Muzikoloģe Karina Bērziņa aicina uz 23. Starptautisko senās mūzikas festivālu

KARINA BĒRZIŅA: «Latvijā koncertos pieaugušo auditorijai ir ārkārtīgi jauna publika. Esmu apmeklējusi klasiskās mūzikas koncertus daudzviet Eiropā un varu apgalvot, ka daudzās valstīs tos apmeklē publika cienījamā vecumā, tur pārsvarā zālē redz sirmas galvas... Mūsu publika ir līdz gadiem 50. Uzskatu, ka nu jau mēs varam plūkt augļus tam, ko esam darījuši gadu desmitiem – izglītojuši un izaudzinājuši sev publiku.» /F64
  • KARINA BĒRZIŅA: «Latvijā koncertos pieaugušo auditorijai ir ārkārtīgi jauna publika. Esmu apmeklējusi klasiskās mūzikas koncertus daudzviet Eiropā un varu apgalvot, ka daudzās valstīs tos apmeklē publika cienījamā vecumā, tur pārsvarā zālē redz sirmas galvas... Mūsu publika ir līdz gadiem 50. Uzskatu, ka nu jau mēs varam plūkt augļus tam, ko esam darījuši gadu desmitiem – izglītojuši un izaudzinājuši sev publiku.» /F64
1 / 1

«Senajā mūzikā nav milzu drāmas, tajā ir tikai miers un harmonija. Protams, nosacīts miers, jo mūzikā ir gan minors, gan mažors, gan skumjas, gan prieks, bet vienalga tā ir harmonizējoša mūzika,» ir pārliecināta Latvijas koncertu izglītības programmu vadītāja Karina Bērziņa un aicina uz 23. Starptautisko senās mūzikas festivālu, kas no 6. līdz 8. jūlijam notiks Rīgā un Rundālē.

Ceturtdien, 6. jūlijā, ar lielākā Itālijas baroka mūzikas ansambļa Coin du Roi koncertu tiks atklāts 23. Starptautiskais senās mūzikas festivāls. Latvijas publika šo unikālo orķestri, kurā apvienojušies gados jauni un enerģijas pilni senās mūzikas speciālisti, iepazina jau pērn. Šogad senās mūzikas festivālā Coin du Roi atgriežas jau ar trim atšķirīgām programmām. Visās no tām pie diriģenta pults būs Kristians Fratima, kas slavu iemantoja kā brīnumbērns un vijolspēles virtuozs. 23. Starptautiskais senās mūzikas festivāls šogad notiks no 6. līdz 8. jūlijam. Koncertos Rīgā un Rundālē klausītājus priecēs itāļu baroka ansamblis Artemandoline, baroka orķestris Collegium Musicum Riga, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris, solisti - Elīna Šimkus, Sergejs Jēgers. Koncertos skanēs Klaudio Monteverdi, Georga Frīdriha Hendeļa, Antonio Vivaldi un citu komponistu meistardarbi. Festivāla īpašais notikums - Henrija Pērsela operas Didona un Enejs atskaņojums.

Kā ikkatru gadu, arī šoreiz festivālā būs pasākumi bērniem, kas tradicionāli tiek rīkoti festivāla noslēguma dienā Rundāles pilī. Šogad bērniem domāto pasākumu centrālais notikums būs muzikāls uzvedums Brīnišķā pērle, kas veidots pēc spāņu tautas pasakas motīviem. Stāsta notikumus pavadīs spāņu komponistu Sevastjana Durona, Gaspara Sansa, Alonso Mudarras un Huana del Ensinas mūzika. Uzvedumā piedalīsies soprāns Marlēna Keine, tenors Mihails Čuļpajevs, baritons Rihards Millers, dejotāji Egija Abaroviča un Reinis Rešetins, senās mūzikas ansamblis Lāsmas MelderesŠestakovas vadībā un cirka studijas Jaunība dalībnieki. Koncertu vadīs Karina Bērziņa. Pusotru stundu pirms koncerta teltī pie Rundāles pils ieejas mazie klausītāji tiks aicināti iesaistīties radošajās darbnīcās. Mākslinieces Initas Šteinbergas vadībā bērni veidos krāšņu rozes ziedu, kurā katrs varēs atrast apslēpto brīnišķo pērli. Ar šo ziedu bērni varēs doties uz koncertuzvedumu.

