No šodienas līdz 12. jūnijam Rīgā notiks ikgadējais starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls Laiks dejot, kas ir vērienīgākais laikmetīgās dejas notikums Latvijā.
Kā katru gadu, arī šajā reizē festivālā savus jaunākos darbus rādīs gan Latvijas horeogrāfi un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) laikmetīgās dejas mākslas studenti, gan ārvalstu mākslinieki.
Īpaša uzmanība šā gada festivālā tiks pievērsta horeogrāfiem, dejotājiem un performances māksliniekiem vecumā ap vai virs 50 gadiem. Festivāla daudzveidīgās norises - izrādes, meistarklases, improvizācijas džemsesija un lekcija - diskusija - mudinās domāt par to, ko dejas mākslinieki pēc 50 sniedz skatītājiem un jaunajai dejotāju paaudzei.
Festivāla izrādes notiks dažādās vietās - LKA Zirgu pastā, Rīgas Doma dārzā, deju studijas Dzirnas telpās, kā arī peldošajā galerijā Noass.
Pirmo reizi Latvijā viesosies Norvēģijas apvienība Haugen Produksjoner, kas izrādē - instalācijā Izelpa (11. jūnijā Dzirnu telpās) ar zinātnisku prozu, deju un inovatīvām elektroniskām skaņām aicinās skatītājus ienākt lielā uzpūstā plaušā, kur mākslinieki un apmeklētāji kļūst par vienu veselu un var dalīt neredzamo gaisu kā fizisku un tveramu mediju. Izrādes - instalācijas scenogrāfs ir starptautiski atzītais beļģu mākslinieks Lorenss Malstafs.
Laikmetīgās dejas cienītājus gaida arī iepazīšanās ar Helēnu Katalu (Francija), kura izrādē Pelēkbalts (11. jūnijā Zirgu pastā) caur mūziku, videodokumentiem, fotogrāfijām un ķermeņa pieredzi izdejos savu satikšanos ar Āfriku, radot jūtīgu un spēcīgu mūžam skrienošās sievietes portretu.
Dejas mākslinieks Benno Vorhams (Nīderlande/Zviedrija) sadarbībā ar vizuālo mākslinieku Abdalu Omari (Sīrija/Beļģija) piedāvās dokumentālo izrādi Vice Versa (9. jūnijā Zirgu pastā), kas saista ar neparasto, poētisko veidu, kādā autori runā par kara ietekmi uz cilvēku un jo īpaši bērnu dzīvi un pieredzi. Izrādes autori tic, ka gan deja, gan vizuālā māksla ar poētikas un iztēles palīdzību spēj runāt par pasauli, kurā dzīvojam, vienlaikus neieslīgstot pārmērīgā burtiskumā un radot skatītājiem telpu pārdomām.
Pīters Terezakiss, Alisona Grīna (ASV) un Ilze Zīriņa (Latvija) kopā ar Latvijas dejas māksliniekiem veidos gaismas instalāciju - improvizācijas izrādi Sirds Ritmi Gaisma (9. jūnijā Rīgas Doma dārzā), kuras saturs izrietēs no konkrētās vides.
Skatītājiem būs iespēja arī piedzīvot pārsteidzošu krievu klasiskās literatūras un mūzikas interpretāciju izrādē Annas Kareņinas sapņi un asaras (12. jūnijā Noasā), ko veidojis pieredzējušais krievu izcelsmes mākslinieks Oļegs Suļimenko un jaunā austriešu horeogrāfe Jasmīna Hofere. Izrāde ir muzikāls ceļojums pa Annas Kareņinas sapņiem, kas saduras ar Dostojevski, Čaikovski un Bulgakovu. Par to, ko Ļevs Tolstojs neuzrakstīja, bet Anna Kareņina nosapņoja.
Ķīnietis Cai Rans Rens Kvings savu laikmetīgās dejas izrādi Pelni un sniegs (9. jūnijā Rīgas Doma dārzā) radījis īpaši Latvijas dejotājiem, atrodoties šeit rezidences programmā.
Latvijas publikai jau pazīstama ir arī kipriete Suzana Fjala, kuru interesē dialogs starp laikmetīgo deju un citām mākslas nozarēm un kura pēta jēdziena laikmetīgs nozīmi mūsdienu mākslā. Viņas veidotu horeogrāfiju šoreiz būs iespēja novērtēt izrādē apkopojot atsauces - kļūme (10. jūnijā Zirgu pastā).
Latvijas horeogrāfus šogad festivālā pārstāvēs Jānis Putniņš un Eva Kronberga ar izrādi Tie (9. jūnijā Rīgas Doma dārzā, dejo: LKA Laikmetīgās dejas programmas studenti) un Agate Bankava ar Slikta (10. jūnijā Zirgu pastā, dejo: Ramona Galkina, Andris Kačanovskis, Anna Novikova, Arnis Siliņš un Olga Žitluhina).
Festivāls Laiks dejot tika aizsākts 1998. gadā kā Latvijas horeogrāfu laikmetīgās dejas izrāžu vakari. Gadu gaitā tas ir attīstījies par starptautisku festivālu un raisa plašu interesi laikmetīgās dejas profesionāļu un interesentu vidū arī ārpus Latvijas.
