Pētījums: Zemākā labsajūta novērojama starp bezdarbniekiem un pensionāriem
 
©f64

Vairāk nekā 100 pasaules valstīs jūnija otrajā sestdienā tiek atzīmēta Starptautiskā labsajūtas diena (Global Wellness Day). Šogad Labsajūtas diena būs 9.jūnijā, tāpēc pētījumu kompānija Kantar TNS īsi pirms tās veica aptauju par Latvijas iedzīvotāju labsajūtu un to veicinošiem faktoriem.

Kantar TNS jūnija sākumā veiktā aptaujā atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem savu fizisko un emocionālo labsajūtas līmeni vērtē ar vidēji 6,3 punktiem 10 punktu skalā.

Salīdzinoši augstāk (ar vidēji 6,9 punktiem) savu fizisko un emocionālo labsajūtas līmeni novērtē uzņēmēji, kā arī cilvēki ar augstiem ienākumiem - lielākiem par 1000 eiro mēnesī (vidēji 6,8 punkti). Savukārt zemāku savas labsajūtas vērtējumu sniedz bezdarbnieki (5,5 punkti) un pensionāri (4,7 punkti).

Ceturtajai daļai (24%) aptaujāto iedzīvotāju vislielāko labsajūtu sniedz atpūta, ietverot iespēju izgulēties, atpūsties dabā vai kopā ar ģimeni, bērniem, draugiem, kā arī labi pavadīt brīvdienas vai kā citādi baudīt atpūtu.

Nākamais biežāk minētais labsajūtu veicinošais faktors ir ģimene (18%) - būšana kopā ar ģimeni, bērniem vai mazbērniem. Jāatzīmē, ka gan būšana kopā ar ģimeni, gan atpūta kā labsajūtas veicinātājas biežāk ir atzīmētas jauniešu vecumā līdz 30 gadiem atbildēs.

Tam cieši seko tāds labsajūtu veicinošais faktors kā emocionālais līdzsvars (17%). Ar emocionālo līdzsvaru mūsu iedzīvotāji ir domājuši mieru, klusumu, saticību ģimenē, stabilitāti, pārliecību par sevi un rītdienu, sirdsmieru, iekšējo harmoniju, arī mīlestību un otrās pusītes esamību.

Desmitajai daļai iedzīvotāju (11%) veselība sniedz vislielāko labsajūtu, un salīdzinoši biežāk tās ir sievietes, kā arī pensionāri. Vēl desmitajai daļai iedzīvotāju (10%) labklājība ir viņu labsajūtas pamatā. Ar labklājību aptaujātie iedzīvotāji domā ne tikai ģimenes vai personisko labklājību, bet arī finanšu stabilitāti un panākumus.

Mazāk nekā desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju labsajūtu sniedz fiziskās aktivitātes (7%), to skaitā sportošana.

Lai arī latvieši ir izslavēti ar savu strādīgumu, pētījuma dati rāda, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju viņu fiziskās un emocionālās labsajūtas pamatā ir darbs. Tātad drīzāk šeit var runāt par saukli “strādā smagi, atpūties labi”, jo iedzīvotāji atpūtu kā labsajūtas veicinātāju ir atzīmējuši piecas reizes vairāk nekā darbu. Turklāt zīmīgi, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas divreiz biežāk nekā visi aptaujātie iedzīvotāji atzinuši, ka darbs sniedz viņiem vislielāko labsajūtu - acīmredzot, viņi ir atraduši tādu nodarbošanos, kas sniedz viņiem lielu gandarījumu.

Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar TNS laikā no 2018. gada 5. līdz 7. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 816 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Kantar TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar TNS strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.