Harmonijas meklēšana

«Bērniem ļoti svarīgs ir skaistums un harmonija, un senā mūzika ar to ir pārpārēm pilna. Senā mūzika nav nišas produkts kādai izmeklētai sabiedrības daļai, to apliecina bērnu koncerti, kuri līdz šim bijuši pārpildīti. Patiešām,» saka Latvijas koncertu izglītības programmu vadītāja Karina Bērziņa. Jau daudzus gadus šī festivāla ietvaros viņa veido pasākumus bērniem, tie notikuši gan Rundāles pils Zaļajā teātrī, gan Zelta zālē, bet jau daudzus gadus tie konsekventi notiek Baltajā zālē. «Kad bērns ar mammu un tēti ieiet Baltajā zālē, viņš uzreiz jūtas citādāk. Man šķiet, ka pils skaistā vide un īpašā atmosfēra ir ļoti iedarbīgi faktori. Turklāt mēs jau nerīkojam tikai koncertu, tas vienmēr ir stāsts ar intrigu, bērni klausās un ārkārtīgi uzmanīgi seko līdzi notikumiem. Sarūpējam skaistus rekvizītus, arī tērpus, veidojam interesantus grimus māksliniekiem...»

Muzikoloģe uzskata, ka senā mūzika piesaista tos klausītājus, kas steidzīgajā ikdienā meklē harmoniju. Par galveno publikas pievilkšanas faktoru viņa nosauc, protams, mūziku. «Jo senajā mūzikā vēl nav milzu drāmas, tur ir tikai miers un harmonija. Protams, nosacīts miers, tajā mūzikā ir gan minors, gan mažors, gan skumjas, gan prieks, bet vienalga tā ir harmonizējoša mūzika...

Iedomājieties, ja noguris un satraukts cilvēks, atnācis mājās, uzliek kaut ko no tā laika mūzikas, pēc ne tik ilga laika viņš kļūst mierīgāks. Nākamais svarīgais faktors ir vide, un Rundāles pilī vide ir ārkārtīgi skaista, un tas arī rada īpašu atmosfēru festivālā. Turklāt festivāla noslēdzošajā dienā tur parasti ir labs laiks, atceros, ka tikai vienā reizē tur pamatīgi gāza lietus. Un festivāla kulminācijā tradicionāli izskan Vivaldi

Gadalaiki. Iedomājieties - publika sēž pils dārzā, visapkārt ir rozes, un ir tik daudz bezdelīgu, un skaistas debesis, un riet saule... Nu, skaisti,» festivāla gaisotni raksturo Karina Bērziņa. Viņa zina teikt, ka šim festivālam ir plašs pastāvīgo apmeklētāju loks. Piemēram, pērn uz noslēguma koncertu tika pārdots turpat 3500 biļešu. «Tā ir ārkārtīgi skaisti pavadīta diena, ko var iesākt ar ģimenes piedalīšanos īpašā koncertā bērniem. Mēs arī lūdzam vecākus, savas atvases vedot uz šo pasākumu, ietērpt atbilstoši pils etiķetei, un patiešām meitenes nāk princešu kleitās. Izrādās, tik daudziem mājās ir skaista kleitiņa ar volāniem, un kāpēc tādu nevilkt uz koncertu pilī, jo tas ir skaisti. Ir slavens teiciens, ko es atkārtoju bieži - skaistums glābs pasauli! Skaistums ir vajadzīgs, skaistuma nekad nevar būt par daudz.»

40 gadi kopā ar bērniem

Nākamgad būs jau 40 gadi, kopš Karina Bērziņa veido dažādas mūzikas izglītības programmas. «Mācījos 3. kursā konservatorijā, kā tolaik sauca Mūzikas akadēmiju, man bija iespēja sākt strādāt Latvijas Valsts filharmonijā par lektori izglītības projektos. Tolaik šāda izglītības programma bija ļoti populāra un trūka šādu programmu veidotāju un vadītāju, tā es sāku,» stāsta Karina Bērziņa. Ar viņas veidotajām un vadītajām mūzikas izglītības programmām «izaugusi» ne viena vien paaudze, kas šobrīd uz dažādiem lektorijiem ved savus bērnus, pat mazbērnus.

Šobrīd Latvijas koncertu paspārnē viņa kopā ar kolēģiem Ditu Maļinovsku un Uģi Krišjāni Spīķeru zālē veido ciklu pirmsskolas vecuma bērniem Patiešām maziņiem, kā arī ciklu skolu jaunatnei Mūzika tev - 1.-4, 5. un 6. klases, 7.-9. klases un 10.-12. klases skolēniem, kas notiek Kongresu namā. «Katrai vecuma grupai sezonā veidojam četras programmas, viena programma tiek atkārtota vairākas reizes. Iedomājieties, tūkstoš bērnu auditoriju, kas klausās Prokofjevu, Šostakoviču, Skrjabinu, Rahmaņinovu, un nevienā brīdī nevienam nav prātā doma par to, kā to visu izturēt!» stāsta Karina Bērziņa. Šis cikls ir populārs ne tikai Rīgas skolēnu vidū, uz to, protams, brauc no skolām, kas atrodas netālu no Rīgas, bet ir arī tādi entuziasti, kas uz to brauc no tālienes, piemēram, Aizputes. Lektore zina teikt, ka tāla ceļa braucēju skolotāji parasti ir sarūpējuši plašu kultūras programmu, galvaspilsētas apmeklējuma laikā blakus koncertam tiek atrasts vēl kas interesants un ievērības cienīgs. «Mūsu koncerts ilgst vienu stundu, bet diena tiek izmantota maksimāli skaisti.»

