Iļģi izdancos jubilejas svinības

MĒĢINĀJUMĀ. «Nedēļu pirms koncerta mūziķu mēģinājums ilga sešas stundas, taču Spēlēju, dancoju mēģinājums krietni iespaidīgāks – kad ieradāmies noskatīties rezultātu, bērni un jaunieši no Dzirnām un Vektora bija dejojuši jau astoņas stundas! Un kas par sparu un jaudu! Ne miņas no noguruma. Gribas domāt, ka mūsu mūzika dejotājus tiešām iedvesmo,» stāsta grupas Iļģi dibinātāja Ilga Reizniece /Foto: Rūdolfs LIEPIŅŠ
  • MĒĢINĀJUMĀ. «Nedēļu pirms koncerta mūziķu mēģinājums ilga sešas stundas, taču Spēlēju, dancoju mēģinājums krietni iespaidīgāks – kad ieradāmies noskatīties rezultātu, bērni un jaunieši no Dzirnām un Vektora bija dejojuši jau astoņas stundas! Un kas par sparu un jaudu! Ne miņas no noguruma. Gribas domāt, ka mūsu mūzika dejotājus tiešām iedvesmo,» stāsta grupas Iļģi dibinātāja Ilga Reizniece /Foto: Rūdolfs LIEPIŅŠ
1 / 1

Šo svētdien, 14. maijā, ar lielkoncertu Arēnā Rīga savu 35 gadu jubileju atzīmēs grupa Iļģi. Šoreiz svinības noritēs visai neierastā formā.

Šoreiz spēlēs dzīvajā

Populārās postfolkloras apvienības Iļģi jubilejas lielkoncerts Spēlēju. Dancoju. Dejoju iecerēts kā iespaidīgs uzvedums, kurā mūziķi sastrādāsies ar labākajiem visu paaudžu latvju deju kolektīviem (ja precīzi, tad 21) - kopskaitā vairāk nekā 1000 dejotājiem. Atskats uz radošo sadarbību ar horeogrāfiem notiks divās daļās: pirmajā daļā tiks izdejoti divi desmiti deju režisores Ingas Tropas un horeogrāfa Jāņa Purviņa vadībā, savukārt otrajā būs skatāma daļa no deju lieluzveduma, Iļģu opusa ar Raiņa dzeju Spēlēju, dancoju, ko horeogrāfa Agra Daņiļeviča vadībā izdejos deju grupa Dzirnas un TDA Vektors. «Savā ilgajā radošajā mūžā ik pa pieciem gadiem paši saviem spēkiem un ar draugu atbalstu esam rīkojuši lielākus koncertus, taču šoreiz tas nebūs vienkārši koncerts. Mūsu mūzika tiks pilnībā izdejota. Turklāt mēs šoreiz spēlēsim dzīvajā, lai cik grūti un brīžam pat neiespējami tas liktos, nevis kā ierasts Deju svētkos, kad skan fonogrammas,» palepojas Iļģu līdere Ilga Reizniece. «Tā gribam pateikties horeogrāfiem, kurus dažādos laikos ir uzrunājusi un iedvesmojusi mūsu mūzika. Ir ieguldīts liels darbs, apzinot visas dejas, kas veidotas ar Iļģu mūziku. Tas nebija viegls uzdevums, kopskaitā saskaitījām vismaz 70 ar grupas dziesmām radītas horeogrāfijas. Līdz ar to varam apgalvot, ka Iļģi ir grupa, kuras mūzika visbiežāk iedvesmojusi jaundeju radīšanas procesu Latvijā.»

VĒSTURISKS FOTO.Iļģukoncerts Dzegužkalnā 1987. gadā. No kreisās: Zane Šmite, Irēna Matisone, Ilga Reizniece, Guntars Gabranovs un Māris Muktupāvels / Foto: no Iļģuprivātā arhīva

Kā radās ideja par šāda neparasta jubilejas pasākuma rīkošanu? «Laikam pirmais impulss nāca no mana vecākā dēla Dīva (pazīstamais TV žurnālists Dīvs Reiznieks, pērn vadīja raidījumu Uzvelc tautastērpu! - aut.), kurš salīdzinoši nesen sāka dejot TDA. Viņam bija liels pārsteigums, cik daudz deju veidotas ar mūsu mūziku, kā arī tas, ka daudzi jaunie dejotāji nemaz nezina, ka tām skaistajām dejām apakšā ir Iļģu mūzika. Ar to es jau biju saskārusies arī toreiz, kad Agris Daņilevičs veidoja deju lieluzvedumu Spēlēju, dancoju skolēnu Deju svētkiem, un daudzi jaunieši atzinās, ka līdz tam nav tādus Iļģus zinājuši,» stāsta Ilga.

