomainis, iebelžot jums ar savu nesamo pa seju, ir diezgan reālas. Ar likumu aizliegt mugursomas nevar, bet varbūt derētu gan.

Lietus gadījumā publisku pasākumu apmeklētājiem labi noder lietusmētelīši. Savukārt lietussarga ribas var apdraudēt jūsu vai apkārtējo cilvēku acis. Neaizmirstiet uzlādēt mobilo tālruni, paņemt naudiņu un noinstruēt bērnus, ka darīt, ja gadās nomaldīties. Un vēl, ja gribat piedzerties, tam nav domāti muzeji, lai to izdarītu, ejiet uz bāru vai sēdiet mājās.

Kurp iet

Te nu īpašu recepšu nav, tomēr būtu jocīgi pusi vakara mīcīties milzu rindās pie LNMM vai Rīgas biržas. Šos muzejus daudz ērtāk apskatīt muzeju darba laikā. Drūzma noteikti būs mazāka. Pievērsiet uzmanību vietām, ko ikdienā varbūt nemaz nevar apskatīt vai neesat domājuši to darīt. Rīdziniekiem, kas no tā neko nesaprot, varbūt ir vērts doties uz The Bunker, sovjetu laiku civilās aizsardzības izstādi, kas apvienota ar padomju bumbu patvertnes apmeklējumu (Andrejostas iela 29, k 3). Tiem, kas universitātē lekcijās pilnā nopietnībā bija spiesti rēķināt, cik cilvēku ies bojā, ja uz VEF rūpnīcas uzmetīs 10 kilotonnu atombumbu, droši vien tas nebūs saistoši.

Savukārt tiem, kam apnicis ikgadējais Muzeju nakts muzeju maratons, varbūt ir vērts izvēlēties kaut ko vienu, braucot ārā no Rīgas. Paskatieties, kas notiek jūsu dzimtajā pusē! Programma atrodama www.muzejunakts.lv. Ir tāds teiciens - septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. To var attiecināt arī uz jūsu izvēli Muzeju naktī, bet tomēr, ja gribat redzēt ko līdz šim neredzētu - tad gan obligāti nāksies doties uz Dabas muzeju.

Ekskluzīva iespēja

Muzeju naktī te būs ekskluzīva iespēja ielūkoties vēl topošajā Dabas muzeja ekspozīcijā Mineraloģija, kura oficiāli durvis vērs tikai 22. maijā.

Lai gan Latvijā dārgakmeņu jeb, kā to dēvē ģeologi, minerālu ir maz, vien aptuveni 15, taču pasaulē to ir ap 3000, bet kopā ar paveidiem teju divtik vairāk. Tiesa, izstādē redzama tikai neliela daļa šo krāšņo dabas brīnumu, bet tās ierīkotāji atklājuši dažādas to šķautnes un izmantojumus - ne tikai kā rotas, bet arī sadzīvē un zinātnē noderīgas lietas. Ekspozīcijas veidošanā izmantotas ģeoloģijas nodaļas pamatkrājuma mineraloģiskās kolekcijas - arī daļa no vēsturiskās Nikolaja Himzeļa (Nikolaus von Himsel) kolekcijas, kas vienlaikus ir arī Rīgas Dabas pētnieku biedrības minerālu kolekcijas daļa un ir uzskatāma par Latvijas Dabas muzeja priekšteci. Taču liela daļa ekspozīcijas priekšmetu ir iegādāti par dažādu projektu, tostarp Kultūrkapitāla fonda, piešķirtajiem līdzekļiem. Viens no pēdējiem - zelta tīrradnis, neliels, bet dārgs muzeja ieguvums. Tāpat daudziem būs pārsteigums redzēt, ko sevī var slēpt neizskatīgs vulkāniskas izcelsmes veidojums, kas atceļojis uz Latviju no Brazīlijas atradnēm. Pārzāģēts uz pusēm, tas iekšpusē atklājis brīnumainu ametistu mežģīnes. Bagātīgajām atradnēm var pateikties par to, ka šis dārgakmens šobrīd ir pieejams par pircējiem ļoti draudzīgām cenām. Dabas muzejā atklāsiet vēl daudz brīnumainu lietu, ko mums sagādājusi Dabas māte un Dabas muzeja speciālisti.