Jau vairākus gadus uz koncertiem skolēniem tiek aicināti arī bērni no speciālajām internātskolām, organizatori ir pat atraduši sponsoru, kurš jau daudzus gadus šīm skolām dāvina abonementus šī cikla apmeklējumam. «Dodam iespēju tos apmeklēt arī neredzīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem. Dažiem tas sākumā šķiet jocīgi, bet - nedzirdīgi bērni redz, skolotāja zīmju valodā tulko stāstīto, savukārt mūziku viņi kaut kā tomēr saklausa, skolotājas apgalvo - ar īpašām vibrācijām,» stāsta Karina Bērziņa.

Lektore nevar sūdzēties, ka mūsdienās bērnu auditorijai būtu sarežģīti noturēt uzmanību. Protams, lai būtu interesanti skatīties un klausīties, koncertu veidotājiem jābūt īpaši atjautīgiem. Un ir daži baušļi, ko muzikoloģe uzskata par obligātiem - koncertā bērniem jābūt vēstījumam, intrigai, lai būtu saistoši sekot līdzi, muzikālo fragmentu ilgums nedrīkst pārsniegt divarpus minūtes pasākumos pavisam maziem bērniem, bet lielākiem - desmit minūtes. «Skolotāji parasti brīnās, kā mēs šiem koncertiem spējam piesaistīt tik izcilus mūziķus. Mūsu programmās ir piedalījušies izcili mūziķi. Piemēram, nākamajā sezonā uzstāsies Sergejs Jēgers, Juris Kaukulis, Andris Ērglis, Latvijas Radio bigbends, Daumants Kalniņš, Laima Jansone, Latvijas Radio koris, Vestards Šimkus... Nebūsim naivi - diez vai katram 7. klases skolēnam ir zināms, teiksim, Edvarda Grīga Klavierkoncerts vai čella sonātes, bet, ja tās spēlē bērniem tik labi zināmais čellists Valters Pūce no grupas Da Gamba... Kad es sāku strādāt, uz skatuves biju es kā lektore un vēl kādi trīs četri mūziķi. Mūsdienās ir pavisam citādāk, daudz izmantojam multimedijus. Teiksim, programmā par stīgu instrumentiem, vijolnieks Georgs Sarkisjans stāstīja par vijoli, uz ekrāna rādījām, kā izgatavo šo mūzikas instrumentu, un bērnam uzreiz ir milzīga interese. Mūsdienās, protams, tīņiem primārais ir dators un telefons, bet ar to var konkurēt, piedāvājot kaut ko citu,» ir pārliecināta muzikoloģe.

Kad Karina Bērziņa dodas komandējumos, viņa noteikti apmeklē arī kādu klasiskās mūzikas koncertu. «Latvijā koncertos pieaugušo auditorijai ir ārkārtīgi jauna publika. Esmu apmeklējusi klasiskās mūzikas koncertus daudzviet Eiropā un varu apgalvot, ka daudzās valstīs tos apmeklē publika cienījamā vecumā, tur pārsvarā zālē redz sirmas galvas... Nesmuki skan - gluži kā veco ļaužu pansionāta salidojums.. Mūsu publika pārsvarā ir līdz gadiem 50. Uzskatu, ka nu jau mēs varam plūkt augļus tam, ko esam darījuši gadu desmitiem - izglītojuši un izaudzinājuši sev publiku. Svarīgi arī tas, ka koncertiem nav jānotiek no skatītājiem tukšās zālēs, kā kādreiz mēdza teikt - pieci klausītāji septiņās rindās. Publikas interese par klasiskās mūzikas koncertiem liecina tikai to, ka nācijai ir atveseļošanās pazīmes. Protams, tā nav ne tuvu visa tauta, ir liela daļa, kurai pietiek tikai ar Latvijas Radio 2, bet daļa saprot - skaista mūzika dod vērtību dzīvei,» ir pārliecināta Karina Bērziņa.