Ducis uz skatuves

Iespējamā lielkoncerta skaņu materiāla apzināšana tiešām nav sekmējusies viegli. «Pirms dažiem gadiem sāku apzināt un vākt kopā horeogrāfijas, kas veidotas ar mūsu mūziku. Tas nebija viegls process, un to pabeigt nevarēs nekad, jo daudzi horeogrāfi veido dejas savu ansambļu vajadzībām, turklāt liek tām savus nosaukumus, tā ka par to eksistenci var uzzināt, tikai apmeklējot konkrēto kultūras namu, kurā ansamblis darbojas. Taču šī ideja mums visiem iepatikās - vienkopus redzēt mūsu labākās dziesmas, kas pārtapušas dejās. Tā teikt - redzēt mūsu dziesmu otro dzīvi,» stāsta Ilga Reizniece. Arī repertuāra pielāgošana koncertprogrammai prasījusi krietnu laiku. «No vienas puses - gribējām tajā redzēt dziesmas, ko mums gribas spēlēt, no otras - dejas, kuras par labākajām atzīst horeogrāfi. Pirmajā daļā galvenā teikšana ir Jānim Purviņam. Spēlēsim vairākas dziesmas, kuras koncertos nekad neesam atskaņojuši - tās savulaik ierakstītas speciāli Deju svētkiem, un nu ar pārsteigumu secinām, cik labi skan dzīvajā. Otrā daļa - Agra Daņiļeviča rokās. Arī te rūpīgi saskaņojām, kurus fragmentus no Spēlēju, dancoju izpildīsim. Tā kā saviem spēkiem visu nospēlēt un izdziedāt nevaram, mums talkā nāks mūziķi un dziedātājas. Ne visu laiku, bet kopā uz skatuves mēs būsim divpadsmit.»

Mēģinājumi notikuši visai saspringti - dejotāji trenējās atsevišķās grupās un kopīgi dažnedažādās vietās Rīgā un citviet, savukārt mūziķi teju katru dienu kopīgi muzicēja Kinostudijas telpās. «Ar visiem pirmās daļas dejotājiem tiksimies mēģinājumos dienu pirms koncerta. Zinām, cik cītīgi un atbildīgi visi gatavojas. Mēs arī. Visi darbi atlikti sāņus, arī ģimenēm jābūt saprotošām. Mēģinām gandrīz katru dienu. Tiekamies ar mūsu viesmūziķiem un viesdziedātājām. Lielu daļu laika aizņem tehnisku jautājumu risināšana. Tieši tehniskajā ziņā tik sarežģīts uzdevums Iļģu ilgajā mūžā ir pirmoreiz. Taču esam pārliecināti, ka arī koncerts būs vienreizējs, nebijis un neatkārtojams,» emocijas raksturo Ilga Reizniece.

Īpašs stāsts ir par uzveduma otro daļu Spēlēju, dancoju - šis iestudējums 2005. gadā tika veidots Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem. «Esmu priecīgs un pagodināts ar Dzirnu un Vektora dejotājiem veidot šo jubilejas koncerta daļu,» priecājas Agris Daņiļevičs. «Ir patīkami, ka pirms divpadsmit gadiem veidotā kompozīcija izcilajiem, prasīgajiem un talantīgajiem Iļģu muzikantiem ir palikusi labā atmiņā, un vēl lielāks prieks par to, ka savu 35 gadu veikuma jubilejas koncertu viņi vēlas noslēgt tieši ar Spēlēju, dancoju. Arī es šo darbu esmu ielicis savu labāko un spilgtāko piedzīvojumu glabātavā. Mēs pacentīsimies parādīt neaizmirstamākos un spilgtākos vecās horeogrāfijas momentus un papildināsim tos ar šā brīža skatījumu. Šī ir reize, kad atkal varam pārdzīvot toreiz gūtās emocijas.»

Punktu likt negrasās

Tiesa, faktoloģiski precīzi Iļģiem gan būtu šogad svinēt nevis 35., bet gan 36. dzimšanas dienu - ja oficiālie biogrāfiskie dati nemelo, tad par šīs apvienības īsto dzimšanas dienu uzskatāms 1981. gada 21. aprīlis. Tolaik pavasarī Iļģuciema kultūras nama vadība uzaicinājusi nesen konservatoriju beigušo vijolnieci Ilgu Reiznieci, kas tajā laikā darbojās arī folkloras kopā Skandinieki un Bīziteri, izveidot namā folkloras ansambli. Jau 35 gadus šajā apvienībā ir otrs ilggadējākais Iļģu dalībnieks Māris Muktupāvels, pārējais pamatsastāvs ir Gatis Gaujenieks, Egons Kronbergs un Mārtiņš Linde. No padomju varas modrās acs rūpīgi uzraudzīts, tipiskais folkloras ansamblis Iļģi pamazām pārvērtās par world music jeb tā sauktās postfolkloras grupu, kas ir pieprasīta un atzinīgi vērtēta visā pasaulē, sākot no Amerikas līdz pat Austrālijai. Šobrīd grupas oficiālajā diskogrāfijā ir padsmit dažādu izdevumu, savukārt uzskaitīt nospēlētos koncertus laikam neņemtos neviens.

Savos 35 gados gan Iļģi punktu likt vēl nebūt negrasās. «Tuvākie plāni - pēc koncerta drusku atvilksim elpu. Tik blīvs mēģinājumu grafiks kā šajos mēnešos mums nav bijis nekad,» atzīst Ilga Reizniece. «Tad jau klāt jūnijs, Jāņu ieskandināšana, un tūliņ pēc tam dosimies uz latviešu Dziesmu svētkiem Amerikā, Baltimorā. Bet, ja tu prasi par radošo virzību un iecerēm, tad - tādas, protams, ir, taču par tām pāragri runāt. Šajā ziņā esmu mazliet māņticīga. Tā kā pirms nepilna pusgada iznāca mūsu jaunākais albums Tur, kur mīti, tad mums nav steigas, taču no darbiem brīvajā laikā turpināsim savu kopīgo ceļu mūzikā.».



Komentāri [0]

 

Mūzika Vairāk >

Kaut kas traks!