Dārzs, jūra un pastaigas

Turpat 40 gadus Karina Bērziņa ir veltījusi dažādu izglītības programmu veidošanai, un pati apgalvo, ka nekad nav gribējusi mainīt darbu. Ja tagad būtu jāizvēlas, visticamāk, vēlreiz ietu pa to pašu ceļu dzīvē. Lai gan visu mūžu viņai bijušas arī citas intereses - interjers, dizains, ainavu arhitektūra. «Tātad - viss skaistais,» pasmaida Karina Bērziņa. Iemaņas ainavas arhitektūrā viņa izkopj savā dārzā, kurā dominē rozes. «Kad esmu Rundālē, izstaigāju dārzu, pierakstu man tīkamu rožu nosaukumus, un, kad Dabas muzejā ir rožu izstāde, es nekad nevaru atturēties atkal kaut ko jaunu nenopirkusi. Vienīgais sliktums ir tas, ka manā dārzā ir daudz priežu, rozēm ir jāpacīnās par sauli...» stāsta Karina Bērziņa.

Uzreiz pēc festivāla Karina Bērziņa varēs izbaudīt atvaļinājumu, un tas būs tepat Latvijā. «Atvaļinājumā, iespējams, aizbraukšu uz skaisto Zvirgzdu ezeru aiz Ēdoles. Zinu, ka atvaļinājums paskries kā vienā elpas vilcienā. Vasarās Latvijā ir skaisti, tas ir jāizbauda. Ir bijuši gadi, kad atvaļinājumā esmu kaut kur braukusi, teiksim, uz savu mīļo Itāliju, bet tad, atbraucot mājās, ir žēl, ka neesmu redzējusi, kā uzplaukušas un noziedējušas rozes manā dārzā...»

Šogad atvaļinājuma laikā ieplānots pašai doties ciemos, uzņemt ciemiņus, daudz laika pavadīt kopā ar meitas ģimeni. «Mazmeitiņa Rebeka mācās Rīgas Doma kora skolā, viņai jau bijusi loma - viņa bija mazā Žanna d’Arka Dailes teātra iestudējumā, piedalās arī citās izrādēs kopā ar savas skolas bērniem. Savukārt mazdēls Kristofers ir Latvijas izlases futbolists,» priecājas vecmāmiņa. «Mani jau gaida atlikto obligāti izlasāmo grāmatu kaudzīte. Vasarās es tikpat kā neskatos televizoru, rosos pa dārzu, peldos jūrā, eju garās pastaigās. Man ir soļu skaitītājs, zinu precīzi - mans ierastais vakara pārgājiens ir 6,93 kilometri. Jūra vienmēr ir skaista, turklāt pastaigas taču neko nemaksā. Ziemā man ir ārkārtīgi saspringts darba grafiks, ir daudz koncertu, vakari pilni ar koncertiem, pastaigas iet mazumā, tomēr, ja ir iespēja, es vienmēr braucu kaut kur staigāt. Tas jau nav mans atklājums - staigāšana dod harmoniju, staigājot galva labi strādā, prātā ienāk fantastiskas idejas.»

***

Karina BĒRZIŅA

• Muzikoloģe, Latvijas koncertu izglītības programmu vadītāja

• Dzimusi 1951. gada 31. decembrī

• Meita Una, mazbērni - Rebeka (11) un Kristofers (14)

• Absolvējusi Jāzepa Vītola Valsts konservatoriju (Muzikoloģijas fakultāti, 1979), Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu (mūzikas teorijas nodaļu, 1974), Rīgas 49. vidusskolu (1970)

• Darba pieredze: VSIA Latvijas koncerti (producente, koncertu vadītāja, kopš 2006. gada), Latvijas koncertdirekcija (bērnu un jauniešu koncertu producente, koncertu vadītāja, 1998.- 2006.), Latvijas Valsts filharmonija (lektore, 1978.-1998.)

• Vadījusi ciklus: Simfoniskie koncerti bērniem un vecākiem, Koncerti visai ģimenei, abonementu ciklus Lielajā ģildē, Vāgnera zālē, arī koncertus Latvijas skolās, kultūras namos, baznīcās kopā ar Rīgas saksofonu kvartetu, LNO solistiem u.c.



Komentāri [2]

 
nevajag
pretstatīt paaudzes(pati jau gados)-tas ir pēdējais ,kas varbūt,un nemelsiet par Rietumeiropu,tur vienmēr koncertos un operizrādēs ir visas paaudzes,jo viņu vecākā paaudze tiek respektēta,lēts publikas piesaistīšanas paņēmiens,jauniešu ''audzinātāj''!!!!
9.jūlijs, 16:44 Atbildēt
Pastalnieks
Kāpēc notiek Domā ne Jāņa baznīcā, kur nesalīdzinoši labāka akustika?
5.jūlijs, 19:07 Atbildēt

Mūzika Vairāk >

Kaut kas traks!